Es neesmu pats pieredzējušākais MacOS lietotājs tur ārā, patiesībā, lietoju to tikai nedaudz ilgāk kā gadu, taču pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēki uzdod man vairākus ar OS X saistītus jautājumus – par savietojamību, visbiežāk lietotajām ikdienas programmām un tā tālāk. Prieks, ka daudz cilvēki pērk mazos baltos MacBook laptopus – tie tiešām ir fantastiski un absolūti nedārgi ņemot vērā to specifikāciju un fīčas. Līdz ar šiem pirkumiem, cilvēki pirmo reizi palaidīs OS X un pēc pirmajām pāris sajūsmā spiedzot pavadītām stundām, noteikti vienā brīdī atdursies pret dažādām neskaidrībām – kas ir tas .dmg, kā lai es uzinstalēju sev te kautko un kur ir palikuši shortcuti un līdzīgiem jautājumiem. Es zinu, ka apgūt jaunas lietas ātri ir spēja, ar ko visi nav apveltīti, un lai cik OS X būtu viegls, intuitīvs, saprotams un draudzīgs lietotājam – dažreiz vienkārši ir jāzin elementāras lietas, lai visu to “iepazīšanās” procesu padarītu gludāku.

Tie ir tādi sīkumi vairāk, nevis detalizēti step-by-step kā kautko uzstādīt vai izdarīt. Tādēļ es, rakstīšanas sporta un labu nolūku vadīts izlēmu uzrakstīt nelielu intro, tā teikt dažus punktus, pamata lietas, specifiskas īpašības kas jāzin lietotājam, kas nupat ir ieraudzījis MacOS X operētājsistēmu. Šī būtu pirmā raksta daļa, otrajā daļā es plānoju pievienot arī vispopulārāko un foršāko ikdienas aplikāciju sarakstiņu – gada laikā, protams, esmu izpētijis visu klāstu no A-Z un izkristalizējis sev vislabākās un visnepieciešamākās aplikācijas priekš Maka.

Sāksim ar dažiem populāriem faktiem, lietām un niansēm, kas būtu jāzin uzreiz. Atgādinu, ka rakstam nav nekādas akadēmiskas vērtības, tas ir rakstīts brīvā un nepiespiestā stilā. Un vēl viena lieta, tie, kas lasa ar RSS, labāk atnāciet tāpat, te būs daudz spiežamu bilžu! Tātad, 10 lietas, kas jāzin par OS X, neatkarīgi no tā, vai tas nākotnē tiks lietots, vai netiks:

1. UNIX, but not Linux

OSX ir bāzēts uz UNIX, tādēļ uz acu uzmetiena tas atgādinās vairāk Linux-veidīgos, nekā Windows. Būtiskākā Linux-īgākā lieta ir lietotāja mājas direktorija, kurā tad visa darbība arī norosinās. Ir, protams, iespējams manevrēt dažus līmeņus augstāk un piekļūt sistēmas katalogam, taču tas pratiski nav nepieciešams. Visas lietas, ar ko ikdienā notiek darbība ir iekš lietotāja mājas kataloga. Uzreiz jāsaka, ka nekas no atbaidošajiem /dev/hd0 un tamlīdzīgiem šeit nav un nebūs. Līdzīgi kā “My Computer” – visas ierīces tiek attēlotas skaidri un gaiši – diskiekārta, cietais, USB disks, atmiņas karte, un tā tālāk. Ja mēs nelienam iekšā sistēmas katalogos, kuri tāpat ir diezgan nepieejami no lietotāja puses – esam sterilā “savā vidē”, kur ir tikai mūsu pašu folderi – bildēm, filmām, mūzikai, dokumentiem, programmām un tā tālāk – nav nekādu .dll hell un citu nezināmu failu čupu. Sākumā ir diezgan nepierasti redzēt tikai savus datus, pierasts taču ir to visu redzēt tādā kā “sistēmas kontekstā” – šeit viss, kas ir redzams ir tavs.

Vai te kautkas atgādina Linux?

2. Aplikācija iekš OS X ir objekts, nevis failu kaudzīte

Vēl viens liels akmens ir aplikācijas OS X vidē – lai to apjēgtu būs krietni vien jāpapūlās. Ne jau tādēļ, ka tas būtu kautkas komplicēts, tieši otrādi – tas ir tik viegli, ka sākumā neviens nespēj tam īsti noticēt un mēģina kautko “instalēt” vai kopēt kautkur, tikai lai saprastu, ka nekas neizdodās. Aplikācija, jeb programma OS X vidē ir ikonas formā. Vienas ikonas veidolā. Tas nav katalogs ar dažādiem failiem un kautkādu vienu tā saucamo executable failu, kas palaiž programmu, nē – tā ir tikai viena ikona. Bet, 98% gadījumos tas nebūs nepieciešams. Kas attiecās uz lietotāju, programma ir ikoniņš, kas atrodas katalogā “Applications”. Nospiežot uz šīs ikonas, tiek atvērta aplikācija. Lai izdzēstu aplikāciju, tās ikons ir jāaizvelk uz miskasti. Tas arī ir viss, patiešām. Es zinu, ka to grūti ir sagremot, bet tā ir. Tas pats attiecas uz aplikācijas “instalēšanu”. Visbiežāk tā nāk iepakota arhīvā, un atverot arhīvu ieraugam vienu pašu ikonu, kuru tad arī aizvelkam vienkārši ar peli uz savu “Applications” katalogu un viss ir izdarīts. Tā tas notiek gandrīz vienmēr, izņemot, protams, dažas apjomīgākas programmas, kam ir diezgan tipisks instalācijas wizards ar pogām “next” un “back”.

Tā ir Skype aplikācija. Tas nav ikons vai shortcut. Man, kā lietotājam, tā ir visa aplikācija.

Ir divi izplatītākie veidi, kādā tiek iesaiņotas aplikācijas, tās nolādējot no tīkla. Parasts .zip arhīvs, vai ļoti specifiskais .dmg fails, kas neabšaubāmi pašu pirmo reizi radīs nelielu apjukumu. .dmg ir praktiski analoģisks .iso vai .bin formātiem, tas ir OS X virtuāls disks un tas var būt jebkādā izmērā. Noklikšķinot uz tā, disks tiek virtuāli “piemontēts” sistēmai, līdzīgi kā Windows vidē darbojoties ar Daemon Tools programmu. Finderī, jeb “My Computer” tas uzrādīsies, kā ārējais disks, kuru varēs atvērt un apskatīt tajā esošos failus. Praktiski vienmēr, šajā viruālajā diskā būs iekšā tikai viena lieta – pati aplikācijas ikonas veidolā, kuru arī bīdīsim uz “Applications” un ar to arī instalēšana beigusies.

.dmg faili katalogā – spiežam uz viena…

Šādi failu pārlūkā izskatās nupat sistēmai piemontētais Operas .dmg fails. Click!

3. Kontrolpanelis var visu, vajag tikai pareizi pajautāt

Nākamā svarīgākā lieta pēc “Applications” kataloga ir System Preferences logs, jeb kontrolpaneļa analogs, kur tiek veiktas visas sistēmas izmaiņas. Atšķirībā no dažām Linux distribūcijām, kur ir pieejami vismaz 6 kontrolpaneļi, 12 sistēmas konfigurācijas programmas ar 34 sadaļām katra – MacOS ir tikai viens logs priekš šī uzdevuma. Pats panelis nekādu īpašu instrukciju neprasa, viss ir diezgan straightforward. Kā noderīgu (īpaši jaunajiem) iespēju jāmin ir meklēšanas panelīti loga labajā augšdaļā – tur ierakstot jebko, kas varētu būt saistīts ar sistēmas uzstādījumiem, kontrolpanelis laipni izgaismos nepieciešamo sadaļu. Piemēram, ierakstot “IP Adress” panelis izgaismos tieši “Network Settings” ikonu, norādot, ka tieši šeit var uzstādīt kautko ar IP saistītu. Skat. attēlu zemāk.

Meklēju kautko ar valodām saistītu.

4. OS X izskatās kā OS X

Svarīgi ir saprast vienu lietu – OS X izskatās kā OS X un nekādas saskarnes modifikācijas šeit netiek pieļautas, izņemot vienkāršu 2-krāsu izvēles opciju: zilu un pelēku. Protams, fontu izmēri ir maināmi, taču man ir jāapbēdina zināma lietotāju kategorija – no OS X vizuālā noformējuma nekādu Star Trek kosmisku vadības paneli uztaisīt neizdosies. Te ir viens vienīgs izskats, dēvēts par Aqua – un tas ir viss. Savādi ir tas, ka neviens pat nav mēģinājis iebilst vai īdēt par izvēles iespēju trūkumu šajā jomā. Aqua ir pārdomāts, vienkāršs un elegants un nevienam tā īsti nav ienācis prātā, ka vajadzētu kautko radikāli mainīt, izkrāsot rozā vai zaļu un tamlīdzīgi.

Iespēja Nr.1

Iespēja Nr.2

Nākmā būtiskā lieta ir aplikāciju logu izmērs. Apple politika un OS X uzbūve ir tāda, kas uzskata, ka nav nepieciešams aplikācijas darbināt pa visu ekrānu, jeb fullscreen. Tas vienkārši nav vajadzīgs, katra aplikācijas loga izmērs tiek optimāli noteikts pēc tā satura. Šis man sākumā likās savādi – biju pieradis Windows vidē turēt visas programmas maksimizētas pa visu ekrānu un pārslēdzos starp tām izmantojot Alt+Tab vai Windows darbajoslu. Apple uzskata, ka ērtāk, ātrāk un pārskatāmāk ir pārvaldīt mazākus aplikāciju logus un tagad es saprotu atšķirību. Lieta, kura man momentāli nāk prātā, kad es ieraugu kādu PC aplikāciju ir tās lielie tukšie laukumi programmās, kas vienkārši nav aizpildīti, taču izstiepti pa visu ekrānu. Protams, ir programmas, kuru darba virsma ir tik ekstensīva, ka tā ir obligāti jāstiepj pa visu iespējamo laukumu – piemēram fotoredaktori, teksta redaktori apjomīgi, taču ne ikdienas utīlprogrammas, kā piemēram FTP klients. Cik traģisks ir milzīgs, balts, pa visām 19 collām izstiepts Filezilla un kam tas ir vajadzīgs? Pēc neilga laika tas jaunajiem OS X lietotājiem būs skaidri saprotams – uz 15″ collu 1400×900 liela ekrāna var vienlaicīgi turēt gan RSS lasītāju, gan FTP klientu, gan iTunes un failu menedžeri un neko no tā “neprasās” pastiept lielāku. To jūs redzēsiet. Dažas programmas OS X vidē izmanto “dalīto logu” sistēmu, kas ir jau redzēta, piemēram iekš Gimp – kaut aplikācija ir viena, tā sastāv no vairākliem logiem (arī Photoshop) un tie visi ir sadalīti atsevišķi un var tikt mētāti apkārt.

Izkārtojums uz darba virsmas, spiediet, lai palielinātu.

Tāpat arī X podziņa katra loga stūrī ne vienmēr izies no aplikācijas, visbiežāk tā tiks vienkārši paslēpta vai pat nominimizēta. OS X tev spiež lietot “Quit” funkciju katrai aplikācijai. Atvērtās aplikācijas ir atrodamas iekš dock. Problēmas sākās tad, kad šī poga patiešām arī iziet no aplikācijas, kā tas ir iPhoto gadījumā. Piemēram, iTunes vienkārši tiek paslēpts, pieņemot, ka lietotājs grib tikt no lielā loga vaļā, taču turpināt klausīties mūziku fonā darbam, bet iPhoto tīri vienkārši programmu aizver. Šajā jautājumā nav konsistences, tādēļ to var uzskatīt par trūkumu, kas rada apjukumu bieži.

5. Kursors kustās lēnāk

Nē, ar peli nekas nav noticis, tā nav netīra un arī trackpad nav bojāts. OS X kursors vienkārši kustās savādāk. Tas ir lēnāks nekā Windows kursors. Šo jūs pamanīsiet uzreiz, OS X kursoram nav pierastās “ieskriešanās” – Windows kursors burtiski pats slīd uz priekšu, kad OS X kursors kustēsies vienmērīgāk un lēnāk – nedaudz tā kā pa dubļiem. Es pats pēc nedēļas jau biju pieradis, taču krietnākiem raksturiem ir pieejams risinājums – SteerMouse, kas ļaus padarboties viltīgi ar kursora akselerāciju un pielāgot to savam Windows stilam.

6. Shortcuti nav pazuduši

Shortcut OS X vidē tiek dēvēts par Alias un vairs man arī nav ko piebilst – tas darbojās tieši tāpat, kā Windows. Uztaisam aliasu kādam failam vai katalogam vai programmai un velkam uz darba virsmu.

Make Alias = Create Shortcut

7. Sameklēt un uzzināt var ātri

Esmu jau nebeidzami daudz rakstījis par Spotlight – Apple meklētāju. Pavelkam strīpu visam apakšā – Spotlight meklē visur un visu, ne tikai faila nosaukumos, bet to saturā un metadatos. Tas ir novietots pašā stūrītī pie pulksteņa ātrai un biežai meklēšanai. Šī dinamiskā indeksēšana un meklēšana ir patiesi OS X galvenā priekšrocība un tu to sapratīsi, tiklīdz pieaugs glabāto datu skaits un veids.

Nekas jau daudz te nav par to.

Lai vai kā, ir viena metode, kas atrisina daudz daudz problēmu un neskaidrību iekš OS X – “Get Info”. Aktivizēt to var izvēloties attiecīgo rindiņu konteksta izvēlnē (labā peles poga, doh) vai spiežot (noklusēto) kombināciju ⌘+i (tātad Command+i). Izmēģināsiet un sapratīsiet – tiek atvērts neliels logs ar dažādu ļoti noderīgu informāciju par failu. Tā izmērs, lielums, piederība, pieejas tiesības un kaudze ar citiem datiem. Pietam, Get Info darbojas ne tikai uz failiem iekš OS X, bet arī iekš dažām programmām – tā ir kā universāla “what the fck is this?” kombinācija. Nospiežot to iekš Quicktime video atskaņošanas laikā mēs iegūsim informācijas logu, kas informēs par attiecīgi tad spēlētā faila specifiku – garumu, kadriem, rezolūciju, video un audio kodējumu un citas noderīgas lietas. Tas pats attiecas uz attēliem.

Viegli, tepat vien ir.

8. Antivirus nav vajadzīgs, viss cits arī

Nav vajadzīgi absolūti nekādas antivīrusu, anti-spyware vai anti-malware aplikācijas, punkts. Jūs varat ložņāt caur tīkla tumšākajiem nostūriem un nekāds ActiveX mēsls neko nespēs nodarīt. Ar Safari pārlūku, arī tāda parādība kā pop-up logi ir diezgan reti sastopama. Pašā OS X ir iebūvēts ugunsmūris, kurš ir pilnībā konfigurējams (bez komandrindas) un pēc noklusējuma ir diezgan cieši noslēgts sekojot principam “aizliegts ir viss, kas nav atļauts”. Es patiešām nevēlos neko minēt par UNIX drošību, jo baidos izblamēties izmantojot kādu neķītru vārdu vai teikumu – pietiks, ja teikšu, ka OS X liek ievadīt administratora paroli tiklīdz tiek veikta kaut mazākā izmaiņa sistēmas vidē, taču tas nav klūpjamais akmens iepazīstoties ar OS X. Es novirzos vienkārši no tēmas nedaudz.

Ein password, bitte!!

Vēl viena lieta, ko var atmest ir cietā diska defragmentēšana, tāda OS X nav nepieciešama, jo HFS+ defragmentē datus autonomi, neatkarīgi no lietotāja. Protams, neviens nevar noliegt, ka OS X ar laiku “aizdiršās” ar drazu un paliek lēnāks, taču ārtrdarbības atšķirība nav tik radikāla, kā ar Windows pieredzētā pēc 16 stundu garas diska defragmentācijas. Tas, ko es vēlējos pateikt – laikam ejot un aktīvi lietojot maku tas, visticamāk, paliks lēnāks. Es esmu pamanījis, ka visvairāk ātrdarbība cieš tad, ja tiek bezrūpīgi mainīts kautkas ar sistēmu. Piemēram, es mēģināju (labu laiku atpakaļ) uzlikt kārtīgu .wmv, AC3 un XviD atbalstu sanāca ļoti daudz bakstīt tos komponentus šurpu-turpu, līdz mans maks burtiski sāka aizrīties pie video atskaņošana un ne tikai. Zelta likums ir tāds – ka tad, kad būsiet apguvuši OS X un atraduši sev tīkamākās un noderīgākās programmas (trial and error), tad droši varēsiet likt svaigu OS X instalāciju un izvairīsieties no atkārtotas “testēšanas” un “piemētāšanas” ar nevajadzīgām lietām, tādējādi saglabājot to “svaig un ātru” maksimāli ilgi.

9. Maki dažreiz uzkarās

Tas ir tāds mīts, ka maki nekad nenobrūk, neuzkarās vai vienkārši nesasalst. Tā tik tiešām nav, taču atšķirībā no Windows, OS X kodols praktiski pats nekad nenobrūk. Jā, programmas var pārstāt darboties un uzkārties, taču tas nekad nenogāž pašu sistēmu. Šī gada laikā man ir bijuši kādi 3 vai 4 incidenti, pēc kuriem es esmu bijis spiests pārstartēt sistēmu – visos pārējos gadījumos tās ir nestabilas aplikācijas, kuras vienkārši sasalst (OS X gadījums tiek apzīmēts kā “spinning beach ball of death”). 99% gadījumu šīs nestabilās programmas tiek automātiski un momentāli likvidētas (aizvērtas), taču reizēm tas netiek izdarīts un lietotājam nākas izmantot Force Quit operāciju, kas tad pašrocīgi un zibenīgi nelabo aplikāciju apstādina un Force Quit nekad neminstinās ilgāk par sekundi. Es atminos Windows nelabo aplikāciju likvidēšanu izmantojot “End Task”, kas pēc brīža pati iesalst un nākas izmantot jau nākamo sērijā – End Task “End Task” un tā tālāk. Tādēļ, ja aplikācija ir uzkārusies, droši var izmantot Force Quit opciju, kas ir pieejama caur pogu kombināciju ⌘⌥ Escape, jeb “command+alt+Escape”.

If in trouble, use the Force Quit, my young apprentice!

10. OS X ir viss vienā

Taču pats būtiskākais, kas padara OS X lielisku ir visu klāt nākošo aplikāciju kopums, kas nodrošina vienkārši nejēdzīgi pilnu atbalstu gan dažādiem datu tipiem, gan arī ļauj veikt dažādus uzdevumus, kuru veikšanai uz PC būtu nepieciešams uzstādīt (un varbūt iegādāties) papildus programmatūru. Tas atteicas gan uz pilnīgi visu. Tev nebūs jāmeklē kautkāds PDF lasītājs, attēlu samazinātājs, mūzikas atskaņotājs, attēlu formātu konvertēšanas rīks – viss ir izdarāms turpat uz vietas. Elle, OS X pat saprot un virtuāli piemontē .iso attēlus un ļauj tos ierakstīt iekš CD vai DVD. OS X vienkārši komplektā nāk kaudze ar derīgām utīlprogrammām, kas paredzētas dažādiem mērķiem – tās visas atrodās “Applications” katalogā, kur noteikti vajag iebrist un izmēģināt visu pēc kārtas, lai rastos skaidrība. Piemēram, visideālākais rīks – Keychain Access – paroļu menedžeris, saglabā visu sākot no sistēmas, tīkla, pārlūka un citām parolēm/lietotājvārdiem un atgriež pēc pieprasījuma. Tas ir tikai viens no daudziem. Un pat ar šādu utīļu daudzumu, nekad nerodas sajūta, ka kāda uzdevuma veikšanai būtu nepieciešams atvērt un lietot vairākas atsevišķas programmas – to integrācija pašā operētājsistēmā ir ārkārtīgi veiksmīga. Šo pieminu tādēļ, ka nākot no PC pasaules visi ir pieraduši stiept līdzi čemodānu ar visu, kas jebkad varētu būt vajadzīgs. Ar OS X – pat ja tāds faila paplašinājums nav iepriekš redzēts, ir ļoti liela iespēja, ka OS X to atbalstīs un zinās, ko ar to darīt.

Darbības ar PDF no Print izvēles, .txt failam, ar ko darbojos.

Save As izvēle .txt failam, ar ko darbojos.

Open With darbības .pdf failam.

Raksta pirmajai daļai nu tā kā pietiks, gatavošu otru daļu, kurā detalizētāk apskatīšu katru no manis izvēlētajām (un manuprāt labākajām) ikdienas aplikācijām priekš MacOS X. Materiāls tapis iespaidojoties no pavecā, bet labā Top 10 Things All Switchers Should Know.