Es jau nebūtu es, vai ne? Nav jau arī tā, ka es būtu palaidis garām tādu nenozīmīgu lietu, kā Playstation 3 iešana gaisā ASV un Japānā. Tieši otrādi, es ik dienas pārlasiju visas tēmas gan AVS forumos, gan GAF un citos, lasot citu cilvēku eksperimentu rezultātus un iespaidus. Protams, tad jau vēl ir jāskatās uz atpakošanas ceremoniju bilžu kaudzēm, kurās pavīd laimīgas sejas ar PS3 rokās vai uz galda. Kā jau biju gaidījis – nenocietos un pasūtiju sev vienu eksemplāru. Prieks atpakojot konsoli bija tik liels, ka bija pilnīgi vērts pārdot nieri, lai to iegādātu! Bet par visu pēc kārtas.

Sākotnēji biju plānojis godīgi gaidīt, kamēr PS3 iznāk oficiāli Eiropā un Austrālijā, lai tad arī turpat Melburnā (Austrālija arī ir PAL reģions) aizčāpotu uz veikalu un atnestu mājās konsoli, taču. Taču, es pats labi zināju, ka tā tāda sevis mānīšana vien būs. Izrādās, ka Sony nav nemaz tik zemē metami. Ir dažas nianses, kuru dēļ es izlēmu importēt savu PS3 no Japānas tūlīt un uzreiz. Pirmkārt jau, Japānas modeļi ir aprīkoti ar universālu barošanas bloku, kas ir 100-240V, respektīvi – strādās jebkurā valstī, neatkarīgi no strāvas voltāžas, kāda tur tiek izmantota. Pietam, PS3 ir tā pati parakstā 3-dakšu strāvas vada pieslēgvieta, kāda ir jebkuram parastam PC barošanas blokam. Otrkārt, Sony sola, ka spēļu diskiem nebūs nekādi reģionālie ierobežojumi. Respektīvi, vienīgais reģionālais kodējums ir Blu-Ray filmām. Starpcitu, BluRay reģioni ir diezgan vienkāršoti. Kopā tikai trīs – A1 reģions, kurā ir Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Japāna (+ tuvās teritorijas) – (NTSC, NTSC/J), B2 reģions Eiropai un Austrālijai (PAL) un C3 reģions attiecīgi Ķīnai un Krievijai.

Tā nu saprotot, ka PS3 spēles varēšu brīvi pirkt vai importēt arī Austrālijā bez ierobežojumiem un nebūs man nepieciešama milzīgā 100/110V transformatora kaste (kāda ir nepieciešama parasti ierīcēm, kas ražotas ASV tirgum), izlēmu – kapēc ne. Atradās ļoti sakarīgs importētājs no ASV – ncsx.com – tiešām labs serviss. Ne vien saņēmu paku knapi 5 dienās, džeki pat nāca pretī un deklarēja pakas vērtību 110$ dolāru apmērā. Nav jau man jāstāsta, ko tas nozīmē, vai ne? Hehe. Rezultātā, piektdien pēc darba mājās jau kurjers bija atvedis man kasti. Prieks!

Pirkumu absolūti nenožēloju – šā vai tā martā būtu pircis. Pietam, tāpat nebūtu izturējis ilgi entuziasma pilnos postus forumos un bildes. 27.novembrī iznāk speciāli priekš PS3 pielāgotais Yellow Dog Linux, kas, manuprāt, piešķirs konsolei vienkārši neierobežotu pirāt… erm, multimediju funkcionalitāti. Tieši tas, manuprāt, gala beigās izvilks PS3 no bedres, kurā to ir iedzinis slikts PR un mūžīgās Sony ražošanas problēmas (baterijas deg, BluRay nevienam nevajag, utt.)

Tad nu te man tas ir beidzot. Japāņu versija, 60GB modelis. Ar Wireless tīkla karti, Bluetooth, BD-ROM, bezvadu Sixaxis kontrolieri (ar kustību detektoriem) un CF/SD/MS karšu lasītāju. Pēc izpakošanas tas uzreiz tika pieslēgts televizoram izmantojot jau laicīgi iegādāto HDMI vadu, kurš oriģināli ir jāpērk atsevišķi, jo komplektā nav iekļauts. Tika spaidīts un grozīts labu brīdi un pēc tam visādi konfigurēts un aktīvi lietots vairākas stundas. Patīkams piektdienas vakara pasākums, kurš tika pabeigts ar pieēšanos El Charlito un lielu nogurumu no nepiedodami agrās celšanās visu nedēļu un daudzajiem darbiem un darāmajām lietām. Ko tad mēs uzzinājām par PS3?

Izskatās tas sasodīti labi. Atgādina to Naboo kuģi no jaunajiem Star Wars – to zeltīto un spīdīgo raķeti. PS3 ir tieši tāds – tas ir vienkārši neticami, cik gluds un spīdīgs tas ir. Tas ir tiks spīdīgs, ka tam vienmēr blakus ir jātur mazs trauciņš ar mikrošķiedru lupatiņu, ar kuru katru dienu noslaucīt pirkstu nospiedumus un putekļus – tie tur nokļūst momentāli. PS3 pats ir diezgan paliels un pasmags – noteikti lielāks par XBOX 360. Tas varētu būt tādēļ, ka atšķirībā no 360, PS3 barošanas bloks ir iebūvēts turpat konsoles korpusā. Tātad iekšējs, nevis ārējs, kā tas ir 360. PS3 formas ir skaistas, gludas, vijīgas un… vienkārši burvīgs skats. Te ir piedomāts pie sīkumiem – uz pašas konsoles reāli nav nevienas mehāniskas pogas – ir tikai skārienjūtīga virsma ar ikoniņām, kas simbolizē ON/OFF un EJECT attiecīgi. Atliek tikai piedurt pirkstu pie virmas, lai ieslēgtu konsoli, piemēram. Tas ir jāredz – tiešām iespaidīgi. Pats PS3 arīdzan ir ļoti ļoti kluss, to praktiski nevar dzirdēt. Protams, dažbrīd tas klusi iedūcās, taču tas nemaz nelīdzinās fēnam 360, kas regulāri dūc un ir dzirdams koridorī. Tiesa, gaiss, kas tiek pūsts no konsoles uz aizmuguri un gaisā ir diezgan ļoti silts. Tik silts, ka pieliecoties pakustināt vadus ir tīri nepatīkama sajūta sejā.

Kas vēl? Konsolei ir 4 USB porti priekšpusē. Aizmugurē ir strāvas vada pieslēgvieta, HDMI un Optical, kā arī Ethernet pieslēgvietas. Papildus ir arī PS3 universālā AV kabeļa (analogie) pieslēgvieta, kas ir tāda pati, kā vecajam PS2. Kad Austrālijā iegādāšos sev resīveri, noteikti pārliecināšos, lai tam ir HDMI ieeja un izeja, kas atbalsta vismaz 720p passthrough. Tādā veidā, no PS3 ārā ies tikai viens vads – HDMI uz resīveri un no resīvera uz TV arī ies tikai viens HDMI vads. Jo mazāk vadu, jo labāk. Es ļoti priecātos, ja Microsoft kādreiz izlaistu HDMI vadu priekš 360. Tad vispār visa izklaides centra aizmugure sastāvētu no 3 vienkāršiem HDMI vadiņiem – pilnīgi visam. Skatoties uz PS3 no malas gan uzreiz gribās, lai uz galda vai skapītī būtu absolūta kārtība. Tā izskats vienkārši neļauj to nolikt kautkādā bardakā vai vadu mudžeklī zem galda vai plauktā. Tā vienkārši nevar! Ieraudzīsiet, sapratīsiet.

Tad nu mēs visu esam sasprauduši. PS3 stāv vertikāli harmoniski novietots blakus melnajam Bravia televizoram. Man no sākuma neliela baile, ka tik mūsu 240V šāviens nenodedzina manu konsoli. Ir dzirdēti visādi stāsti forumos. Tomēr uz uzlīmes aizmugurē ir trekniem burtiem rakstīts 110V only. Aizturu elpu, viss kārtībā.

Ieslēdzot PS3, ieraugam launchera dūmakaino krāsu stīgu fonā (kā lai vēl to nosauc?) un sistēma uzreiz palaiž savu wizardu. Vispirms nepieciešams pieslēgt pulti pie konsoles ar USB vadu, lai sapārotu to čerez Bluetooth. Viss labi, vadu varam raut ārā un pults ir beidzot bezvadu. Tālāk izvēlamies valdodu, lokāciju, laiku un datumu, apstiprinam, ka lietojam HDMI vadu un liekam PS3 automātiski noteikt labāko rezolūciju. Pēc sekundes TV pārlec uz 720p režīmu un redzam skaistus, mazus anti-aliased burtus – galveno izvēlni. It begins!

Izvēlne izskatās tieši tāda pati, kā PSP, tikai ar garākām opciju rindām. Izveidojam sistēmas lietotāju (ar paroli), viss notiek diezgan gludi, kaut sākumā nedaudz grūtāk pierast pie elementāras navigācijas – dažreiz mainot uzstādījumus ir jāvirzās pa labi un pa kreisi. Savādi, taču PS3 izvēlne un jebkurš teksts, lodziņš vai informācijas klucītis nekad nekad neaizpilda visu ekrānu. Pretēji 360, kura dashboard ir veidots tā, lai maksimāli neatstātu tukšus un neizmantotus laukus uz ekrāna, PS3 ir tāds mega minimālisms – liels tukšs lauks un vidū maziem maziem burtiņiem izvēlnīte, vai teksta ievades lauciņš. Savādi nedaudz, ir jāpierod.

Tiklīdz tieku galvenajā izvēlnē, eju uz Settings, lai paskatītos, ar ko varu pamērkaķoties uzreiz. Pie skaņas uzstādījumiem izvēlos kā skaņas izeju Optical pieslēgvietu. Tas tapēc, ka mans resīveris ir bez HDMI. Tīkla uzstādījumi pamatīgi, čakarējos diezgan ilgi, jo nepārzinot vēl, kura poga dara ko, uzstādīšanas vidū izlecu atpakaļ uz galveno izvēli un, protams, pazaudēji visus jau tā grūti un ilgi ievadītos datus, wireless atslēgas, utt. Jāsāk no sākuma, bet tas nekas. Pirmo reizi, PS3 neatrod manu bezvadu tīklu. Ierakstu manuāli visu – nestādā. Pofig, pievienojam viņu pie tīkla ar parasto Ethernet vadu. Visi uzstādijumi uz automātiskajiem, rūteri atrod, adresi iegūst, viss kārtībā.

Tālāk gribam piereģistrēties iekš tā Playstation Network, kas ir tāds kā XBOX Live, pēc idejas. Nevaram, jo prasa jaunāko firmware, kas nesen tika izlaista un atjauno sistēmas versiju uz 1.10. Aktivizējam System Update, redzam progresa lauku, kurš diezgan ilgi stāv uz 0%, tādēļ izlemjam novilkt pašrocīgi to update failu no tīkla. Savienojums ar ASV nav diez ko, ar Japānu vēl švakāks – 100MB fails nāk pusotru stundu. Tikmēr ieliekam iemēģināt manu pašreiz vienīgo spēli Resistance: Fall of Man, kuru pasūtiju turpat kopā ar Playstation 3. Tiek atpakots pirmais EVER BluRay disks – ārkārtīgi monumentāli tas. Grozu rokās to disku un brīnos – krietni resnāks par DVD un ar gludākām malām. Tāds jokains nu. Blīvāks un smagāks liekas. Dabiski, ka smagāks. 30GB vienā slānī. Pats pirmais BD disks :) Nav tā, ka esmu BD piekritējs, taču tomēr patīkami. Sazin cik vispār to BluRay te Latvijā vispār ir, nerunājot nemaz par pašu PS3.

Resistance esam vīlušies. Bet kā gan pēc ekselentā Gears of War (360) vispār var uz jebko citu paskatīties un nesmīkņāt? Stipri viduvējs geims, taču vienīgais, kas ir. Uz martu, kad PS3 iznāks Eiropā, katalogs jau būs sakarīgāks. Līdz tam nekas prātīgs nav gaidāms, izņemot kādu demo versiju. Par to vēlāk.

Tagad jāatjauno firmware. Iekopēju nolādēto failu manā Iomegas USB diskā – pievienoju pie PS3, tas tiek momentāli atpazīts. Izvēlos veikt sistēmas updeitu no ārējās ierīces, viss notiek un 5 min laikā esam visu izdarījuši, tagad var reģistrēties. Reģistrācija gara un lēna, pēc katra soļa ilgi jāgaida, kamēr tiks nosūtīta visa informācija. Es gan priecājos, ka tas serviss vispār šeit strādā. Oficiāli tam nemaz nevajadzētu būt pieejamam. Tajā, tā teikt, Online sadaļā ir Playstation Store un pārlūks. Pārlūks tiek atvērts pa “gandrīz visu” ekrānu un ir dramatiski neērts. Nepūlējos atvērt pat neko citu, kā tika noklusēto Japānas Playstation lapu. Pats pārlūks esot ļoti primitīvs, nekādi AJAXi, nekas. Neredzu īpaši tam jēgu tāpat. Playstation Store ir tāda pati uz Web vien bāzēta aplikācija, kas atverās gan jau tajā pašā pārlūkā, tikai bez rāmja. Uz pirmo acu uzmetienu, veikala izkārtojums diezgan patīkams – koši zils (smuki zils), viss pārskatāms. Ir dažas galvenās kategorijas izkārtotas horizontāli ar lielu lauku zem tām. Featured Items, kur ir viss, kas aktuāls, Demo, pilnās spēles un vēl kautkas. Tā doma ir tāda, ka caur šo veikalu var momentāli iegādāties gan vecas PSX/PS2 spēles, gan dažādas arkādes spēles, gan arī dažādus papildinājumus jau esošajām spēlēm – kartes, modeļus, utt. Pagaidām gan daudz nekā nav, bet tas ir saprotams, ņemot vērā, ka serviss ir palaists gaisā burtiski pāris nedēļas atpakaļ.

Latvijā reģistrētu VISA karti pievienot sistēmai mums neizdodās, jo acīmredzot tādas iespējas kā “Latvija” te nav. Jau pārbaudītais triks ar fiktīvu pasta kodu neizdevās, taču ir cerības, ka tas varētu izdoties ar Eiropā pirktiem modeļiem, tieši tāpat, kā tas izdodas ar XBOX Live servisu, kas arī pēc teorijas neatbalsta Latvijas kredītkartes. Maz cilvēku gan zin, ka banka no Billing adreses laukos ievadītajiem datiem pārbauda/salīdzina tikai vārdu un adresi – bet pasta kodu ne. Līdz ar to, ievadot savu normālo kartes nummuru un normālo adresi, atliek ierakstīt kādu fiktīvu UK esošu pasta kodu un tranzakcija notiek bez problēmām, kaut ailē “Valsts” ir rakstīts “United Kingdom”. Tā lūk. Pagaidām gan tur nav ko pirkt un līdz ar to nav arī vajadzības. Kas bija būtiski – momentāli novilkt MotorStorm demo versiju. Tas arī tika izdarīts.

Protams, PS3 ir daudz kas vairāk par vienkāršu spēļu konsoli. Papildus PS3 ir trīs jau pierastās papildfunkcijas – mūzikas, bilžu un video pārlūkošana. Visai ierobežota, taču ir. Pirmkārt jau PS3 atbalsta plašu ārējo datu glabāšanas ierīču klāstu. USB diskus, mazos iebakstāmos USB puļķus, un jau minētās CF/SD/MS kartiņas. Pieņemot, ka tās ir ar FAT32 partīciju, protams. Pagaidām gan mums neizdevās iedabūt tur kādu video vai .mp3 failu, taču bildes PS3 atpazina uzreiz un piedāvāja visas apskatīt, pagrozīt, pasvaidīt, utt. Viena no bilžu pārlukošanas metodēm ir tik savdabīga, ka to pat aprakstīt nevar – to vajag nofilmēt un parādīt. Ideja ir tāda, ka fotogrāfijas krīt uz baltas virsmas no gaisa, pilnīgi brīvi un reālā laikā, ievērojot visus fizikas likumus. Tas viss notiek tādā 3D vidē, kurā ar analogā puļķa palīdzību (uz pults) var kustināt kameras pozīciju un apskatīt “izmētātās bildes”, kas izskatās ļoti labi. To tiešām ir grūti aprakstīt, mēģināšu kādu dienu nofilmēt (tika ar ko?) un iepostēt. Kas attiecās uz Audio CD, PS3 tos saprata bez problēmām, atskaņoja un piedāvāja nokopēt un saglabāt uz konsoles .mp3, .aac formātos, dažādos kodējumos. XBOX 360 principā piedāvā to pašu. Audio atskaņošanas aplikācija tāda ļoti primitīva, bet tur nekas sarežģīts nav nepieciešams. Jebkurā gadījumā, pagaidām nav nekādas nepieciešamības klausīties mūziku uz konsoles. Tam taču ir citas ierīces paredzētas.

Tur ir vēl liela kaudze ar opcijām, sākot no drošības lietām, BluRay iestādījumiem, aksesuāru menedžmentu (austiņas, mikrafoni, klaviatūras, peles) un beidzot ar draugu listi un iesūtni – tas sazināšanās lietām. Man pagaidām nav neviena kontakta, ko pievienot draugu sarakstam, tādēļ to ziņu sūtīšanu, balss sarunas un/vai video man vēl nav sanācis pārbaudīt. Gan jau ar laiku. Ak jā, tāda lieta vēl bija, kas saucās “Partition Tools” un “Install Other OS”. Ļoti vilinoši skan, bet to citu dienu. Principā jau sen ir skaidrs, ka PS3 laiž Linux brīvi. Jau ir daži pamanījušies uz tā uzlikt Fedora 5, Gentoo un citus. Uztaisījuši jau failu serveri un ko tik ne. Homebrew scēna būs nozīmīga uz PS3, tas ir fakts. Jāgaida tikai viltīgi 3.partiju rīki un draveri, lai var skatīties BluRay bez reģioniem, palaist VLC un tādas lietas.

Tas apmēram viss, kas šodien tika izdarīts. PS3 savā būtībā ir karsts devaiss, patiešām. Lai gan tas ir pavisam jēls vēl, var redzēt, ka tam ir kapacitāte būt ļoti labam, tikai jāpagaida, kamēr tiks izķertas visas kļūdas un veikti dažādi sīki uzlabojumi. Piemēram, iespēja vilkt vairākus failus vienlaicīgi no veikala, pārtraukt un atsākt ielādēšanu, ielādēt fonā, kamēr tiek kautkas skatīts vai spēlēts un tādi sīkumi. Tas viss noteikti drīz būs. Arī XBOX 360 uzreiz pēc nākšanas ārā bija diezgan zaļš un tāds, kā lai saka – disfunkcionāls. Gads ir pagājis un tas jau šķiet praktiski bez trūkumiem. Redzot, kā Sony laika gaitā ir pārvērtuši savu PSP par vienkārši MEGA ierīci un pievienojuši tai KAUDZI ar jaunu funkcionalitāti – PS3 iespējas ir potenciāli daudz daudz lielākas.

Taču nekas no redzētā neatstāj ar vaļēju muti, kā tas notika pieslēdzot un palaižot 360 pagājušā gada ziemā. Tas wow faktors jau ir izdzīvots, jo visi jau taču ir redzējuši kā izskatās 720p uz HDTV ekrāna un ne ar ko tādu tur pārsteigt vairs nevar. Atliek tikai gaidīt pašas spēles, kas varētu izmantot tās visas PS3 tehniskās lietas, kā piemēram pults kustības sensorus un kautkā interesanti implementēt tos spēlēšas procesā. Citi atkal varētu parūpēties par to, lai uz PS3 varētu darboties kautkas līdzīgs vecajam XBMC, varbūt pat kāds bittorrent klients un normāls xvid/divx/h264 enkodētu .avi video failu atskaņotājs. Tad kad visas šīs lietas darbosies PS3 būs pilnvērtīgs un labs aparāts. Pagaidām tā ir tāda vienkārši spīdīga kastīte. Pērkat nākamvasar – būs jau vismaz 3-5 ļoti labas spēles un stabila sistēma un zemāka cena. Es nevarēju sagaidīt. Bet tas man pašam nav pārsteigums, nav jau pirmā reize.

Neliels pašmāju atpakošanas foto sets tepat. Starpcitu, bildes es ielādēju flickerī no WESS autoservisa. Te gaidīšanas vietā ir bezmaksas wireless. Līmenis :)

Vispār es jūtu, ka šis būs viens no pēdējiem gadžetīgajiem ierakstiem šajā žurnālā. Nevis tapēc, ka gadžeti ir kļuvuši mazāk aktuāli, bet gan tāpēc, ka reizēm vienkārši vajag kautko pamainīt. Atteikties no kautkā veca un sākt kautko citu. Uz šo brīdi ir tā, ka visi nepieciešamie jaunie gadžeti ir iegādāti un šoreiz tiešām ir tāda sajūta, ka beidzot nu būs miers uz diezgan ilgu laiku. Abas konsoles ir vismaz uz 4 gadiem, fotoaparātu lietošu kamēr viņš strādās, telefoni tik bieži mainās, ka tiem izsekot līdzi nav iespējams un nevajag, maks, es paredzu, man arī būs vismaz turpmākos 2-3 gadus. Sanāk, ka vairs nekā jauna labu brīdi nebūs. Un labi arī ir. Taču visa jaunā elektronikas paaudze jau vairs nav nekas jauns – tā ir ikdiena. 720p izskatās labi, to mēs zinam, 1080p itkā izskatās labāk, tas arī ir labi. HDMI ir nākotnes kabelis visam, plazmas TV pamazām pārstāj ražot, bla bla. Tas viss jau zināms un par to jāraksta vairs nav. Pietam, tā kā es bieži rakstu par lietām, kuras esmu iegādājis sev – tikai loģiski ir tas, ka vienu dienu tai pirkšanai pienāk gals, jo viss vajadzīgais ir sapirkts. Tad man jādomā, par ko citu lai raksta.

Par laimi daudz jādomā man nebūs, jo no 2007.gada žurnāls gribot negribot vairāk būs ar tādu nedaudz personiskāku un profesionālāku piedzīvojumu ievirzi – kā nekā es būšu viens pats prom Austrālijā un būšu procesā, lai kļūtu par ievērojamu kino režisoru. :) Es domāju, ka tas būs diezgan interesanti gan man pašam, gan citiem. Tādēļ ar PS3 arī varētu likt punktu. No more gadgets. Crumpler soma Austrālijā un ar to arī būs viss sagādāts bezrūpīgai dzīvošanai nākamos 3-4 gadus. Decembrī vai janvārī arī gribu pārstrādāt bloga izskatu. Vēlos platāku teksta lauku, jaunu galviņu, univerālākus burtus. Redzēs, kā ies. Pagaidām būs tā nenopietni. Tranzīta režīmā.