![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Viss vecais atkal būs jauns
Everything old is new again. 2007.gada 25.oktobris bija diena, kad es pavisam atvadījos no digitālās fotogrāfijas. Tā ir pārāk viegla un līdz ar to – vienmuļa un garlaicīga. Filma tomēr sniedz daudz lielāku foto-prieku, kaut vai tādēļ, ka tu nekad nezini, kāda izskatīsies gala bilde, it īpaši tad, ja tu eksperimentē ar dažādiem filmu tipiem, ačgārno attīstīšanu, ekspozīcijas kompensāciju un dažādiem citiem īpatnējiem faktoriem. Tā kā foto vairs nav mana primārā nodarbošanās, un daru to tikai pats sev, atgriešanās pie pamatiem ir tieši tas, kas man vajadzīgs, lai atdzīvinātu savu agrāko, šobrīd jau norimušo fotogrāfisko entuziasmu.
Kā jau esmu teicis vairākas reizes – filma bildētājam norūda aci uz gaismu un palīdz izprast tās nozīmi daudz vairāk nekā visi mega-automātiskie N-zonu ekspozīcijas mērītāji un 17-punktu autofokusa sistēmas. Man kā kino studentam tas ir ļoti būtiski – spēt skatīties caur kadra rāmīti un redzēt/paredzēt, kuras vietas būs tumšākas, kuras izdegs par gaišu, un noteikt optimālu, kadrējumam piemērotu ekspozīciju.
Tad nu mēs ar kolēģi Kārkliņu iegājām nelielā lietotu kameru veikaliņā Melburnā, un es veiksmīgi apmainīju savu 30D pret Minolta XD7 – 1977.gadā ražotu, visai ievērojamu 35mm filmas spoguļkameru, ļoti labā darba kārtībā, ar 3 mēnešu garantiju un lielisku 50mm f/1.4 Rokkor-X objektīvu. Protams, saņēmu klāt arī skaidro naudu, galu galā Minolta bija diezgan lēta. Tas mani atbrīvoja no no nepatīkamā pienākuma mēģināt notirgot savu veco kameru caur eBay, vai likt kādu sludinājumu un tad kaulēties ar kaut kādu Ahmedu vai Omāru. Tas nu tā.
Tālāk iegāju drusciņ solīdākā kameru veikalā nopirkt dažas filmiņas eksperimentiem. Tagad manā mazajā bāra ledusskapī, blakus ruma pudelei un ementaler ir vesela paka ar AGFA Precisa 100 slaidu filmiņu un pāris nesamērīgi dārgas Fuji slaidu filmiņas – Provia, Astia un Velvia, visas ar ASA100 jūtību. Tagad jāiemācās nebildēt visu, kas ienāk prātā, bet pirms bildes padomāt – vai to vajag. Galu galā, Fuji filmiņas maksā teju vai 10 Ls gabalā diezgan, attīstīšana un skannēšana vēl 12 Ls 8 Ls (par vienu 36-kadru filmiņu). Reālās viena kadra izmaksas – joki mazi.
Tomēr kopā ar LOMO LC-A, kas būs tāds universāls point-and-shoot strādnieks, kuram iekšā tiks likta lētā un melnbaltā filma – man tagad ir lielisks analogs foto ekipējums. Starpcitu, LC-A no Ukrainas atnāca drusciņ cietis, tādēļ tas tika nosūtīts uz “LOMO biedrību” Austrijā, tur tika salabots un jau ir ceļā atpakaļ pie manis. Visi šīsvasaras piedzīvojumi tiks dokumentēti un eksponēti uz filmas! Zvēru pie slēdža elektromagnēta – digitālās kameras rokās vairs neņemšu. Ni un ni.
Tad, nu, lūk, maza galerija ar bildēm no manas pirmās attīstītās filmiņas. Bildēju ar Fuji Provia 100 slaidu filmiņu, attīstīju kā parastus negatīvus (cross-processing) – tādēļ arī krāsas tik jocīgas. Nevarētu teikt, ka nepatīk, bet turpmāk jāapsver, ko var attīstīt ačgārni un ko labāk atstāt normāli. Patīk tas, ko “nepareizās” ķimikālijas ir izdarījušas ar pelēko krāsu – padarījušas to zilganu, taču ne visai patīk dzeltenais, kas no pārāk intensīvas saturācijas ir kļuvis ķīmiski zaļgans. Īsti vēl nesaprotu, vai baltās debesis ir ekspozīcijas mērīšanas korektuma jautājums vai kaut kas, ko izdarīja E6 ķīmija. Mēģināšu nākamo filmiņu attīstīt normāli, tad jau redzēs, kas sanāks – pagaidām turpinu eksperimentēt. Tiesa, tā kā visvairāk sanāk bildēt pustumsā, 100 ir nedaudz par švaku. Nākamo partiju ņemšu 400.
Informatīvie materiāli – Minolta XD7 (XD11) un LOMO LC-A.
to rick'james: gluži nevar teikt, ka mūsdienās atgriešanās pie analogām vērtībām nebūtu hype :)
tās arī būs 400...
marku diemžēl netminos.
ak jā lai dzīvo ačgārnais progress.
:D
Ļoti interesantas bildes sanākušas. Tev tiešām ir bijis vērts pāriet atpakaļ.
Un liekas, ka tiešām noderētu 400'nieces. Dažbrīd shaky hands tev mazliet iegriezušas.
Aparāts arī liekas patīkams - labi, ka ir arī abas prioritāšu mode's - savādāk ar full manual mazliet par traku. Un f/1.4 - *drool*.
Bet par to acs norūdīšanu un izmaksām - parakstīties varu. Esmu priecīgs, ka apstākļi spieda lietot filmu. Tagad (tomēr digitālajā laikmetā) nevajag atmiņas karti lielāku par 512 MB.
bet ja mēs paskatamies uz gatavu fotogrāfiju un reālo dabu.. fotgorāfija melo!
digitālai bildei ir savi trūkumi.. bet tā ir daudz 'īstenāka' par jebkuru uz filmas iemūžinātu kadru..
beztam vēl ja precīzi zini ko tieši gribi redzēt bildē.. digitālais verķis tomēr ir jēdzīgāks instruments, nevis 'maģija' ar ķīmiskām vielām vairākās stadijās..
:) bet apsveicams solis!
Un hell yeah! - Filma sniedz daudz vairāk iespēju. Var arī nemelot.
Vienkārši, kā pats mxz rakstīja - filma kā analogais datu nesējs sevī glabā daudz vairāk informācijas kā digitālais attēls. Ko ar šo informāciju dara tālāk - ir katra paša ziņā. Šajā vēstures posmā - digitālais attēls ir lētāks un ātrāks. Tur arī brīnumi beidzas.
no nepareizi attīstītiem vai citādi sabojātiem negatīviem diezvai būs lielāka jēga nekā no vismaz pārreiz nodublēta RAW faila..
to vienkārši no savas pieredzes.. jo nu es digitāliem risinājumiem esmu sācis vairāk uzticēties..
bet protams, kas neriskē tas nevvinē! :)
nopirkt šodien lomo ir hype
bet iemainīt EOS30D uz minoltu un filmiņām - tas jau ir passion :)
Lenšu nešana uz kantori aiz stūra, kur Zuhrabs peldina Tavu filmu tajā pašā šķidrumā, kur pāris desmitus uzbeku tūristu vienreiz izmantojamo 35mm aparātu "es pie staba ar mēli ārā" un "es pie karalienes rezidences rādu kamerai F U" ir daļa no tā kaifa. Rezultātā, ne tur izšķirtspējas vairs ne tur krāsu. Bet nav jau svarīgi, jo tieši tas, ka nekas ko nobildē neizskatās pēc tā, ko bildēji ir filmas lielākais pluss.
So, 'njoy it while it lasts (not long) un gaidu drīz "mans jaunais 40D" ierakstu. You'll be back! :)
Bildes gan ekselentas. Glauda aci.
Šādi var pateikt tikai amatieris, kam fotografēšana ir tikai hobijs ;-). Pat video operātoram tā būtu smaga kļūda paļauties un neparedzamu rezultātu. Tādēļ jau profi lieto digitālos un bieži tie ir divi vai pat vairāk aparāti. Eh, skarbi, kad nodarbojas ar demogoģiju cilvēki, kas no tā neko nesaprot.