![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Broadband killed the TV star
Nesen pār mani ir nākusi varena atklāsme. Esmu secinājis, ka aptuveni pēdējo divu gadu laikā tradicionālās TV programmas neesmu skatījies gandrīz nemaz. Vienīgās pārraides, kuras es vispār spēju atminēties skatamies ir ziņu raidījumi, bet arī tās reizes varētu uz divu roku pirkstiem saskaitīt. Papildus tam man ir dažas ļoti epizodiskas un uzplaiksnījošas atmiņas par kautkādu tehnoloģiju tēmu, viens “Laiks Vīriem” sižets un tam visam fonā – nesakarīgas bilžu secības (visticamāk fragmenti no nevienam nezināmām 90-to gadu C klases videofilmām) braucot cauri visiem kanāliem, katrā kanālā nepavadot vairāk par 3 sekundēm. Sanāk tāds klik, klik, klik, “ai, nekā nav”, klik. Nesen atvēru kautkādu TV programmas avīzi un nobrīnijos par tās “jauno un advancēto” maketu, jo pēdējo reizi to biju skatījies noteikti vairāk kā pirms 2 gadiem. Tad nu es sapratu, ka vairs neesmu TV skatītājs, vismaz tradicionālajā šī termina izpratnē un kautkā mani nepamet sajūta, ka neesmu tāds vienīgais. Respektīvi, tā ir tendence, globāla.
TV klasiskais modelis vienkārši mirst. Informācijas, gudra mārketinga, tēmētas reklāmas un personalizācijas laikmetā klasiska, analoga TV apraide vienkārši nepastāvēs un mirs dabīgā nāvē. Tās vietā nāks pavisam cits TV modelis, kas balstīsies uz satura distribūciju caur tīklu – sistēma, kas piegādās tev tevis izvēlētās pārraides uz tavu ierīci. Tehniski aspekti šobrīd nav būtiski, runa ir par pašu distribūcijas modeli. Tev mājās ir tīkls un media kasīte, uz kuras ir programmatūra, kas pieslēdzas satura centram un novelk, piemēram to pašu “panorāmu” plkst. 20 vakarā. Tu ierodies mājās nākamajā dienā, ieslēdz televizoru un centrs paziņo, ka tev ir, piemēram, 1 jauns raidījums “panorāma”, 1 jauna epizode no “Lost” un vēl kautkas, jebkas. Papildus tam, “Lost” ir maksas pakalpojums un tiklīdz video klucītis ir novilkts un uzmeties uz media centra cietā diska, no tava konta tiek solīdi atskaitīts kautkāda naudas summa. Šādā veidā pircējs, jeb skatītājs var izvēlēties no visas satura jūras sev tīkamākos produktus, jeb programmas, skatīties tās sev piemērotā laikā un apstākļos. Arī reklāmdevēji ir priecīgāki, tagad statistika vairs nav mistiskas aptaujas, bet gan reāli dati par reāliem cilvēkiem – ko, kad, cikos un kurš skatās, cik bieži, cik ilgi un tā tālāk – līdz ar to reklāma var nonākt tieši pie savas auditorijas un būt daudz efektīvāka.
Kas tad ir vainīgs pie šīs tendences? Platjoslas tīkls, protams. Kā katalizatori kalpo daudz faktori – tehnoloģiju attīstība, elektronikas cenu pazemināšanās, daudzfunkcionālu ierīču parādīšanās tirgū – tie paši pārnēsājamie video un audio atskaņotāji, mājas media centri. Ņemiet mani par reālu piemēru. Tā vietā, lai es gaidītu, kamēr Latvijas Televīzija (vai kāds cits) iegādāsies pēc 2-3 gadiem tiesības demonstrēt “Prison Break”, es ielādēju to caur Bittorrent dažas stundas pēc tā “iešanas gaisā” ASV, pietam pieklājīgā HD kvalitātē ar AC3 5.1 kanālu skaņu celiņu. Tad es vienā brīdī atsēžos savā krēslā un izbaudu to mājas kinoteātra formā, pilnībi bez jebkādām reklāmām. Es teiktu, ka kāds dēļ tāda kā es (un miljoniem tādu pašu, kā es) zaudē žūksni naudas. Un tas pats notiek ar visiem seriāliem un programmām, kas mani interesē. Sasodīts, pat pasaules futbola čempionāta laikā varēja novilkt no tā paša Bittorrent spēles 720p HDTV standartā – nekādu problēmu.
Sākās viss ar nu jau monumentālo TiVo. TiVo bija pirmais, pēc kura sekoja desmitiem analoģisku ierīču, kuras visas dēvē par DVR, jeb Digital Video Recorder un tieši DVR ir tas, kas pirmais iegrūda nazi mugurā klasiskajam TV, kas itkā stabili un jau laikam ejot pārbaudīti slauca naudiņu. Nē, patiesībā viss sākās jau ar “video-in” ieeju datoru videokartēs – TiVo vienkārši to paradīja viegli lietojamu un visiem pieejamu, radod vienkārši ekselentu produktu – parastu, uz PC bāzētu ierīci, kas ieraksta ārēju signālu uz cietā diska atskaņošanai vēlāk. Viss bija skaisti līdz brīdim, kad cilvēki sāka vienkārši “pārtīt” reklāmas, jeb vienkārši izlaist tās izmantojot kautkādu automātisko “skip commercial” funkciju. Producenti, ražotāji, TV un kino studijas ķer galvas un vaimanā, veido komitejas un darbagrupas, kas izstrādā metodes un standartus, ar kuru palīdzību “piespiest” skatītājam noskatīties reklāmas. Izmisums ir liels – tiek radīts HDCP, DRM (Digital Rights Management) – jebkas, lai tik ierobežotu ciparu satura pašplūsmu interneta dzīlēs.
Šobrīd, pieslēdzot PC pie televizora un apvienojot to ar Bittorrent programmu ir iespēja iegūt sev praktiski visas pasaules TV – to nespēj neviena kabeļtelevīzija, lai vai cik satelītu tai nebūtu. Protams, šobrīd šāda metode ir par sarežģītu priekš vidējā skatītāja bez specifiskām zināšanām, taču, kā vēsture rāda – atnāk kāda kompānija ar tādu produktu, kas ir visiem saprotams, viegli lietojams un pieejams un uztaisa mazu tādu revolūciju industrijā. Kaut vai tas pats iTunes Music Store (iTMS) – mūzikas ielādēšanu caur tīklu padarīja ērtu, ātru un pats galvenais – legālu! Tagad miljoniem cilvēku izmanto iTMS, lai iegādātos mūziku. Tas pats jau sāk norisināties arī TV industrijā – kā zināms, caur to pašu iTMS jau labu laiku ir iespējams iegādāties praktiski visus lielo studiju seriālus par 2$ gabalā. Tiesa gan, pagaidām tas viss ir tādā kā testa režīmā. Šo visu procesu kavē ne jau nu kautkādi tehnoloģiski ierobežojumi – drīzāk juridiski. Studijas nespēj vienoties par cenām un noteikumiem, uz kādiem varētu piegādāt filmas un TV caur tīklu. Kā to licenzēt? Kā legalizēt? Kādi būs ierobežojumi? Vai pircējs varēs nopirkto video klucīti kopēt uz citām ierīcēm? Cik reizes viņš to varēs noskatīties? Kā lai mēs tur pa vidu iebāžam reklāmu? Uz visiem šiem jautājumiem atbilžu vēl nav un, kā zināms, DRM ir šobrīd pasaulē ļoti aktuāla tēma, kuras ietvaros notiek diezgan bezgalīgas debates. No vienas puses, satura ražotāji vēlas garantijas, ka es nevarēšu pārkopēt nopirktu filmu un izdalīt to draugiem. No otras puses, jebkādi ierobežojumi varētu kaitēt man – es kā godīgs pircējs vēlos, lai es nopirkto filmu varētu skatīties ne tikai mājās, bet arī darbā un/vai pa ceļam autobusā uz sava PSP vai iPod. Noteikti paies vēl daži gadi, kamēr radīsies jebkāda stabilitāte šajā sfērā.
Tātad rītdienas TV modelis mums ir zināms. Pamats sen ir ielikts, nodrošinājums arī ir – ir nepieciešams tikai kvalitatīvs gala produkts. Atgriežoties pie manis – es tik tiešām TV skatījies neesmu ļoti sen. Es eju skatīties kino uz lielā ekrāna, taču arī aizvien retāk. Un ne tādēļ, ka negribētu šķirties no tiem dažiem latiem, bet tādēļ, ka bieži vien “pārējā publika” man traucē. Es skatos daudz jauno ASV seriālu un dažas autor-programmas. Es esmu rītdienas TV industrijas potenciālā slaucamgove, jo es patiešām būtu gatavs maksāt par katru ielādētu Lost, Prison Break, Top Gear vai “Laiks Vīriem” epizodi, ja es to varētu saņemt “momentāli” un augstā izšķirtspējā ar iespēju skatīties to, kur man labpatīk. Tieši tāpat, kā es būtu ar mieru maksāt 50 santīmus par katru legāli nokačātu dziesmu no iTunes, ja tas Latvijā būtu pieejams. Kamēr šāda veida risinājumi nav pieejami, es bez sirdsapziņas pārmetumiem velku visu, kas mani intersē no Bittorrent.
Starpcitu, nupat nesen ir izlaista (beidzot) Flip4Mac Intel optimizētā versija, kas atļauj (beidzot vēlreiz) normāli spēlēt .wmv failus iekš OS X. Pirms tam lietoju kautkādu Beta versiju un 720p izšķirtspējas faili krietni vien bremzēja – tagad viss ir labi. Saku to tādēļ, ka, manuprāt, tagad Mac Mini media centra funkcionalitātei vairs nav NEVIENA trūkuma. Es joprojām gribu to Mini sava XBOX vietā. Manuprāt, tas vienkārši ir pati noderīgākā un praktiskākā lieta ever. Maza, balta un klusa kastīte zem TV, kas spēlē jebko no jebkurienes. Gribu!!
Tu gribi teikt ka es nopirkshu "Lost" seeriju par X naudinjaam un veel skatiishos reklaamas?!? Vai arii ka man "Lost" seerija bez reklaamaam neeksistees vai arii izmaksaas X x 2?
Tieši tāpat, kā tagad ir ar radio - it kā reklāmas iet visu laiku, bet ja es gribu savā lielveikalā atskaņot radio SKONTO, man vienalga ir papildus jāmaksā.
Vai tas jums nešķiet dīvaini, ka tiek ņemta faktiski nenormēti liela naudas summa, vērtējot pēc deguna?
Nākotnē autortiesības klasiskajā šābrīža izpratnē vairs nepastāvēs, jo nebūs iespējams izkontrolēt to ievērošanu.
Teiksim filma "Klusais kalns" - biju dzirdējis sliktas atsauksmes, taču nebija uz ko citu vairs iet. Jā, filma tāda pasūdaina, taču pilnīgā klusumā un mierā jau skatīties varētu, ja reiz 3 latus esi samaksājis. Bet, ja tev apkārt zviedz pokemonu bari, kraukšķina popkornu un strebj Colu, tad no skatīšanās nekāda prieka nav.
Tā pat atceros filmu "House of Wax". Sajūsmā nebiju, bet zemē metama jau tā filma arī nebija. Taču visu skatīšanās prieku visu filmu traucēja mazi piderasi, kas pārsūkušies alu rēca par Hiltones pierē integrēto mietu.
Būtībā es brīnos, kāpēc kinoteātra vadība neuzskata par vajadzīgu triekt ārā šitādus traucētājus. Runa nav par pāris paskaļākiem komentāriem, bet gan par bezapstājas vāvuļošanu un skaļu ņirgšanu. Galu galā, es esmu samaksājis par biļeti un man ir tiesības skatīties filmu, nevis klausīties piderasus trokšņošanā.
Es arii buutu ar mieru maksaat par seriaaliem, ja vien to vareetu izdariit normaali bez kaut kaadiem tur debiiliem DRM...
Un ideja par mac mini ir maneejaa - nemaz nemeegjini to izdariit pirms manis :D
par bittorrentiem runājot, laba lieta protams, taču pēdējā laikā reti izmantoju. tajā laikā, kad nāku uz mājām, visas sērijas ir local mdsl ftp serverī(jup, pilnīgi visu seriālu visas sērijas), no kurienes ātrums ir pāris reizes lielāks.
filmas? reti. eju uz kino, kad ir laiks.
Strīdīgs ir arī fakts par to, ka, kāds zaudē, kad mēs "speram" seriālus no tīkla. Strīdīgs tāpēc, ka tīri teorētiski par to jau ir samaksāts, vai kāds no tā zaudē? Droši vien, ka zaudē. Kurš? Seriāla veidotājiem, kinokompānijām, no tā zaudēt nevajadzētu, jo attiecīgā TV programma ir norēķinājusies par pārraidi, varbūt TV kanāls? Arī nevajadzētu, jo par to jau ir samaksāts ar reklāmu, reklāma? Tāpat, jo tīri teorētiski savai mērķauditorijai, kas atrodas ASV, piemēram, vajadzētu būt sasniegtai un stipri jāšaubās vai kādu uztrauc, ka mēs, šeit, Latvijā, neredzam to. Varbūt arī uztrauc, jāšaubās tomēr.
"centrs paziņo, ka tev ir, piemēram, 1 jauns raidījums “panorāma”, 1 jauna epizode no “Lost” un vēl kautkas, jebkas."
NY tad lūk zem tā "vēl kautkas" var būt arī kāds spams. Tā e-mailu ideja jau arī bīja līdzīga bet kur mēs esam tagad :(
Bet pievienojos tevis teiktam ka tāda TV pēc pieprasījuma ir nākotne un gribam vai negribam tad kādu dienu tā arī bus ka atnākot no darba tu izlasīsi uz ekrāna "Jums ir 233 jauni raidījumi", kur noteikti 90% būs reklāmas ziņijumi.
P.S. Pats pie tās nonācu ~ 2001. gadā, kad aiz muguras bija ~ 8 gadi SAT TV (gan analogā gan digitālā, gan FTA, gan PPV), un tapa skaidrs, ka VIENVIRZIENA info apmaiņa mani vairs nesaista. Piekrītu, ka TV tagad ir spēris soli tālāk, ir kaut kas līdzīgs pseudo - 2way, bet - vilciens jau ir aizgājis (vismaz priekš manis)