Šodien ir 5.decembris, bet ārā nejūtās galīgi, itkā būtu 5.decembris. Man šodien nācās piespiedu kārtā staigāt pa centru, jo bija jāsit laiks. Iestaigāju es pēc Salas bulciņām un kafijas, jo biju izlēmis pasēdēt kautkur parkā pie Reval un pagaidīt līdz bildēšanai. Tiklīdz apsēdos, nepaspēdams vēl pat attaisīt plastmasas maisiņu ar bulciņām, man klāt metās bars ar baložiem, kuriem visiem bija cerīgas acis un viens pat hoverēja man acu priekšā gaisā kādu labu brīdi. Tad pievienojās arī bars ar zvirbuļiem un tad es izlēmu to soliņu pamest un tā vietā apēdu bulciņas ejot garām ministru kabineta ēkai. Starpcitu, vai zinājāt, ka Džordžš Bušs NATO sammita laikā Kalvītim uzdāvināja iPod’u? Tieši tā. Par to svētdien LNT bija vēl sižets ziņās. Kalvītis izskatijās makten priecīgs (kurš gan nebūtu par iPod) un teicās, ka klausīšoties latviešu mūziku.

Runājot par iPod’iem – manējais jaunais Nano vēl stāv plauktā neizpakots no kastītes. Kautkādā veidā man ir sajūta, ka izņemot es viņu uzreiz nosmērēšu, noskrāpēšu un nolietošu. Tapēc tas tur stāv tāpat. Pietam, man vēl ir vecais Nano, kas darbojas labi. Jauno sākšu lietot līdz ar jauno gadu. Man patīk visādas zīmīgas un monumentālas pārmaiņas.

Tā es (jau bez bulciņām) sēdēju Esplanādē un vēroju garām ejošos cilvēkus. Ienāca prātā, ka būtu labs un progresīvs emo art prodžekts – visu dienu sēdēt vienā vietā publiskā (piemēram, uz soliņa) ar fotoaparātu un bildēt jebko, kas ienāk prātā un pēc tam prezentēt bildes, teiksim izstādē. Ķēriens ir tur, ka nedrīkst kustēties nekur (izņemot uz tualeti) – visu dienu tā sēžot varētu kļūt manāmi garlaicīgi un sāktu rasties trakas idejas attiecībā uz bildēm. Es tur sēžot, piemēram, izdomāju daudzas lietas. Sapratu, ka ja būtu ILGI tā jāsēž, noteikti ar laiku sāktu pamanīt “netradicionālas lietas” un “leņķus” un cilvēkus un tā un rezultātā būtu labas bildes. Cilvēki garām staigāja visādi. Vēl viena būtiska atziņa, pie kā nonācu tur sēžot – sievietēm apaļie armijas zābaki izskatās aseksuāli. Kapēc, lai sieviete vilktu apaļos lielos šņorzābakus ar lielām biezām zolēm? Dažām tas itkā iederas kopējā stilā bet tomēr izskatās savādi. Interesanti, kādu nostāju tāds stils un zābaki pauž? Dzelzs tante, armijas tante, man-viss-vienalga, es-esmu-progresīvi-agresīvi-noskaņota, es-kāpju-kalnos nostāja? Es nezinu. Turpretī sievietes ar klasiskiem džinsiem (bez baltiem plankumiem un spīdumiem) ar gariem sievišķīgiem zābakiem – feini. Vērot cilvēkus ir interesanti.

Vairākas reizes dzirdēju, ka pāri centram pārnesās kautkas ļoti skaļš un aurojošs – manuprāt tādu troksni rada tikai kara lidaparāti. Zemu lidojoši. Troksnis bija nereāli skaļš. Laikam franču NATO piloti uzkāpuši uz plosta Rīgā (seksa un alkohola industrija tomēr plaukst te). Eh, kā es tomēr gribētu būt kara lidmašīnas pilots. Kas man kaitētu? Ja man apniks pavisam viss, izsitīšu Austrālijas pilsonību un iestāšos militārajā iestādē un dienestā. Nevis tapēc, ka man nepatīk Latvija, bet tapēc, ka mums nav krutu lidmašīnu. Mums ir tikai pāris graboši krievu Mi-8 helikopteri. Puse no amata jau man ir rokā, agrāk spēlēju visus lidošanas un kara simulatorus pēc kārtas. Daļa no tiem nāca ar 3 kg smagiem manuāļiem, kuros bija smalki aprakstītas visas modernu lidaparātu iekārtas un slēdzīši – sākot no borta datora, navigācijas sistēmu, radaru veidiem un beidzot ar “militārajam protokolam atbilstošu radio komunikāciju” iekļaujot visus nepieciešamos terminus un to saīsinājumus. Tādēļ zinu, ka iesēžoties lidaparātā, pogas man nebūs svešas!

Visu to laiku tur sēžot klausījos uz repeat nesen sev atklāto Geordie gabalu Keep on Rockin’. Geordie ir tas, kas bija pirms AC/DC. Ļoti klasisks roka gabals, kuru vēl labāku padara 70-tajiem gadiem atbilstošais solo kvieciens dziesmas sākumā. Kautkā tomēr man tīk septiņdesmito gadu roka solistu stils – kviecoši ķērcoši spiedzošs solo, it īpaši Brians Džonsons savā jaunības balsī.

Sēžot nosala dibens. Sapratu, ka Austrālijā būs labi, jo ne tur sals dibens, ne arī vajadzēs tuntulēties. Ņemšu līdzi tikai savu šineli un pāris jaciņas un žaketes rudenim. Krekli un šorti primāri. Kā man tas patīk!

Patiesībā vēlējos teikt, ka no jaunā gada man būs svaigs dizains. Uzlabots. Ar daudz platāku lauku tekstam, lai var ievietot normāla izmēra bilītes ar parakstiem. Tā tomēr ir pārskatāmāk, nekā tikai linkot uz flickr. Vairāk koncentrēšos uz ierakstiem, nevis uz “sadaļām”, kā piemēram kategorijas un arhīvi un meklēšanas, jo kurš gan tos vispār izmanto. Izlasa ierakstu un aizver logu. Vai vēl labāk – izlasa ierakstu RSS lasītājā un cauri. Nav vajadzīgs nekāds “sānu panelis” šeit. Virsraksts, datums, teksts, bildes, komentāri. Viss!