Comments on: Fotovaroņi?

By: x-f

x-f — Sat, 29 Dec 2007 11:43:53 +0000

Puuk, arī nekautrēšanās izskatīties pēc japāņu tūrista ir tāda pati uzdrīkstēšanās. :)
Turklāt mūsdienās atmiņas kartes ir tik lielas, ka tā noteikti nav problēma.

By: Za

Za — Thu, 13 Dec 2007 22:54:14 +0000

Es šādas nenobildētās fotogrāfijas paturu prātā… Vismaz es patīksminos par to līdz aizmirstu…

Un ne vienmēr ir iespējams To nofotogrāfēt, piemēram, braucot pie auto stūres pilsētā vai palūdzot kādam tipāžam viņu nofotogrāfēt (saņemot pozitīvu atbildi) viņs parasti sāk pozēt un lielākā daļa bildes burvības ir zudusi! :(

By: Puuks

Puuks — Wed, 12 Dec 2007 10:45:51 +0000

Jo nopietnāks (lielāks) stroķis rokā, jo vairāk cilvēkiem bail no tā un tie sāk domāt “A kāpēc viņš mani fotografē? Kur tās bildes nonāks? A davai iedošu pa galvu, lai vairs tā nedara!”

Ja tu bildē visu pēc kārtas, tad nevienam nerodas aizdomas, ka tu bildē kaut ko konkrētu (kādu noteiktu cilvēku). Un to kadru vidū vari pamanīties noķert kaut ko skaistu. Vienīgi tad tu izskatīsies pēc japāņu tūrista :)

By: andreart

andreart — Sat, 01 Dec 2007 15:27:35 +0000

“Vajag saņemties, droši pietuvoties jebkuram fotogrāfiskajam objektam, kas jūs ir vizuāli ieinteresējis, un nekaunoties droši to bildēt. Lielākajā daļā gadījumu cilvēki neprotestēs, tieši otrādi – jutīsies gandarīti.” – pilniigas mulkiibas !

By: Aigars

Aigars — Mon, 26 Nov 2007 09:13:04 +0000

vot, paskaties filmu war photographer..tur arī ir drosme un uzdrīkstēšanās..pats arī sirgstu ar šādu problēmu, kad ir neērti bildēt, bet arvien cenšos to pārvarēt..

By: krampo

krampo — Thu, 22 Nov 2007 11:02:12 +0000

Kā man teica viena meksikāņu fotogrāfe – galvenais ir smaidīt! Kad onka ieraudzīs, ka tu viņu tikko esi nobildējis un gribēs sākt stresot, tad smaids uz sejas var visu izlabot. Citādi jau tu pats sāc justies kā noziedznieks – kaut ko pa kluso nobildē un uzreiz laidies lapās – ka tik neviens nepamanītu. Smaids!

By: dita

dita — Tue, 20 Nov 2007 16:50:28 +0000

Te nu atkal stāts par DROSMI!Tak jau sen visus dzīve izmācījusi, ka bez drosmes nekam nenotikt…Man prieks,ka Tu šajās kategorijās esi ielauzies. Tikko biju Saigonā Vjetnamas kara atmiņu muzejā. Tur izstādīta visu pasauli savulaik pāršalkusī bilde, kas izraisīja sabiedrības atmošanos un protestu kustības visā pasaulē pret amerikāņu intervenci Vjetnamā.Bilde dabūja kura-tur-gada (varu precizēt) Pulicera galveno prēmiju – un tā bilde patiešām bija prasījusi drosmi no autora – mazas,no napalma degošas, šausmu pārņemtas vjetnamiešu meitenes bēgšana no amerikānu karavīriem.Tuvplāns. Ļoti tuvplāns.Bet stāsts bija par reakciju, ko tā bilde izraisīja….Kā zināms,mieru aizstāvošās pasaules protests bija iegansts kara izbeigšanai….

By: rinalds

rinalds — Sat, 17 Nov 2007 13:20:34 +0000

Zināma sajūta, bieži vien paņemu līdz kameru, ar domu – šodien forša diena, pabildēšu, bet galu galā nostaipi tik to kameru līdz un nemaz neizvelc ārā, jo visur gadās tādas situācijas.

Un ir otra galējība. Citreiz neviena nav, samēra patukšas ielas, bet visapkārt mājas, logi.. un tad uzreiz pāņem tāda sajūta – kā tas izskatīsies, es te tagad saliecies trīs līkumos kaut ko bildēšu, viens pats ielas vidū un kāds to redzēs pa logu!? Arī smieklīgs skats no malas.

By: coolman

coolman — Sat, 17 Nov 2007 01:34:38 +0000

njaa, godiigi sakot, es pats to agraak kkaa nebiju apzinaajies, bet tagad apdomaajot tevis rakstiito patieshaam saprotu, ka taa, iespeejams, ir probleema un skjeerslis, kaapeec es biezhi vien nokautreejies par to “ko gan citi cilveeki par mani padomaas” vnk palaizhu garaam labu kadru… :/

secinaajums – be strong&force will be with you :]

By: snpz

snpz — Fri, 16 Nov 2007 16:03:07 +0000

Būtu onkam tieši to ar teicis, ka Tev trakoti patīk kā tie āboli izskatās un, ja būs laba bilde, tad vienu eksemplāru atstiepsi ar šim!:D Domāju, ka keksis būtu traki lepns par saviem āboliem!;)