Pie Visa Vainīgi ir Odi
Ja ir kaut kas šajā pasaulē, kas man vārda tiešā nozīmē – traucē dzīvot, tad es tūlīt pat un bez lieka ievada varu teikt – tie ir odi. Es neciešu odus. Pat vairāk kā neciešu – nevaru tos izturēt. Es uzskatu, ka tieši odi ir vainojami pie visām lielākajām pasaules nelaimēm, sociālajām problēmām un kariem. Savāda korelācija, teiks Vitauts, kurš statistikā dabūja labi pelnītu deviņnieku. Nemaz nav tik savāda, ja par to padomā – visu nekrietno izdarību pašā pamatā taču ir cilvēks un viņa emocionālās problēmas. Kas tad vēl, ja ne odi, padara jau tā garīgi vārgos un uz robežas esošos cilvēkus vēl dusmīgākus, nervozākus un netolerantākus?¹ Odi! Itkā cilvēcei nepietiktu ar netīrām porām, alus vēderiem, veļas gludināšanu, zilajiem ekrāniem un bankas konta bilanci, kuru ieraugot pārņem milzīga vēlēšanās iemest bankomātam ar kotleti. Nē, vēl vajag odus – visbezjēdzīgāko dzīvo radību uz pasaules, kuras vienīgā jēga un mērķis ir kaitināt un sagādāt cilvēkiem neērtības. Atšķirībā no daudziem citiem tikpat kaitinošiem insektiem, kuru “kodiena” funkcija ir paredzēta tikai pašaizsardzībai, odi ir bioloģiski radīti tikai un vienīgi plikai beznosacījumu ofensīvai. Es neesmu speciālists, bet sīkāk izpētot dažu Latvijā atrodamus sugu paraugu mirstīgās atliekas (uz savas rokas vai kājas), esmu secinājis, ka oda ķermeņa uzbūve pierāda šī insekta eksistences jēgu – garais kožamais snuķis, kas bieži vien ir lielāks par pašu odu un, tādejādi, pilda vienīgo un svarīgāko funkciju – kost, kost un kost bez apstājas.
Mani personīgi tracina ne tikai odi, bet visi lidojošie un dūcošie insekti, kuru dabā ir līst virsū cilvēkiem un/vai kost. Es gan neesmu īsti pārliecināts par vārda tracina atbilstību tai sajūtai, kas mani pārņem brīdī, kad es nakts tumsā izdzirdu netālu no savas galvas spalgu sīcošu čīkstēšanu. Atjautīgs lasītājs jau uzminēs, ka tādos brīžos man nekas cits neatliek, kā kāpt ārā no gultas, ieslēgt gaismu un mēģināt mazo nelieti pamanīt kaut kur gaismas avotu tuvumā. Protams, es nevaru aiziet atpakaļ gulēt, kamēr nelietis nav notverts un attiecīgi sodīts. Šī gan nav vienīgā taktika – populāra metode odu sodīšanai ir “klasiskās lamatas”. Šī darbība paredz to, ko instinktīvi māk gandrīz jebkura dzīva radība uz pasaules – izlikties par guļošu. Brīdi, kad ods, neko nenojaušot ir piezemējies uz vaiga, pieres vai auss mēs ar ātru rokas kustību (rokai jābūt sagatavotai ērtā sākuma pozīcijā) KLAKTS un sev pa seju, aptuveni tajā vietā, no kuras nāca sīcošā skaņa. Protams, pieredzējuši odu sitēji ieteiks nogaidīt dažas sekundes pēc tam, kad ods piezemējas. Pārliecinājies par savu drošību tas sāks gatavot savu snuķi duršanai un zaudēs modrību. Tikai tad sist. Es tikai zinu, ka esmu bieži vien vasarā pavadījis vismaz 40 minūtes mēģinot notvert nelietīgo sīcēju, pat tad, ja tas ir tikai viens pats. Protams, tiklīdz tu to notver un triumfējoši laimīgs iemeties atpakaļ gultā, uzradīsies vēl viens – iepriekšējā nelaiķa kolēģis – viņa wingman, kas turpinās iesākto kaitināšanas misiju ar tik pat lielu atdevi.
Tā tas var turpināties līdz pat rītam. Rezultāts – es esmu neizgulējies. Ja es esmu neizgulējies, esmu kašķīgs, noguris un nespēju radoši domāt un pilnvērtīgi darboties. Tā turpinot loģisko vispārināšanu, atgriežos pie sākotnējā apgalvojuma – odi traucē man dzīvot un noteikti ne tikai man, bet vēl dažiem miljardiem cilvēku visā pasaulē.
Labi, ka ir izdomāti visādi viltīgi elektriski pretodu līdzekļi. Man pašam tādi kopā ir trīs un vienu no tiem ņemu sev līdzi visur, kur jāpaliek pa nakti. Tie darbojas pārsteidzoši labi. Pirms gulētiešanas pat var istabu izvēdināt (kas parasti nav laba ideja) un vēlāk iespraust kontaktā to aparātu ar “tableti”. Pēc stundas vairs neviena oda tur nebūs.
Ir vēl briesmīgāki insekti par odiem. Piemēram – irši, kas ir mans lielākais bieds. Ja es naktī aiz sava loga ieraudzītu mazu, baltu un sastingušu japāņu meitenītes seju ar sarkanām acīm – es nobītos mazāk nekā, ja (pasargdies) istabā ielidotu irsis vai pat lapsene. Tādā gadījumā es šo telpu pamestu īpaši nepūloties atvērt durvis pienācīgi savā izejas trajektorijā. Es noteikti neatgrieztos telpā vēl labu laiku pēc tam, kad briesmonis ir nogalēts. Saruna būtu aptuveni šāda:
- Vai tu viņu nositi?
- Jā.
- Vai tu esi pārliecināts?
- Jā, taču.
- Nopietni, tu nemelo?
- Nu, es viņam iesitu diezgan stipri ar tavu čību, viņš nokrita un nekustējās.
- Vai tu neredzēji tur vēl kādu citu? Varbūt tur bija vēl viens.
- Meh.
Taču, ja šāds scenārijs ir noticis, tad es lūdzu, lai mani pārvieto uz citu istabu, jo iepriekšējā es diezvai spēšu labi gulēt, jebkad atkal. Pats šos briesmoņus vairs nemēģinu nosist (izņemot lapsenes logu rūtīs), kopš gadījuma, kad “netrāpiju” un krietni sadusmoju jau tā pēc dabas dusmiīgo irsi, kurš tad, vēloties man atriebties par mēģinājumu, lika man bļaujot skriet pār pļavu un ielekt dīķī.
Nobeigumā vēlos darīt zināmu, ka vietā, kur es dzīvoju Melburnā – odu nav. Vispār. Visu 4 mēnešu laikā, kopš es šeit esmu – neesmu redzējis vai dzirdējis pat ne vienu pašu odu. To skaidroju ar lielo sausumu, kas šeit valda. Tie mēsli parasti uzturās tur, kur ir mitrs gaiss, tuvu saldūdeņiem vai nav pārāk vējains. Šis fakts manī izraisa grandiozu sajūsmu – es varu gulēt ar atvērtu logu. Tiesa, mani traucē viens cits elements – nakts tramvajs, taču tas nav salīdzināms ar odu izraisīto frustrāciju. Esmu bijis arī citās Melburnas daļās un arī tur neesmu manījis odus, pat naktī. Līdz ar to paziņoju, ka Melburna ir brīva no odiem un drošībā!² Šī vien iemesla dēļ es šeit varu un gribu dzīvot. Ne tapēc, ka šeit ir absolūti miermīlīgi toleranta, draudzīga un multikulturāla dažādu reliģiju, rašu, pārliecību, izcelsmju un minoritāšu sabiedrība, nē. Tapēc, ka te nav odu.
—
¹ Tieši dēļ odiem, kas katru gadu ap šo laiku mostas un sāk aktivizēties, mūsu tautiešu nervu sistēmas šajā periodā konstanti atrodas “uz robežas” – mans ieteikums būtu pārvietot Rīgas Praidu uz Novembri – nebūtu odu, kas naktīs kož, visiem būtu vienalga, kas notiek kautkur pilsētā un neviens nedusmotos un nejustu aicinājumu iet un ālēties taisnības, tikumības un reliģijas vārdā.
² Paradoksāli, taču žurnāla autors šobrīd uzturas Austrālijā – kontinentā, kurā ir sastopamas un visplašāk izplatītas pasaulē visbriesmīgāko un indīgāko insektu, kukaiņu, rāpuļu un ūdens dzīvnieku sugas.
Tātad: sākuma pozīcija lapsene pie loga rūts pielipusi, dura, grib tikt ārā...
ņemam krūzi un papīra lapu (ideāli 120 gr A4) uzliekam lapsenei virsū krūzi, aizbāžam garām papīra lapu. Piespiesto lapu turot pie krūzes, pārvietojam objektu uz ārtelpām (parasti pie atvērta loga. Noņemam papīru un lapsene pārlaimīga gaismas ātrumā aizlido ...
Bet par odiem nevar nepiekrist! Tomēr jāsaka, ka odiem nepieciešams stāvošs ūdens, ko gluži nevarētu teikt par okeānu ;]
Labi uzrakstīts :)
Ar lapsenēm gan man patīk karot - esmu piešāvies ar knipi sist nost. :)
Bet njā - viņi ir traucējoša radība. Ja agrāk pludmalē varēja no viņiem paglābties, tad tagad pat tur nav miera.... sevišķi vasaras vakaros, kad apsēž kā tādu kūkas gabalu...
P.S. Vienīgais pretīgais radījums uz zemes ir CILVĒKS!
No atbaidīšanas līdzekļiem labs izrādījās "Sano" rullītis (var arī uz drēbēm smērēt, izmazgājas) un viens pūšamais baltā iepakojumā, bet neatceros nosaukumu.
lapsenes var ķert ar rokām. aiz spārniņiem tad palaist vaļā aizmetot savādāk iekodīs. irsis nevienu neaiztiek viņš tikai interesējās, bet vienalga liels maita :D. bite ar dzeloni aizstāv tikai savu mātīti neko citu. parasti kož tikai ja tu viņai uzkāp virsū, jo dzeloni viņa atstāj upurī a bez dzeloņa mirst a ja esi uzkāpis virsū tad tāpat mirs tā kā bezrazņicas :)))
Shkjiet vieniigaa suga, kura driikst tikt izniideeta ir cilveeks, visas paareejaas nes globaalas katastrofas iediigljus naaves gadiijumaa, jo tiek izjaukta bariibas kjeede.
Cilveeks ir nelaags radiijums, sataisiijis visaadas iekaartas, kuras bez uzraudziibas izniicinaas visu paareejo uz pasaules, taadaa veidaa censhoties sev nodroshinaat neaizskaramaa statusu.
:DD
Irši patiešām ir maitas, man vienreiz viens bija čībā paslēpies, pēc tam 3 dienas grūti bija pastaigāt :D
Lai gan es kategoriski atsacītos gulēt telpā, kur esmu manījusi zirnekli, no tiem man bail daudz vairāk.
šovakar aizņēmos to elektrisko aparātu pret odiem, redzēs kā strādās :)
tikko biju kāzās, kur kāziniekiem pārdesmit minūtes bija jāuzturas parkā pie kkāda tur godājama akmens, kamēr sagaidīja jauno pāri, joki mazi, visi stāv un kasās, līgavai mugura nokosta :(
_-NEPIEKRĪTU ŠIM! kukainis ir jasoda ar navessodu par to ka vispar ir ielidojis ne savaa teritorijaa, un vel izterejis manu laiku, papiru, uc.... un nekadas araa laizhshanas. Lai ornitalogi pashi baro savus odus, no kuriem partiek vinju putni. bet vardes un putni man nav vajadzigi, jo aped darza zemenes. jaa - arii vardes
Iedomājieties tikai lielas pākstis maisiņā ,jūs ielejiet ūdeni katlā un pārplēšiet pāksti un tur izbirst kādi 4-6 tīri kartupeļi