Atmiņas no IHWC2005
Manevrēju cauri savai attēlu bibliotēkai tepat mājās un uzdūros pāris kadriem, kas uzsita dažādas atmiņas un iespaidus no šī gada hokeja čempionāta Insbrukā. 7 dienas, 14 spēles. Bilžu pārraidīšana tupot uz grīdas ar laptopu, pārtikšana mostly no kafijas un halles generic burgeriem. Spēļu, alus dzeršanas un fanu medīšanas pārtraukumos – diplomdarba rakstīšana turpat hokeja halles preses centrā un gaiteņos. Es pats, atskatoties uz to visu nedēļu uzdodu sev jautājumu – “kā es to visu paspēju?”, taču šobrīd vairs detaļas neatceros. Zinu tikai, ka pats esmu sasodīti lepns par tajā nedēļā paveikto. Atceros arī, ka dienas beigās, kad nosacīti bija “viss izdarīts” mēdzu iziet ārā uz preses centra kāpnēm, no kurām tieši tad varēja redzēt zaļu debess malu virs Alpiem, aiz kuriem nupat nupat saule aizlīdusi, apsēsties un izvilkt cigareti, paklausīties pilsētas skaņās un lēni lēni sēžot turpat to izsmēķēt.. tad sapakot somu un lēnā garā doties uz taksi. Eh, labi bija.
Par bildēm – no visiem N simtiem attēlu, ko uzņēmu hokeja čempionāta laikā – šis te laikam izdevies tāds visdinamiskākais. Otru kadru savējie sapratīs – neatminos vairs, vai tas bija Getty vai Reuters fotožurnālists, bet perioda beigās viņš mēdza pēc paraduma nomest abus savus 1D mark II turpat zemē pie laukuma borta un doties ielādēt bildes, lai atnāktu pēc 15 minūtēm un paceltu viņus no grīdas un bildētu tālāk. Lūk, ko nozīmē civilizēta valsts un domāšana. Divi aparāti ar L klases garajiem objektīviem – pēc visa spriežot uz grīdas mētājās aptuveni 15 tūkstoši aparatūrā, uz kuriem pat neviens nepaskatijās (un tā nedēļu). Savukārt es tur nervozi staigāju apkārt ar savu 70-200mm Sigmu uz 20D, azotē iespiedis un, baidoties atstāt to bez uzraudzības preses centrā.
Gribētos uzzināt cik cilvēki, kas bildē ar slr-like digiziepjiem un entry level dslr ir izlasījuši instrukciju no sākuma līdz galam un zina kā pareizi pielietot fotoaparātā atronamos režīmus :) Pieredze rāda, ka lielais vairums, kas ir iepirkuši šādus aparātus, lieto zaļo kvadrātiņu, jo no tā nāk laukā vislabākās bildes :)
Par tehnisko pusi, vismaz es, uztraucos vismazāk. Galvenais ir - kas ir bildē, ko bilde saka. Tas, ka nedaudz pāreksponēta/graudaina/whatever ir sekundāri.