Kā es iPhone apskatu rakstīju
Ir grūti rakstīt apskatu par iPhone, jo katru reizi, kad es uzrakstu kādu cildinošu frāzi, kā, piemēram, “iPhone ir drausmīgi feins”, man liekas, ka šī un jebkura cita labā lieta, ko es jebkad varētu izdomāt un uzrakstīt jebkurā valodā, ir vienkārši pārāk netaisnīgi vāja un nespēj pietiekami patiesi uzsvērt to, cik labs šis gadžets ir. Tas ir tik labs, ka es esmu atmetis jebkādu cerību uzrakstīt kaut ko konstruktīvu, racionālu, nemaz nerunājot kaut vai par vienkārši loģisku un skaidru rakstisku domu formulēšanu – tas vienkārši nav iespējams! Es esmu mēģinājis epizodiski kaut ko rakstīt, taču katru reizi es ātri vien pārtraucu, jo attopos, ka rakstu nesakarīgu dievināšanu, kas vairāk izklausās pēc sīrupainas siera kūkas receptes nevis gadžeta apskata.
Lai nu kā, mani fascinē Apple produkti kopš dienas, kad es sāku spēt novērtēt krāsu un formu kombinētu estētismu sev apkārt, kaut vai tikai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka “tas izskatās smuki”. Apple laikam ir vienīgā kompānija, kas savu produktu reklāmas klipos un produktu mārketinga fotogrāfijās neizmanto stilīgus, smaidīgus un laimīgus dažādu krāsu un rašu jauniešu tēlus, kas “demonstrē” jauno produktu, turot to rokās (vēlams, izstieptā rokā pret kameru) atrodoties stilīgā tusiņā kādā art-deko stila mansardā lielpilsētas centra vidū. Tā vietā Apple var atļauties (un bieži to dara) vienkārši parādīt savu produktu – uz balta vai melna fona, statisku (fotogrāfijā) vai lēni rotējošu (klipā) – jo vislabākā reklāma ir pats produkts. Es nopirku iPhone tapēc, ka gribēju iPhone – nevis tapēc, ka gribēju “gudro telefonu, kas spēlē mūziku un video”. Manuprāt, ir ļoti būtiski saprast atšķirību starp “gribēt tieši šo produktu” un “gribēt kādu funkciju, ko šis produkts piedāvā”. Tieši tāpat ir ar citiem produktiem. Ja tu nopērc Samsung Yepp, tad visticamāk – tu vienkārši meklēji mūzikas atskaņotāju, turpretī, ja tu nopērc iPod Shuffle, tad tapēc, ka tu gribēji tieši iPod Shuffle!
Smartphone man nekad nav bijis un arī tagad nav vajadzīgs, taču, kad es ieraudzīju iPhone pirmo reizi, es zināju uzreiz, ka tādu gribu. Funkciju ziņā tam nav nekā ekstraordināra vai iepriekš neredzēta, bet, kā jau teicu – neba es viņu gribēju tā funkciju dēļ, bet gan paša produkta dēļ. Nopietni, paskatieties uz to. Kā var to negribēt? Nav jau tā, ka es nespēju dzīvot bez konstantas e-pasta klātbūtnes, Google Maps, YouTube, akcijām, pārlūka, laika prognozes vai multimediju atskaņošanas, taču tagad, pieredzot visu šo lietiņu/servisu dievīgi vienkāršo un ģeniālo integrāciju iekš iPhone – es tās novērtēju, izbaudu un arī izmantoju.
Starp citu, es atturos dēvēt iPhone par telefonu, bailēs, ka tas apvainosies. Tas ir tik, tik daudz vairāk nekā telefons. Es pat brīnos, kapēc tas tiek virzīts tirgū, kā “telefons” – šī funkcija ierīcē absolūti nav primārā. Tieši šis arī atšķir iPhone no visiem citiem aparātiem, kas principā ir “telefoni” ar dažādām (sūdīgi implementētām) papildfunkcijām, kamēr iPhone ir gadžets vārda vistiešākajā nozīmē – tā telefona, iPod multimediju atskaņotāja, tīmekļa pārlūka un komunikatora funkcijas ir vienlīdzīgas un viena otrai netraucē – tieši otrādi, tās lieliski darbojas kopā kā viena. iPhone nekad nerada sajūtu, ka tas būtu “iPod ar telefonu” vai “telefons ar iPod”, tapēc ka tas no laika gala ir dizainēts kā gadžets, kas visas šīs lietas veic vienlaicīgi. Parastie lielie tālruņu ražotāji dara tā – uztaisa telefonu un tad domā – “sūds, bez mūzikas pleijera mēs viņu nepārdosim. Davai iemetam iekšā to. Ko vēl mēs varam iemest? Da nu, ko tur daudz – metam VISU!”
Tieši tapēc līdz šim gan e-pasta pārlūkošana, gan video un audio atskaņošana, gan tīkla pārlūkošana telefonos ir bijusi tik tizla – to reti vispār kurš izmanto. Manam Nokia 63-kautkas bija gan bildes, gan e-pasts, bet vai es to izmantoju? Nekad. Kapēc? Pārāk sarežģīti, neērti, jāspaida daudz pogas, jāmanevrē cauri nebeidzamiem izvēlņu sarakstiem. iPhone visu šo funkciju izmantošana ir tik elementāra, ka Apple nav uzskatījis pat par nepieciešamu līdzi dot lietošanas pamācību – tādas vienkārši nav, un, sākot to lietot, kļūst skaidrs – kapēc. Lielais, gaišais un asais skārienjūtīgais ekrāns un iebūvētais kustību detektors darbojas tik interesanti, ka, katru reizi tam pieskaroties, nekas cits neatliek, kā to vienkārši apbrīnot. Kā viņš zina, ka tu to esi piespiedis pie auss, lai runātu? Kamēr tu viņu turi rokās vertikāli vai horizomtāli, tā jūtīgā virsma spēj atšķirt pat visdelikātākās pirkstu kustības, taču, kad tu to pieliec pie auss, pēkšņi virsma kļūst neaktīva. Tiklīdz tu aparātu pavelc nost no auss, lai uz to paskatītos un, piemēram, izbeigtu sarunu, ekrāns atkal kļūst aktīvs. iPhone lietotāja saskarne ir vienkārši maģiska. iPhone mani vienkārši aizsper pa gaisu katru reizi, kad es tam pieskaros. Un pieskarties tam gribas visu laiku, jo tas ir sasodīti labākais gadžets, kādu mana fetišistiskā acs ir redzēj#
#pievienojiet masai 3 ēdamkarotes pūdercukura, 100gr saldā pilnpiena, 4 karotes kakao pulvera. Samaisiet. Cepiet 200 grādos 30 minūtes. Kad gatavs, pārlejiet ar karameli un pievienojiet putukrēj… ok, es jūtu, ka mutē sāk tecēt sīrups.
Tapēc ķeršos pie īstā iPhone apskata. Uzskaitīt tā funkcijas, priekus un trūkumus nav vērts – visi tāpat zina, kāds tas izskatās un kā tas darbojas. iPhone apskati ir principā bezjēdzīgi. Cilvēki dalās divās daļās – tie, kas iPhone grib, un tie, kas negrib. Tiem, kas grib – nekādi apskati vai trūkumu uzskaitīšana neliks pārdomāt, un tiem, kas negrib – nekāda salda cildināšana neliks “ieraudzīt gaismu” un pārdomāt. Ņemot vērā šos un 1.rindkopā minētos iemeslus tam, kapēc es nespēju uzrakstīt normālu profesionālu apskatu, es esmu izlēmis savu apskatu noreducēt un saīsināt līdz absolūtajam minimumam, atstājot tikai visa apskata un manu domu esenci. Par laimi, es esmu uzrakstījis pasaulē īsāko iPhone apskatu – tajā ir tikai 2 vārdi. Lai pateiktu to, ko es domāju – vairāk nav nepieciešams. Tātad apskats ir sekojošs:
“Nū, bļā!”
Tas arī ir viss. Domāju, ka ļoti atbilstošs un piemērots. Ja ir iespēja – grāb to ciet. Ja vien tu neesi koka pagale vai boot.lv redakcija, par iPhone būsi stāvā sajūsmā. Es nudien esmu.
* – Žurnāla autors ir ļoti pieredzējis sīrup… tas ir, profesionālu Apple produktu apskatu autors un jaunā reliģiskā grupējuma “ābolisms” pārstāvis – reliģisku naidu kurinoši un trīsvārdīgie (piemēram “tu esi idiots”) komentāri tiks rediģēti un to autori – publiski nokaunināti!
Jau nedēļu esmu tādas īpašniece! :)
LŪDZU esi nakamreiz uzmanīgāgs ja?
citādi tavas slavas dziesmas stek klaviatūrā un traucē dzīvot.
nu kā piemeram dzīvot talāk ja skaidri zināms ka nelegālu aparātu negribās a legāla nav?
un lŪDZU pasaki cik tev pietiek vienas pilnas baterijas uzlādes!!!!
citādi man kā pieskārienu fetišistam var klāties slikti!
kā būt ja to ierīci gribās paglaudīt paspaidīt pamocīt patestēt, BET uzlādes pietiek tikai trīs-četrām stundām?
vispār piekrītu RX tagad ir ziema un skārienjūtiga ekrāna spadīšana atkrīt.
tieši tāpat kā metāliska tālruņa nēsāšana ziemas jakas ārēja kabatā..
P.S.
kā dzīvot tālāk?
Tev 1.1.1 versija?
:D
man nokia aparātu pēc 11 mēnešu lietošanas nomainija pret jaunu.
tik un tā nav skaidrs par "kā dzīvot tālāk"
:D
šis tikai viens iemesls - nebūtu sals, varētu saulainā ar svaigu skabekli pārpildītā atmosfērā paspaidīt iphone un pafanot.
4 sienas bezgaisa :D
Ir vēl tie CECT p168, ko sauc par "iphone clone", bet esot pilnīgs mēsls, jo funkcionāli atšķiras.. es nez, vai ir vērts lv 400ls maksāt :/ nopietni apsveru domu iegādāties noka n810, tieši funkciju dēļ nevis "nu bļā" efektam, kas noteikti viņam nav, jo lai sabāztu visas labās fīčas ir jāšķirās no sexy efektiem un usability kas ir aifounaa..
Starp citu, nekad neesmu sapratis, kāpēc citi neseko līdzi Apple dizainam? No dzīves - man viena paziņa meklēja kompi. galvenais nosacījums - stilīgs .. ā, un vēl - lai nebūtu galīgais sūds. un paņēma viņa MacBookPro un uz pārējiem pat īsti nepaskatījās. par spīti tā visnotaļ augstajai cenai. Tāpēc, ka pārējiem dizains ir garām.
vai tas japasuta no USA.
Ja var tad kur un kaa pie ta var tikt.