![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
the counterstrike generation
Šodien Esplanādē iekļuvu diezgan episkā sniega kaujā. Turpat arī ievēroju, kā viens mazais, nevainīgais zaķītis, čabulītis ietriec diezgan nopietnu piku sejā otram mazajam čabulītim, pagriežās, paceļ rokas un saka “Headshot!”. Pasaule iet uz beigām, nopietni. Starpcitu, tas bija turpat pie manas vecās (vienas no) skolām – Valda Zālīša pamatskolas. Es gan atminos vairāk nevis tieši pikošanos, bet gan Mortal Kombat II (duuude, next-gen!) kārtridža zagšanu no Sporta Pils. Toreiz tas bija galīgi svaigs uz galīgi svaigās Sega Mega Drive II konsoles. Pašu spēli uz riņķi zaga visi visiem pēc kārtas, tādā veidā tā apceļoja visu klasi. Pēc kārtīgas geimošanas mēs gājām turpat uz Esplanādi un iejūtoties tēlos (man vislabāk izdevās impersonēt raksturu Sub-Zero), izveicām paši savas inscinētas (un dažreiz ne tik inscinētas) batālijas ar visiem fatalities jeb finishing moves. Katrai paaudzei sava spēle, vai ne? Pašu Counterstrike gan es spēlēju jau vidusskolā. Toreiz gan tas īpaši modē nebija, modīgāk bija pīpēt zāli un dzert starpbrīžos.
Šodien man nosala deguns un es braucu pa ielu ar MILZĪGU sniega kārtu uz mašīnas. Bet tas nekas, jo jau pēc nedēļas būšu pie smilšu nēģeriem, plunčāties, sauļoties, dzert mojitos, gulēt zem lokanas palmas un traukties tuksnesī ar apvidus automobili.
Šķiet es ar to pašu sniega kauju pamanīju. Kā jau vienmēr kāds vecs un īgns onka nebija mierā ar puiku sniega bardaku, taču par laimi šamējie viņu visi godīgi ignorēja un nelikās traucēti :).