P.S. Pats pie tās nonācu ~ 2001. gadā, kad aiz muguras bija ~ 8 gadi SAT TV (gan analogā gan digitālā, gan FTA, gan PPV), un tapa skaidrs, ka VIENVIRZIENA info apmaiņa mani vairs nesaista. Piekrītu, ka TV tagad ir spēris soli tālāk, ir kaut kas līdzīgs pseudo – 2way, bet – vilciens jau ir aizgājis (vismaz priekš manis)

“centrs paziņo, ka tev ir, piemēram, 1 jauns raidījums “panorāma”, 1 jauna epizode no “Lost” un vēl kautkas, jebkas.”

NY tad lūk zem tā “vēl kautkas” var būt arī kāds spams. Tā e-mailu ideja jau arī bīja līdzīga bet kur mēs esam tagad :(

Bet pievienojos tevis teiktam ka tāda TV pēc pieprasījuma ir nākotne un gribam vai negribam tad kādu dienu tā arī bus ka atnākot no darba tu izlasīsi uz ekrāna “Jums ir 233 jauni raidījumi”, kur noteikti 90% būs reklāmas ziņijumi.

Strīdīgs ir arī fakts par to, ka, kāds zaudē, kad mēs “speram” seriālus no tīkla. Strīdīgs tāpēc, ka tīri teorētiski par to jau ir samaksāts, vai kāds no tā zaudē? Droši vien, ka zaudē. Kurš? Seriāla veidotājiem, kinokompānijām, no tā zaudēt nevajadzētu, jo attiecīgā TV programma ir norēķinājusies par pārraidi, varbūt TV kanāls? Arī nevajadzētu, jo par to jau ir samaksāts ar reklāmu, reklāma? Tāpat, jo tīri teorētiski savai mērķauditorijai, kas atrodas ASV, piemēram, vajadzētu būt sasniegtai un stipri jāšaubās vai kādu uztrauc, ka mēs, šeit, Latvijā, neredzam to. Varbūt arī uztrauc, jāšaubās tomēr.

par bittorrentiem runājot, laba lieta protams, taču pēdējā laikā reti izmantoju. tajā laikā, kad nāku uz mājām, visas sērijas ir local mdsl ftp serverī(jup, pilnīgi visu seriālu visas sērijas), no kurienes ātrums ir pāris reizes lielāks.

filmas? reti. eju uz kino, kad ir laiks.