Šodien beidzot esmu attapies no garīgi un fiziski ļoti nogurdinošas 2 dienu filmēšanas. Biju režisora asistents savas klasesbiedrenes no Singapūras īsfilmas filmēšanā. Abas dienas man bija jāceļas 5:30. Kā es neciešu celties tik agri! Ja man kādreiz būs teikšana industrijā, tad es ar likumu aizliegšu radošo amatu ieņēmējiem parādīties laukumā agrāk par 9 no rīta. Montieri – jā. Radošie – nē. Par kādu gan radošumu var būt runa tik agri no rīta? Vienīgais, ko tik agri var darīt, ir dusmīgi mīņāties apkārt kā appīpējušamies zombijam, berzēt stilbus un, rīvējot acis, strēbt kafiju. Ja vēl būtu aizraujošas lietas kameras priekšā, šaušana, spridzināšana vai vismaz kaut kas kustīgs. Bet nē – viss 5 minūšu sižets (7 lpp scenārija) ir dialogs kafejnīcā pie galda. Cik aizraujoši, vai ne? No rīta biju stāvus augšā un tesos uz tramvaju, lai tikai ātrāk tiktu uz filmēšanas vietu un līdz vakaram skatītos uz vienu vienīgu ainu – diviem korejiešiem pie galda. Šoreiz gan nocietos un nepateicu visu, ko par filmu un tās režisori domāju. Kā režisora asistents es lielāko daļu laiku sēdēju pie monitora un konstanti situ ar plaukstu sev pa pieri aiz kauna par kadrējumu un stāstu vispār.

Jāatzīst, es neesmu piemērots pirmā režisora asistenta amatam. Tas ir visgarlaicīgākais, kaitinošākais un stresainākais darbs visā filmēšanas laukumā, un es daudz labprātāk atrastos kaut kur zemāk, kur ir mazāk pienākumu un vairāk knibināšanās ap visādiem interesantiem gadžetiem. Alternatīvi, es varētu būt režisors, un tad varētu tikai sēdēt un diskutēt ar aktieriem, kamēr citi strādātu vaiga sviedros, staipīdami aparatūru, gaismas, un menedžētu to trako lietu, kas ir filmēšanas laukums. Bet visvairāk es gribētu būt kinematogrāfs, jo tieši šai personai ir visvairāk radošās, bet vismazāk organizatoriskās atbildības, pietam kinematogrāfiem ir iespēja izspēlēties no sirds ar visām foršajām rotaļlietām, kamēr pirmie asistenti tiek vainoti pie jebkādas saimnieciskas problēmas vai aizķeršanās.

Summējot – pirmais režisora asistents ir tāds kā apkopējs, kas tīra tualetes. Nevienam viņš tā īsti nepatīk, bet, ja viņa nebūtu, tad viss drīz sāktu neganti smirdēt, un tualetē vairs neviens nevarētu ieiet. Bet ko tad pirmais režisora asistents īsti dara? Šī amata pienākumi ir filmēšanas laukuma vadīšana, tīri un vienkārši. Kamēr režisors sēž krēslā un divas stundas domīgi vēro DiCaprio un tad izdveš – “parausti kreiso aci. Labi, tagad filmējam. Nu, kur visi ir? Aiziet, aiziet,” pirmais asistents kā traks skraida apkārt, gaiņā visus operatorus, gaismotājus, elektriķus – viens aizgājis paēst, cits uz tualeti, cits krāmē mantas furgonā. Kinematogrāfs ar gaismotāju 30 minūtes diskutē par vienu izdegušu, gaišu pleķīti kadrā, montieri ķimerējās ap sliedēm, jo tās, redz, par daudz vibrējot. Tā nu sanāk, ka pirmais režisora asistents ir tas, kurš visiem traucē darīt to, ko viņi grib darīt. Viņš konstanti visus steidzina – ātrāk to, ātrāk šito, pietiks jums tur ar gaismām ņemties, montieriem ir 5 minūtes, lai pārvietotu savu aparatūru, uz ko montieris atbild ar neapmierinātu dūkšanu un bubināšanu.

Režisora asistenti vada filmēšanas procesu un ir atbildīgi, lai viss tiktu nofilmēts laikā un pēc grafika. Principā, šis ir visbūtiskākais un atbildīgākais amats visā industrijā. Režisora asistents ir vienīgais, kas cenšas nepieļaut to, ka jau tā sūdīga projekta filmēšana tiek salaista vēl vairāk dēlī. Un ko viņš par to iegūst? To, ka visi viņu ienīst, jo tieši viņam ir jābaksta visi filmēšanas laukumā. Tie paši visi, kas jau tā ir noguruši un niķīgi, it īpaši režisors, kas bieži vien ir stresā un bez izpratnes par apkārt notiekošo.

Es nebūšu režisora pirmais asistents vairāk nekad, es apsolu. Pat ja man par to maksātu. Pārāk liela nervu bojāšana, atbildība un beigās nekādas pateicības, tikai dusmas.

Ak, jā, no šodienas es pavisam juridiski esmu īpašnieks vienam smukam un oranžsarkanam ķiršsarkanam 91.gada Mitsubishi Galant, kurš tiek dēvēts vienkārši par “Mitsu”. Tam ir automātiskā kārba, 2,0 motors, pilna elektronika un kondicionieris, kas drusku jāpielabo. Protams, arī kasešu atskaņotājs un radio, kas darbojas labi. Pagājušajā nedēļas nogalē tas pirmo reizi tika izripināts ārā no pilsētas – bija forši.