Korporatīvā blogošana man patīk.

Kaut “blogot par blogošanu” ir pārāk modīgi – korporatīvās blogošanas koncepts man ļoti iet pie sirds, es atzīšos. Kaut kādu iemeslu dēļ man ir iepatikusies ideja par grupveida… blogu. Kapēc – nezinu. Varbūt tapēc, ka es šad tad iedomājos, cik kvalitatīvs un interesants varētu būt vairāku cilvēku (kompānijas) blogs, ja tur rakstītu “pareizie” cilvēki. Nedaudz mani iedvesmoja Amigo blogs, kas nebūt nav ideāls, bet ir solis pareizajā virzienā. Dzīvs piemērs. Ar pašu Amigo man sakara nekāda, taču tagad es zinu, kas tur strādā, ka viņi nesen ir mainījuši biroja telpas un visādas citādas it kā man šobrīd nesvarīgas lietas, kuras es tā īsti negribēju zināt, bet uzzināju, lasot viņu blogu. Vēl mani fascinē, cik liela vērtība varētu būt šādai mazai un it kā nenopietnai lietiņai. Padomājiet par to. Tā var būt radoša vide un daļa komandas. Tā ir nodarbe, tas ir rīks, tā ir vesela platforma. To var izmantot tik daudz dažādiem mērķiem – informācijai, PR, reklāmai, komunikācijai. Varbūt vienkārši priekam un smieklam. Labi, interesanti un lasāmi rakstiņi ar nedaudz gaumi un pozitīvismu var izrādīties par cēloni neganti veiksmīgai kampaņai un pozitīvai publicitātei. Korporatīvais blogs var…

  • Veidot (pilnveidot) kompānijas tēlu, ņemot vērā tos pašus sen zināmos noteikumus – ieturēt piemērotu stilu, dizainu, valodu, tā veidojot saikni gan ar esošiem un potenciāliem klientiem, investoriem, biznesa partneriem un publiku, tā teikt, in general.
  • Informēt tos pašus klientus, nākotnes klientus un partnerus par jaunumiem kompānijā, jauniem produktiem, pakalpojumiem vai jebkādiem citiem jaunumiem vai izmaiņām kompānijas politikā, pieņemot, ka par to var uzrakstīt interesantu un lasāmu rakstu. Hallo? Publicitāte!
  • Motivēt esošos darbiniekus (un piesaistīt potenciālos?). Pēc maza radošuma tiecas visi, un biroja darbs jau tāpat ir pietiekami trulinošs – kāds satīrisks, smieklīgs ieraksts par “kāda no kolēģu šī rīta neveiksmi virtuvē” varētu krietni uzlabot kopējo garastāvokli un auru darbavietā. Motivēt uz rakstīšanu varētu katru – kas zina, varbūt grāmatvedībā sēž kāds ilgi slēpies literāts?
  • Komunicēt, komunicēt un vēlreiz komunicēt. Cik daudzām labām kompānijām nav izdevies realizēt savu pilno potenciālu vienkārša dialoga trūkuma dēļ starp kompāniju un klientu? Piedodiet, bet sadaļa ar adresi, telefonu un e-pastu kompānijas weblapā ar nosaukumu “Sazinieties ar mums” 21.gadsimtā vairs vienkārši necērt. Kā jau lielākajai daļai cilvēku, man nav iniciatīvas iet un kādam stāstīt savu sāpi, es nerakstīšu nevienam e-pastus, jo man ir radies iespaids, ka kompānijas tos nemaz negrib saņemt, kur nu vēl lasīt. Turpretī, dod man ierakstu blogā, viedokli, domas ar komentāru formu zem tiem, un es labprāt laipni pateikšu visu, kas man sakrājies. Blogs ar nosaukumu “Lattelekom montiera ikdiena” mani nopietni interesētu, piemēram. Triviāls piemērs, taču kā būtu ar lielajām kompānijām, kam patiešām būtu, ko teikt sava lauciņa un industrijas sakarā un kurās kāds arī klausītos?
  • Kas notiek? Blogošana ir jauna. Blogošana ir new age. Blogi šobrīd ir karsti. Jums nemaz nav ne jausmas, cik ļoti ikdienā kādai noklīdušai dvēselei var palīdzēt vienkārši “kaut kas jauns”. Kaut kas jauns vienmēr saistās ar sakāpinātu interesi, entuziasmu un gandrīz vienmēr beidzas ar pozitīvu pieredzi, varbūt kādu pārdzīvojumu un, es nebaidos šī vārda – prieku. Protams, “jauns” arī bieži saistās ar bailēm un nedrošību, bet ir zināmas reizes un gadījumi, kad cilvēce šīs te lietas ir bez grūtībām pārvarējusi.

    Blogošana var būt lēta un var būt dārga. Pozitīvi ir tas, ka praktiski jebkura kompānija šādu lietu var ieviest jau savā esošajā… erm, infrastruktūrā, jo blogs ir vienkārši kompānijas tīkla lapas sadaļa. Tātad ar tehniskām lietām saistītās izmaksas ir praktiski nekādas. No otras puses, blogošana ir vizuāla un tekstuāla satura radīšana, un ne visi spēj radīt saturu, proti – ja korporatīvo blogošanu piekopj nopietnā līmenī, visticamāk, ka tam vajadzēs algot profesionāļus, kas nemaksās lēti. Vēl vairāk – es domāju, ka korporatīvā blogošana pavisam drīz tiks iekļauta visos reklāmas, PR un komunikācijas kompāniju pakalpojumu klāstos, galu galā tā taču ir… reklāmas kampaņa, skaties uz to, kā gribi. Velns, ar to jau tas nebeigsies – drīz to savā uzraudzībā ņems personālvadības un atlases kantori, un pavisam drīz mūsu darbinieki attapsies žāvājoties kaut kādā garlaicīgā seminārā par tēmu “Blogošana vadītājiem: kas jāzina”. Patreizējā situācija gan vairāk velk uz “Blogošana tējkannām”, taču tas mainīsies drīz. Pavisam drīz. Pagaidām gan korporatīvā blogošana ir piemērota tikai drosmīgajiem un inovatīvajiem.

    Katrā ziņā, tā sen jau vairs nav kaut kāda datoriķu nodarbošanās. Internets ir medijs. Publicitāte šajā medijā sniedz visu to pašu, ko publicitāte jebkurā citā, atļaušos teikt – vecajā, medijā. Varbūt šodien vēl ne, bet es domāju, ka drīz blogus lasīs vairāk cilvēki, nekā skatīsies “Panorāmu”.

    10 komentāri

    • Korporatīvā blogošana ir daudz sarežģītāka par vienkārši blogošanu, tāpēc domāju, ka tas ir viens no kavēkļiem, kas traucē kompānijām. Vai arī, kā tu pats raksti, nav sapratuši kādiem (PR) mērķiem to var izmantot.

      Es nezinu, vai bibliotēku blogus arī var pieskaitīt pie korporatīvajiem blogiem, bet arī šajā nozarē ir izkustējies ledus, un dažas mazās bibliotēkas veido savus blogus. Lai arī tas ir apsveicami, man tomēr būtu interesanti lasīt kāda LNB darbinieka domas par digitalizāciju, vai citas lielākas bibliotēkas direktora interpretāciju par dažādiem notikumiem.
    • ai
      raksts interesants, bet tadaa sajuuta, ka to neesi rakstiijis tu, vismaz nav tavaa stilaa. bez maz vai taads kaa referaats.
    • ai
      gribeeju teikt, ka tev izdodas aizraut lasiitaaju, bet ar sho rakstu nee.
    • mxz
      Nu nevar jau tikai par foto un kino runāt :) Tas bija tāds mirkļa iespaida raksts.
    • dusk
      Korporatīvā blogošana Latvijā ir sūū. Tīra uzspiesta sava kantora reklāma un nekāds viedoklis (nekā jauna, nekā pozitīva, nekā radoša). To nevar atļauties. Kantori nevar būt atklāti, jo tādi nav dzīvē. Kantori nevar liet makaronus par labām iespējām, jo tādu nav. Un tā tālāk. Tas saistīts ar darba kultūrvidi.
    • Bo
      www.nextad.eu, principaa paaris ex-parex darbinieku blogs par marketingu, aizgaja diezgan labi ;) tas gan nekadi neattiecas uz korporaciju
    • Diemžēl Daiņa Zariņa (nextad.eu veidotājs) pēdējās darbības (veiksmes lēdijas) neliecina, ka viņš būtu kompetents blogos vai interneta mārketingā.
    • tolix
      Tas, ka korporatīvā blogošana ir kruta, tas ir vairāk tādā sapņu līmenī. Tas r pilnīgs PR, kas principā jādara PR darbiniekiem, parakstoties ar svešiem vārdiem. Taču cik ilgi kāds to gribēs lasīt? Nu var jau būt, ka kāds izdomā kaut ko baigi ģeniālu... Vēl kāds variants - ja ir maza firmele, kur visi savējie, visi dara savu sirdsdarbu un gandrīz vienmēr ir pozitīvi. Savādāk nekas nesanāks. Nevienam neinteresē Lattelecom montiera žults izgāšana. Ja arī šis stāsts varbūt būs interesants, tad 90%, ka montieties nemācēs rakstīt. Un vēl kas - Jo vairāk blogu, jo vairāk cilvēkiem ieslēdzas "Skip Da Bullshit" režīms un viss bla bla tiek laists gar ausi (aci). Savukārt - blogiem, kas nav komercionāli-korporatīvi - tiem gan, man liekas, ir nākotne. Arī tas ir saistīts ar "Skip Da Bullshit" un steigu. Var savākt ideālo tīmu ar 7 cilvēkiem, 1 ieraksts nedēļā ( bet tāds makten labs) no katra cilvēka un blogs ir dzīvāks par dzīvu.
    • Manuprāt, Amigo emuāri nav labākais piemērs. Jo tomēr Amigo tiek pozicionēts kā ļoti draudzīgs zīmols (un tas tikai loģiski, jo tas ir skaidrs no paša nosaukuma) un mērķauditorija Amigo pakalpojumiem galvenokārt ir jaunieši, tāpēc viņa var atļauties rakstīt visādas nenopietnas lietas, tā radot vēl atvērtāku un draudzīgāku iespaidu.

      Tomēr, vai Tu vari iedomāties, par ko varētu rakstīt nopietnas kompānijas, kuriem ir nopietni klienti? Diezvai viņiem vispār ir ko rakstīt, jo šādos kantoros parasti tiek viss turēt lielākā slepenībā.

      Protams, var jau paraklamēt kādu jaunu produktu, bet tam jau ir domātas parastās statiskās mājas lapas.
    • tm
      mēsls

    Ko tu domā?


    Šādus tagus drīkst izmantot: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

    FFWD