Par ārstu izteikumiem
Smieklīgi man šķiet ārsti. Nu, nevis smieklīgi, bet uzjautrinoši. Pirmkārt jau, es nekādi nesaprotu, kā ārsti izvēlas savu specializāciju un profesiju, jo ir taču tik daudz dažādu ārstu, burtiski katrs attiecīgi katrai ķermeņa daļai. Kapēc citi ārsti ārstē acis, bet citi ir uzskatījuši par interesantākām, piemēram, intīmās vietas? Tas ir itkā pirms kursu izvēles visi topošie ārsti-studenti būtu nosēdināti vienā istabā ar vienu ķermeni (vai ķermeņa paraugu) un spēlējuši kautkādu stafešveidīgu spēli, kuras laikā visi danco tam apkārt un izdzirdot, piemēram, signālu iemarķē savu ķermeņa vietu uz parauga un tas tad arī nosaka to, kādu specialitāti viņi izvēlēsies. Vai nu tā, vai katrs izvēlās to, ko nu uzskata par interesantāku. Tā, kakls un elpvadi, nah, nav interesanti. Acis, ai, pārāk sarežģīti, pie mums tāpat nebūs tik krutu lāzeru. Tā, kas te vēl ir? Gremošana, fuj. Tā, redz redz, kas te zemāk ir? O, tas jau ir interesantāk. Kautkā tā. Es esmu vairākas reizes cīnījies ar nepārvaramu vēlmi pajautāt dakterim kapēc viņš tieši ir izvēlējies īpaši padziļināti studēt tieši to, ko nu viņš ir izvēlējies. Tā es štukoju, šodien sēdēdams uzgaidāmajā telpā.
Man ārsti saistās ar gaidīšanu rindā. Nebeidzamu gaidīšanu un sēdēšanu slikti ventlētā koridorī, blakus citiem “cietējiem”, no kuriem katrs nākamais atnākot pajautā neveikli “kurš pēdējais?” un tad ierauga bailīgi paceltu roku. Ik pa brīdim atverās durvis un kāds nokliedzās “nākamais!” un tā tu gaidi savu kārtu. It īpaši nepatīkami tik ilgi gaidīt ir tad, kad tu nezini, kas tev ir vainas. Respektīvi tad, kad tu ej pie ārsta uzzināt, kapēc kautkas ar tevi notiek tā, kā tas nav paredzēts. Tu gaidi rindā, lai uzzinātu sliktas ziņas. Tad tu sēdi tur un trinies ar domu “kaut nu ātrāk pienāktu rinda, ātri izdarītu to un cauri, miers.” un gaidīšana kļūst ilgāka, visi citi “līdzcietēji” liekās vēl nožēlojamāki un ar nejēdzīgākām problēmām un tā teikt, sākt traucēt tev “eksistēt”. Jā, gaidīt sliktas ziņas ir muļķīgi.
Domu daudzums, kas iziet cauri tavai galvai sēžot tādā rindā ir ārkārtīgi apjomīgs. Varbūt tapēc, ka nav ko citu darīt, vai arī tapēc, ka esi nedaudz nobijies. Es nesen sēdēju tādā rindā. Rinda nebija gara, bet dažas domas, ko izdomāju, lai kavētu sev laiku ir vērts pierakstīt. Vērojot visu to procesu un gaidot savas “sliktās ziņas” iztēlojos visus sliktākos un pavisam sliktos scenārijus un ārsta reakcijas. Rezultātā nonācu pie saraksta ar komiskām frāzēm ko nekad nedrīkstētu teikt ārsts pacientam medicīniskas izmeklēšanas laikā. Smieklīgas, taču absolūti nepareizas lietas, ko teikt. Tad nu es sēžot iztēlojos, kā ārsti pēta pacientu piemēram intīmās daļas (šo esmu vairākkārtēji attiecinājis arī uz zobārsta un viņu sejas vaibstiem operāciju laikā) – savelkt bailīgu seju, pieliek roku priekšā mutei un domīgi groza galvu nomurminot klusu “nu bļā… traki.” pie sevis. Šāda veida žests ir smieklīgs, taču tādā situācijā absolūti NEKO NEPALĪDZ PACIENTAM. Iedomājieties, jūs esat izmeklēšanā un ārsts pasaka kautko no šiem:
“Dmitrij, pasauc praktikantus! Pasaki, lai paķer fotoaparātu arī!”; vai arī izdvešot pārsteigu “Oi, kas jums tas tāds?!”. Alternatīvi pozītīvai iedvesmai varētu pakliegt uz blakus kabinetu “Eu Māri, panāc apskaties, kas te ir!”. Kas vēl darbojās labi? Stomīšanās neizpratnē lūkojoties uz tavu “problēmu” murminot “jā, savādi… kas te varētu būt. Hmm, patiešām interesanti! Pastāstiet man vairāk?”. Un beigu beigās vienmēr labi iedarbojas tradicionālais un agrāk bieži pieredzētais“Ziniet, es jūs pierakstīšu pie viena kolēģa, viņš ir vairāk pieredzējis šāda veida anomālij… es atvainojos, šāda veida gadījumu diagnosticēšanā…”. Zobārsts varētu ielūkoties zobā ar savu štrumentu un pateikt asistentam “Klau, man vajadzēs šeit to lielo, nu 8.izmēru. Jā jā, pamatīgo. Jā, esmu pārliecināts!” (tas, starpcitu, no manis paša pieredzes). Smalki, vai ne, kautko tādu izdzirdēt?
Tapēc es saku, smieklīgi ir ārsti. Es nedaudz šodien sēžot rindā arī nedaudz smējos. Visi tik nopietni. Varbūt tapēc, a varbūt biju nedaudz nobijies. Viss galu galā beidzās labi. Vienu gan var pierakstīt – atvieglojuma sajūta, kas pārņem tev izejot no tās iestādes ar apziņu, ka viss tev ir kārtībā ir nenovērtējama un nesalīdzināma ar jebkuru citu atvieglojuma sajūtu. Taču pabiju kārtējā medicīnas iestādē un secināju, ka lielākā daļa no tām ir diezgan pabriesmīgas, visdažādākajās izpausmēs. Starpcitu, vai ir vēl kāds klassisks teiciens no ārstu puses, kuru nekad nevajadzētu teikt?
nu varētu ginekologs pateikt piemēram "njaa, shitaa bodiite uz laicinju buus jaasleedz.. "
labais, nākamo par ugunsdzēsējiem - viņi ir kārtīgi jefiņi!
Runājot par zaļajiem gurķiem ... mēs taču nesakam ka ārstniecība ir vieglāka, tikai tāpēc ka par medicīnas māsām ir jāmācās 2 gadus :)
P.s.Atvaino, ka izplūdu...
Atkal distrofiķis ! :)
Nu, ko ...vediet šurp to vājinieku :)
Ļļļooti pareizi lauzta kāja :D