Informācijas organizēšana un kārtošana ir bijusi vienmēr aktuāla, īpaši līdz ar personal computing ienākšanu mūsu ikdienā. Katram mums ir ’sava kārtība’ informācijai. Savi folderi, apakšfolderi un faili tajos. Linki uz svarīgākajiem folderim uz darbavirsmas, kas nodrošina ērtāku un ātrāku piekļuvi. Viss ir labi, līdz datu apjoms sasniedz ievērojamu daudzumu. Digitālās kameras. Visi bildē uz nebēdu un glabā savus gigabaitus ar bildēm uz diska. Tāpat ar mūziku un video failiem. Simtiem gigabaitu ar datiem. Ar datu daudzuma palielināšanos krietni tiek apgrūtināts lietotājs, organizējot visu folderu struktūru un atceroties, kur kas ir saglabāts. Iedziļinoties Apple vidē, mxz ir nedaudz atstājis novārtā iesākto Wordpress lokalizēšanu.

Izveidojam folderi “drope3” zem “My Pictures” un zinam, ka te ir bildes no Jāņa dzimšansdienas, piemēram. Atnāk pie mums mamma ar tēti, mēs atveram to folderi ar 300+ bildēm un meklējam īstās bildes, ko drīkstētu rādīt. Problēma. Kā lai nezinātājs atrod visā AC/DC diskogrāfijā gabalu “Back in Black”?

Ir tādi metadati. Metadati ir dati par datiem. Tie satur pamata informāciju par katru failu. Piemēram – faila izmēru, atrašanās vietu uz diska, izveidošanas datumu. Tie var saturēt arī katram faila tipam specifisku informāciju. Piemēram dokumentiem – autoru, simbolu skaitu. Bildēm – ekspozīcijas laiku, kameras modeli, jūtību ISO, utt. Katrs fails visnotaļ noteikti satur dažus tukšus datu laukus, kas ir rediģējami. Visnoderīgākais ir “komentāra” datu lauks. Tajā var ierakstīt jebko, kas nu liekās par failu svarīgs. Piemēram visās bildēs, kurās esmu es pats, ierakstu “es pats, Reinis, mxz” vai kautko tādu. Bet ko darīt ar šo informāciju? Šobrīd – neko.

Atbilde uz visiem iepriekš uzdotajiem jautājumiem – metadatu indeksēšana datubāzē. Apple to jau ir izdarījis, Microsoft to sola izdarīt līdz Longhorn iznākšanai. Tā vietā, lai meklētājs (kuru šodien reti izmanto) drebinātu visu cietu disku, meklējot failus, kas atbilst virknei “*porn”, meklētājs meklē metadatu datubāzē un pat dažu failu tipu saturā. Tātad, pievienojot jebkādus jaunus failus uz diska, operētājsistēma pati pievieno to meta informāciju kopējā datubāzē. Un šie dati nav tikai faila izmērs vai nosaukums. Tie ir VISI pieejamie metadati, sākot no video rullīšu garuma, kodējuma un beidzot ar informāciju par to, cik reizes noglabāts ir word dokuments. Meklētājs vienkārši veic klasisku pieprasījumu datubāzei un atgriež rezultātus balstoties uz tam norādītajiem parametriem. Meklējam, kā gribam. Meklējam klasiski – pēc lieluma un faila nosaukuma, vai meklējam paplašināti – norādot nepieciešamās detaļas. Piemēram, meklēt tikai .jpg failos, kuri ir uzņemti ar kameru Canon EOS 20D. Vai tikai Canon*. Lūdzu, elementāra, praktiska un galvenais funkcionāla informācijas meklēšana.

Organizēšana. Kapēc meklētājs ir folderu slepkava? Tapēc, ka folderis ar savu statisko failu glabāšanu nobāl datubāzes pieprasījuma elastības priekšā. Apple svaigākajā operētājsistēmā ir tā saucamie Smart Folders. Vienīgā līdzība ar klasiskajiem folderiem ir līdzīgais ikons – tāds katalodziņš. Viss. Smart Folders ir meklētāja pieprasījums datubāzei. Punkts. Izveidojot gudro folderi ar nosaukumu “paša bildes” un norādot, ka jāatlasa dati no .jpg, kuru komentāru datu lauks satur “mxz, es pats, Reinis” vai kautko tādu, ko nu es esmu ierakstījis tajos laukos – es vienmēr, atverot šo folderi, iegūšu VISAS bildes ar sevi, neatkarīgi no tā, kur uz diska viņas atrodās. Ērti, vai ne?

Šāda te funkcionalitāte vienkārši nemērīti uzlabo informācijas pieejamību. Un organizēšanu vispār. Protams, tas prasa zināmu darbu – ja gribat atlasīt failus/datus pēc to “komentāriem” tad lietotājam pašam arī šie komentāri ir jāieraksta katram failam. Bet tas nav tik sarežģīti, tikai vajag to SĀKT darīt. Trennēt sevi. Es piemēram, foto lietās, esmu piešāvies pievērst šiem “komentāriem” lielu uzmanību. Tiklīdz bildes ir ielādētas, katrai ir jāpieraksta komentārs – kas bildē ir redzams, kur tas ir bildēts. Līdz ar to, nākamreiz, kad es gribu ieraudzīt Jāni viņa dzimšansdienas pasākumā es atveru meklētāju un rakstu “Jāņa dzimšanasdiena”. Meklētājs man atgriezīs visas bildes no šī notikuma un potenciāli, jebkuru citu informāciju, kas ar to būs sastīta – dokumenti, PDF faili, apmeklētās weblapas, utt. Ērti.

Populārais tehnoloģiju kulta mēdijs Wired arī raksta par šo innovatīvo jauno metodi:

User-interface experts at one of the world’s top design houses say Mac OS X Tiger is the beginning of the end for the Macintosh Finder — the era of organizing files in nested folders is over.

http://www.wired.com/news/mac/0,2125,67774,00.html

Long live the folder. Pienāks laiks, kad sistēmu administratori neķers vairs galvu, ieraugot pilnīgi anarhisku folderu hierarhiju un lietotāji neapmaldīsies paši savā diskā. Jo nebūs vairs svarīgi, kur atrodās vajadzīgie dati. Es vairs neķeršu galvu, ieraugot darbavirsu uz mātes portatīvā. 30 folderi, bildes samētātas apkārt, dokumenti turpat. “Kā tu vari te kautko atrast?” es jautāju.