Pirms dažiem gadiem pēc ilgāka pārtraukuma biju aizgājis uz hokeja spēli Arēnā. Atminos, ka biju pārsteigts par to, ka hokejisti patiesībā ir nevis īsi būdas, bet gan gari, tievi un atlētiski cilvēki, tieši tāpat kā Linda Leen dzīvē nav tik apaļīga, kā viņa izskatās TV ekrānā. Ir skaidrs tas, ka Lindas publiskais tēls akūti cieš no fakta, ka uz lielākās daļas TV ekrānu viņa tiek parādīta nepareizā attēla malu proporcijā jeb vertikāli saspiestā bildē. Pie šī vainīgs ir kantainais 4:3 attēls, kas tiek rādīts uz 16:9 platekrāna. Šī nebūtu problēma, ja kāds naktssargs savam Rimi iegādātajam televizoram būtu saspaidījis pogas, taču nepareizs attēls tiek rādīts gandrīz uz visiem pēdējos 6-7 gados ražotiem TV, ieskaitot tos, kas atrodas bāros, kafejnīcās un lielveikalos. 

Šī problēma parādījās līdz ar pirmo platekrāna TV parādīšanos tirgū un daudz aktuālāka ir tagad, kad parastos, kantainos TV jau sen vairs nevar normāli iegādāties, jo tos neražo, un līdz pat 2012.gada pavasarim viss vietējais TV saturs tika joprojām pārraidīts 4:3 formātā. 

Platekrāna TV ražotāji, zinot, ka vairāki apgabali joprojām raida 4:3, negribot, lai viņu TV stendos ir redzami ar muļķīgām, melnām malām sānos, ieviesa savos aparātos iespēju kantaino bildi ģeometriski pārveidot un palielināt, lai tā aizpildītu visu TV ekrāna laukumu. Protams, kantainu attēlu nevar ievietot taisnstūrveida laukumā, lai kā to gribētos, kaut kas ir jāgriež nost un, ja ir vēlme piepildīt visu ekrānu ar kantaino attēlu, zūd daļa no bildes augšas un apakšas šādi.

Tas nebija lāga, jo ziņu pārraides bieži vien izmanto kadra lejas un dažreiz arī augšas daļu, lai pārraidītu tekstuālu informāciju (tai skaitā – komercinfo). Tapēc, lai kadrs nebūtu jāgriež, ražotāji bija spiesti iekļaut iespēju attēlu vienkārši vertikāli saspiest līdz tas iekļaujas platajā ekrānā, tādā veidā nepazaudējot neko no attēla, bet vienkārši ģeometriski to izkropļojot. Un šajā brīdī cilvēki sāka domāt, ka Linda Leen ir kļuvusi apaļa. 

Tad parādījās “kastītes” – kabeļa, satelītu un interaktīvo TV dekoderu kastes, kurām visām kā vienai ir pašām savi iestatījumi attiecībā uz saņemtā attēla apstrādi. Dekoderiem ir 16:9 vai 4:3 iestatījums. Tāpēc var būt situācija, ka TV ir pietiekami gudrs, lai saprastu, kādu signālu tas saņem, un automātiski veiktu korekciju, taču dekoderis ir iestatīts uz konkrēti tikai vienu režīmu. Lielākā daļa dekoderu Latvijā ir ar 4:3 iestatījumu, tapēc, ka tie ir konfigurēti Latvijas pārraides specifikai. Tas nozīmē, ka pat ārzemju kanālus, kuri jau sen raida platkekrāna attēlu, dekoderis saspiedīs, domājot, ka tas saņem 4:3 signālu. Rezultātā, platekrāna attēls ir vēlreiz saspiests.

Tieši tādēļ Latvijā tiek nepareizi attēloti PILNĪGI VISI kanāli, jo dekoderis tos visus padara par 4:3 un, padodot bildi tālāk, mūsu televizors to saspiež, lai ietilpinātu platajā ekrānā. Rezultātā, vertikāli saspiesti ir gan kantaino bilžu kanāli, gan arī ārzemju platekrāna kanāli.

Otra ļoti populārā kļūda ir pretēja – platekrāna satura saspiešana horizontāli (vecajiem trubu televizoriem). Daži no šiem TV ir iestatīti, lai tie nerādītu tipiskās melnās malas, bet gan attēlu. Šis efekts var tikt raksturots kā “zirgu sejas” un attiecīgi Linda uz tāda kantaina televizora izskatītos gluži slaida.

Bet tas nav viss! Diezgan lielas mediju telpas sadrumstalotības un vienotu standartu neesamības rezultātā ir situācija, kad daži TV kanāli ir pārgājuši uz 16:9, un citi vēl nav. Un tas arī vēl nav viss. Labu laiku TV3 demonstrēja reklāmblokus vecajā, kantainajā formātā, bet ziņas un raidījumus – platekrānā. Tas nozīmē, ka, iestājoties reklāmas pauzei, signāls mainās, un, atkarībā no tā, cik nepareizi ir skatītāja dekodera un TV iestatījumi, viņš labākajā gadījumā varēja izvēlēties – redzēt pareizi raidījumus vai reklāmas, bet ne abus. Raidīt platekrāna attēlu kantainā signālā ir augstākajā mērā nejēdzīgi. Un diemžēl valstī nav sakārtotu pārraidītāju standartu un regulu, kas šo varētu kontrolēt. Ar to domājot – protams, kuru interesē, vai nieru tablešu reklāma izskatās pareizi? Nevienu. Bet tad, kad mēs gribam skatīties raidījumus ar kaut kādu kultūras, mākslas vai sociālu nozīmi, tiem tomēr būtu jābūt pareizi rādītiem.

Vienu periodu arī satura ražošanā nav bijis viens standarts: kamēr TV iestudējumus filmē ar vecajām TV kamerām kantainajā bildē, reklāmas un kino, un īsfilmas jau sen filmē tikai platekrāna formā. Šis joprojām dažiem TV kanāliem ir iemesls simts un vienam dažādam attēla izmēru gļukam, jo neviens vairs sen nesaprot, kapēc platekrāna bilde, pārraidīta kantainā attēlā uz kantaina dekodera platekrāna televizorā, izskatās nepareizi, jo attēla ģeometrija ir nojaukta tur kaut kur pa vidu. Man ir augstākās izglītības inženierijā un attēlu veidošanā, un lielākajā daļā reižu pat es vairs nesaprotu, kapēc tieši NEKAS, kas tiek demonstrēts TV, neizskatās pareizi.

Vienā brīdī situācija bija triviāla, jo pareizi iestatīts televizors dažus TV3 raidījumus demonstrēja ar melnām malām gan ekrāna sānos, gan augšā un apakšā. Tas ir tādēļ, ka vienīgais pareizais veids, kādā skatīt 16:9 saturu 4:3 pārraidē uz mūsdienu TV, ir šāds:

Vienīgais veids, kā nodrošināt jebkādu cerību uz pareizu attēlu ekrānā, ir iestatīt dekoderi, lai tas sūta tālāk tikai un vienīgi 16:9 (tātad – platekrāna) attēlu. Un tad iestatīt savu TV, lai tas arīdzan demonstrē visu “widescreen”, bez nekādiem labojumiem vai “smart” režīmiem. Tad gala beigās 4:3 saturs tiks attēlots pareizi, bet ekrāna vidū, ar melnām malām, un platekrāna saturs tiks attēlots pa visu pilno ekrānu. 

Kā cilvēku, kura darbs ikdienā tiek parādīts uz TV ekrāniem, mani ārkārtīgi kaitina, ka es nekad nevaru redzēt savu darbu pareizā formātā, jo visiem ir resnas sejas. 

2013.gada 15.janvāris ir nozīmīgs, jo uz platekrāna attēlu beidzot pāriet viens no pēdējiem bastioniem – LTV1 (TV3 un LTV7 jau pārgāja 2012.gadā), kas ir apaļi 20 gadi kopš Eiropas Savienības izdotā rīcības plāna, kas šo standartu paredz. Līdz ar to, atlikuši ir tikai LNT/TV5 un PBK, par kuru attīstības plāniem man šobrīd informācijas nav. Es tikai ceru, ka mums līdz HD apraidei nebūs jāgaida līdz 2023.gadam (pirmā HD pārraide Eiropā 2003.gadā), ņemot vērā mūsu televīzijas tradicionāli “straujo” tehnoloģisko izaugsmi. Un, ja es būtu Linda Leen, tad es aizliegtu sevi demonstrēt televīzijā šādā patiesībai neatbilstošā paskatā.

Tā kā, pārlasot Radio un televīzijas likumu, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un saistītos MK noteikumus, es neatradu absolūti nevienu rindu, kurā būtu minēti jebkādi tehniskie parametri attiecībā uz attēlu (krāsu un spožuma IRE līmeņu griesti, malu attiecība, formāts), kā arī nenotiek absolūti nekāda sabiedrības informēšana par to, kā pareizi uzstādīt TV un/vai dekoderu kastes šajā “bardakā”, man atliek vien ieteikt jums pašiem iestatīt savus televizorus un dekoderus 16:9 “widescreen” režīmā. Tādā veidā 75% no Latvijas TV satura jūs redzēsiet pareizi. Izņemot LNT un TV5, kur visi iespējams joprojām izskatīsies resni.