![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Welcome vēlreiz
Laimīgu Jauno Gadu un laipni lūgti mana žurnāla 2007.gada izlaiduma pirmajā ierakstā. Ar šo ierakstu žurnāls simboliski uzsāk tādu jaunu pastāvēšanas posmu. Sākas jauns gads, arī man sākas jauns posms dzīvē (diezgan burtiski) un ikdienā – līdz ar to vajadzētu pamainīties arī žurnāla saturam. Lai stimulētu jebkuras apņemšanās izpildi, vajag mazu simboliski taustāmu pārmaiņu, kas par to konstanti atgādinātu. Tādēļ izlēmu ieviest jaunu stiliņu un noformējumu. Ja tu šo lasi savā RSS lasītājā vai agregatorā, lūdzu uzklikšķini uz permalinka un atnāc apskatīt jauno tēmiņu.
Nevarētu teikt, ka žurnāla pārveidošana ir kautkas ļoti vērienīgs – manā gadījumā tā ir tikai citas tēmas izvēle. Tiesa, tēmu esmu diezgan daudz pārveidojis un pielāgojis savai gaumei. Sanāk, ka tā vietā, lai ieviestu uber uzlabojumus un krāšņus papildinājumus, esmu drīzāk veicis tādu kā tīrīšanu, atmetis visu lieko un nevajadzīgo, ikdienā neizmantoto. Kā jau pēc stiliņa var redzēt, es patiešām gribu, lai lapas vide būtu pakārtota saturam, nevis otrādāk. Varu teikt, ka man jau ir diezgan liela pieredze Wordpress mocīšanā. Arī pusotru gadu darbojoties te savā nodabā esmu izkristalizējis daudz konkrētākas vēlmes un prasības, kas attiecas uz lapas izkārtojumu. Pirmkārt jau, galvenā teksta laukam ir jābūt pietiekami platam, lai tajā varētu veiksmīgi iekļaut attēlus. Vecais šaurais un centrētais teksta lauks atļāva tikai dažas centrētas un mazas bildītes. Jaunais un platais lauks ļauj man brīvi ievietot diezgan lielus attēlus gan izliktus centrā, gan malās. Tas ir viens tāds uzlabojums. Kas vēl?
Otra nozīmīgā pārmaiņa ir galvenās lapas ierakstu izkārtojums. Tā vietā, lai galvenā lapa saturētu, teiksim, 10 jaunāko rakstu virsrakstus un pirmo ievada rindkopu, tagad sākumlapā būs tikai viens ieraksts. Sākumā gribēju to likt pilnu un nepārtrauktu, lai to nesaraustītu nekādas arhīvu izvēlnes vai “lasi tālāk” saites. Manuprāt, tās sarausta lasāmvielu tādos nepareizos klučos un, rakstot, ir parasti stipri jāpiedomā pie pirmās rindkopas. Es bieži rakstu diezgan ātri un spontāni. Koncepcija ir vienkārša – atver un lasi. Kad atver lapu nākamreiz, varbūt redzi jau jaunu rakstu un vari to uzreiz lasīt. Šādā veidā lasīšana tiktu atvieglota tiem, kas neizmanto RSS plūsmas priekšrocības, bet izvēlās “šad tad” vienkārši ieklīst “šur tur” un palasīties. Taču pēc paspēlēšanās sapratu, ka tomēr parasti rakstu retāk bet “palagus”, tādēļ ļoti garš raksts vienkārši būtu par garu un visa lapas smukā struktūra pazustu. Tādēļ pagaidām paliek, kā ir – viens ieraksts, bet ar pirmajām 1 vai 2 rindkopām. 
Arī fonta izmērs ir palielināts. Ja reiz vieglāk lasīt, tad lai ir vieglāk lasīt. Pietam, vizuāli ir nepieciešams lielāks fonts gadījumos, ja tekstu papildina lielākas bildes. Bieži vien pārāk liels attēls kopā ar mazu teksta izmēru nojauc visu kompozīciju un pārāk “lec” ārā. Es esmu diezgan ilgi meditējis par šo tēmu un izmēģinājis dažādus variantus – šis patreizējais man liekas visērtāk manevrējams un uztverams.
Kas attiecas uz pārējo navigāciju – viss ir paslēpts zem galvenā jaunākā raksta. Ieceļotājiem, kas ir reti un neregulāri ir paredzēta neliela sadaļa “vecāki raksti”, kur ir vienkārši sarakstiņš ar 5 iepriekšējo rakstu virsrakstiem (nosaukumiem). Tiem, kas ienāk pirmo reizi, izlasot galveno rakstu varētu gribēties paskatīties, kas vēl interesants ir atrodams un uzreiz zem raksta tādejādi arī ir iespēja aiziet uz iepriekšējo vai vēl “iepriekšējāko” ierakstu. Meklētājiem un arhīvu pārlūkotājiem (maz tādu ir), protams ir meklētājs un kategoriju saraksts. Mēnešu arhīvs, manuprāt, ir visnejēdzīgākā lieta vispār. Es nekad nevienā žurnālā neesmu izmantojis iespēju pārlūkot, piemēram pagājušā gada septembra ierakstus un nedomāju, ka to ikdienā izmanto jebkurš cits. Meklētājs ir diezgan jaudīgs šajā ziņā un var atrast visu, ko vajag. Kategoriju sarakstu atstāju tikai tādēļ, lai varētu ērtāk atrast vecos ierakstus. Es labprāt sāktu pavisam “no nulles” ar jaunu datubāzi, bet saprotu, ka tomēr vairāki cilvēki ir vairākkārt atsaukušās uz mani un maniem darbiem un rakstiem, tādēļ arhīva glabāšana ir pašsaprotama un loģiska. Tas un pašam jau arī būs interesanti pēc ilgāka laika palasīt savas “bērnības atziņas”. Nekādus podkāstus un vodkāstus pagaidām tā arī neesmu saņēmies uztaisīt un godīgi sakot, kautkā uz to nemaz nevelk. Es mēģinu rakstīt. Es rakstu tad, kad man kautkas ienāk prātā. Es rakstu visādās vietās. Varbūt esmu pārāk kautrīgs, lai pats stāvētu priekšā kamerai un mēģinātu cēli un skaisti izteikties. Es labāk citus filmēju.
Tad lūk, atgriežoties pie simboliskā un pie pārmaiņām – ja mana žurnāla veco un jauno tematiku vajadzētu aprakstīt dažos trulos vārdos, tad sanāktu, ka vecais bija “kādi gadžeti ir stilīgi un kādi nav” un jaunais būs vairāk “piedzīvojumi otrā pasaules malā”. Apmēram. Praktiski, es rakstīšu par saviem piedzīvojumiem un iespaidiem Austrālijā, par mācīšanos pasaules klases kinoskolā un darbošanos kino industrijā vispār. Labi, kuru es tagad cenšos piemuļķot? Protams, es joprojām esmu gan gadžetmāns gan hardcore geimeris, tapēc šīs lietas nekādā ziņā nenozudīs no manas ikdienas un līdz ar to – arī no mana žurnāla. Bet primāri, žurnāls ir par manu ikdienu kļūstot par režisoru. Viss mainās no šodienas. Pase vēl ir vecā, bet viss cits ir jauns. Citā pasaulē ir citi iespaidi un pavisam cita dzīve. 
Šajās dienās es dīdos aiz patīkama satraukuma un knapi spēju sev galvā noturēt kaut vienu domu. “Tā ir tāda fantastiska brīvības sajūta, kad tu esi kāda liela, grandioza un piedzīvojumiem bagāta ceļojuma sākumā, kura galamērķis un iznākums tev vēl nav zināms.” (The Shawshank Redemption) Tas ir tā, itkā tu nezinātu, kas tieši notiks, bet zini, ka tas būs fantastiski.
Tapēc no šīs dienas es un mans mxz.lv sāk jaunu posmu. Pārmaiņas vienmēr ir labas. Rutīna noved pie nīkulības, nīkulība noved pie apnikuma un apnikums noved pie nepatikas un tas, savukārt, noved pie konstantas purpināšanas. Pārmaiņas tev nodarbina prātu un novērš nevajadzīgo uzmanību no lietām, kas tev ikdienā atkārtojas. Jo beigu beigās “Dzīve sastāv no vieniem vienīgiem skaistumkonkursiem. Labāk darīt tikai to, kas tev patīk un piedrāzt visu pārējo.” (Little Miss Sunshine)
Palieciet uz vada.
PS. Gaidu godīgas atsauksmes par izskatu. Par kļūdām arī, protams, ziņojiet.
Un nesaki, ka IE smird, - es uz IE7 pārslēdzos no FF.
P.S. #comments anchoru esi aizmirsis pielikt ;)
Es domāju ka ir ērti, gaidam vel tik bildes :)
Otrkārt, daudzi izmanto RSS lasītājus un agregatorus - tiem vispār ir vienalga par platumu, jo visu saturu saņem pašu noteiktā izskatā. Bet tā izkārtojums vismaz ir pielāgojams un staipāms.
zem svītras: tā kā widescreen sāk palikt arvien popukārāks dislpeju veids, tad web developmenta aprindās arvien biežāk sāk uzpeldēt termins - kolonnas. Tā kā avīzēs, kur vieglākas lasāmības labad viss ir sadalīts kolonnās. You might want to look at that.
Bet ta... ta turet! mxz.lv vienalga chekoshu katru dienu pec jaunam zinjam, vecs vai jauns dizains ;) Laimigu jauno 0,7!
Nu man jau patika iepriekšējais dizains, bet tas noteikti tāpēc, ka tā vispār ir mana attieksme pret jebkādam pārmaiņām - pēc tam pierodu un ir labi :-)