Ir cilvēki, kas nodzīvo visu mūžu un tā arī nepamostās uz tik labām ziņām. Uz tādām ziņām, uz kādām es pamodos 26.septembrī 8:30 no rīta. Kā jau katru rītu es izvēlos no gultas un turpat metra attālumā ievēlos (ievēlos, jo dažas minūtes pēc pēkšņas pamošanās es pārvietojos diezgan nekoordinēti – tas saucās zombie walk) savā klubkrēslā, atvēru laptopa vāku un palaidu GMail. Un tur tas arī bija. Ar zvaigznīti ieķeksētais (svarīgais) e-pasts tumšā fontā (jo jauns) ar Subject aili “Offer of Acceptance”. Protams, es vēl biju diezgan aizmidzis un pirmo reizi izlasot vēl nesapratu, kas ar to ir domāts. Tad man iestājās tāda kā 6-8 sekunžu absolūta pauze (bez elpas un jebkādas smadzeņu aktivitātes vispār – jocīgi), kas bija tāda nu… nekad vēl nesajusta lieta. Tad es uzspiedu uz meila un manas acis tikai instinktīvi pārleca pāri teksta klucītim un pieķērās nelielam vārdu salikumam – “I am pleased to inform that…” un viss – tad jau viss bija skaidrs. Tad es 15 minūtes skraidīju pa dzīvokli apakšbiksēs, modinādams visus, kas te atradās. This is it – diena, par kuru es esmu sapņojis 4 gadus. Does it get better than this? Es nezinu. Manuprāt visā dzīves garumā viens ļoti veiksmīgs un laimīgs cilvēks varētu piedzīvot divus, maksimums trīs šādus momentus.

Un man tas izdevās ar pirmo mēģinājumu. Tieši tāpat, kā mans pirmais “mēģinājums” sākt fotografēt bez nekādas pieredzes un iemaņām tolaik nopietnākajā foto ziņu aģentūrā A.F.I. Pat toreiz man tika pierādīta likumsakarība – vajag tikai būt pietiekamai motivācijai, viss pārējais saliksies tavā priekšā pats. Un tagad šis te notikums – tas viss tevi pārliecina par to, ka neiespējams nav nekas (impossible is nothing, kā Adidas sauklī). Vajag tikai kautko darīt, jo neko nedarot nekas arī neizdosies. Kāds man kādreiz teica – izdomā savu sapņu darbu – ko tu visvairāk gribētu darīt tieši šodien un tagad. Un kad izdomā, uzzini, kas ar to nodarbojās. Un sazinies ar viņiem. Saki, ka tu arī gribi to darīt. Un tev būs iespēja to darīt. Es to zinu.

Tad nu 2007.gada janvārī es beidzu savu “profesionālā fotogrāfa karjeru”. Tieši tik daudz nostrādājis esmu, cik es vēlējos. Janvārī būs 24 mēneši. Taisnība bija tiem, kas teica, ka tiklīdz hobijs pārvēršās par ikdienas nodarbošanos, tas zaudē savu burvību. Tā ir, taču tas mani nekādā ziņā neapturēs iekarot savu nākamo hobiju. Un kad tajā es būšu iztukšojis savu kapacitāti, sākšu kautko citu. Divi gadi nav daudz, taču es šajā laikā esmu paspējis strādāt abās vienīgajās nopietnajās Latvijas foto aģentūrās, pietam vairākas reizes esmu strādājis ar/priekš (A.F.I laikā) dažādām ārzemju aģentūrām, kā piemēram European Pressphoto Agency un Associated Press. Daudz ko esmu iemācijies. Daudz ko, kas man noderēs iekš kino. Un patiesi, tieši šāds laika posms man feels just right. Es atgriezīšos pie tādas fotografēšanas, kāda tā bija pašā sākumā – tikai priekš sava prieka. Es bildēšu to pašu, ko bildē visi, kas nestrādā par fotogrāfiem ikdienā – bezjēdzīgus reljefus, formas, priekšmetu detaļas makro veidā – visu to, ko neviens nepērk. Man būs iesācēja dSLR kamera un universālais lētā gala zoom objektīvs. Diognālās pleca sominņas (a.k.a pederastkas) gan man nebūs :) Tikai 3 mēneši vēl un viss būs galā. Tad es pakāpšos soli uz augšu. Es zinu, kā taisa bildes, tagad es gribu zināt, kā taisa kustīgās bildes.

Tātad, skola, kurā es esmu uzņemts ir viena no prestižākajām Austrālijas kinoskolām (divas vien uz tādu statusu pretendē). Arī viena no dārgākajām. Studiju maksa ir 15 tūkstoši latu gadā. Kursa nosaukums ir “Bachelor of Film and Television”, kas ir 3 gadu kurss, kura beigās es iegūstu Bakalaura grādu. Pirmais gads ir vairāk visaptverošs (teoorija, meh), otrais gads ir vairāk praktisks (yay!) un pieļauj detalizētāku specializāciju (animācija, efekti vai dokumentālais kino). Trešais gads ir lielākoties projekti – tātad īsfilmas. Skola saucās Victorian College of the Arts, kura ir Melburnas Universitātes fakultāte un ietver sevī vairākas apakšfakultātes – dance, drama, arts, music, film & tv un citas sub-fakultātes. Skola atrodas pašā Melburnas centrā. Mācību sākums ir 10.februārī un brīvlaiks ir no decembra līdz februārim. Tas tādēļ, ka Austrālijā, kā labi zināms, viss ir otrādāk.

Noteikti pirmo gadu nestrādāšu, jo darba likumdošana tur ir diezgan stingra, īpaši attiecībā uz iebraucējiem un studentiem. Tas nozīmē, draugi, ka es došos oficiāli aptuveni 1 gadu ilgā atvaļinājumā uz silto zemi. Un kas par atvaļinājumu tas būs! Neņemot pat vērā cik jauna izpētāmā/fotografējamā materiāla tādā zemē ir, es papildus tam varēšu pilnībā apvienot sava hobija apguvi (mācības, tātad) ar savu brīvā laika hobiju un vēl ar saviem citiem fanātiskajiem hobijiem, kā piemēram kino skatīšanās, konsoles spēlēšana un tamlīdzīgi. Un arī visus tos hobijos paspējot, es vēl paspēšu laiski un ilgi gulēt zem palmas smiltīs, sūkt krāsainus ruma kokteiļus (ar lietussardziņiem) visu dienu un vienkārši rullēt gurķi. OH YES BABY! Tas būs kautkas, ko atcerēties visu mūžu. Un es varēšu izbaudīt studenta dzīvi beidzot vēlreiz no jauna. Valmierā gan man studentu dzīve nekāda lielā nesanāca.

Ceļā došos es janvāra beigās. Ņemšu līdzi dažas drēbes un dažu labu tehnikas gabalu, bet principā plānoju drīz uzsākt tādu kā garage sale, lai pirms lidošanas varētu pārdot visus sev piederošos niekus – televizoru, skaņu un citas lietas. Īrēšu nelielu 1,5 istabu dzīvokli, noteikti kādā plusā Melburnas guļamajā rajonā vai suburbos. Ceļošu, kā visi normāli cilvēki ar sabiedrisko transportu vai riteni. Nekur jau man nebūs jāsteidzās!

Kas attiecas uz manu tīkla žurnālu, es esmu vairāk kā pārliecināts, ka tas kļūs aizvien interesantāks, jo to papildinās pavisam cita satura ieraksti – galu galā es viens pats būšu otrā pasaules galā un pazīstot sevi, zinu, ka gribēšu dalīties ar visiem saviem iespaidiem (un bildēm) par ikdienu Melburnā un saviem piedzīvojumiem mācoties pasaules klases kinoskolā. Tas būs no 2007.gada, kad es ceru arī ieviest kādu jaunu logo līdz ar jaunās koncepcijas iestāšanos. Koncepcija varētu būt “pilsoņa-emigranta pasaules iekarošanas žurnāls” vai kautkas tamlīdzīgs. LOL.

Tagad gan es sākšu kārtot papīrus. Daudz galvassāpju, daudz notāru un tulku apmeklējumu. Arī zobi jāsalabo visi pirms aizbraucu. Darīt būs ko un daudz. Stay tuned!.