Šodien aprit apaļš gads kopš es esmu Austrālijā. 2007.gada 27.janvārī es pārmaiņas pēc ņēmu un atlidoju uz Melburnu un apgriezu savu pasauli ar kājām gaisā (burtiski). Braucu viens, taču bez stresa, jo galu galā viss šis ceļojums ir tāds kā sapņa piepildījuma sākums. Aizceļot uz tālu valsti, studēt kino prestižā augstskolā, iepazīties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, atrast spēku un iedvesmu lieliem darbiem – organisms man jau labu laiku čukstēja: “davai, mums to vajag!” Un galu galā – jau pirms krietna laika es sapratu, ka svarīgākā lieta dzīvē, kas nesīs panākumus, ir stipra gribēšana. Ja tu kaut ko gribi pietiekami, agrāk vai vēlāk tu to dabūsi. Jautājums ir – cik patiesībā tu to gribi un cik uzdrošināties spējīgs un uzstājīgs tu būsi to meklējot.

Es šeit atbraucu ar nolūku turpināt profesionālo un radošo attīstību savās iecienītajās audiovizuālajās lietās. Un, sasodīts, cik daudz attīstības esmu pieredzējis šī gada laikā. Tas temps, intensitāte un apjoms, kādā tu iemācies jaunas lietas ir tik dižs, ka tev ir lemts mūžīgi ienīst visu, ko tu jebkad esi uztaisījis vai izdarījis. Es uztaisu muļķīgu īsfilmu. Pie tās strādājot es iemācījos tik daudz jauna (lielākoties no kļūdām), ka 5 minūtes pēc darba pabeigšanas tas man šķita absolūti nejēdzīgs – tikai tapēc, ka 5 minūtēs es esmu pacēlies par vairākiem līmeņiem, un mans iepriekšējais “nopietnais” darbs jau ir kļuvis par kaut kādu “amatierisku sūdu”. Tāds nu ir šī amata lāsts. Šī ir viena no lietām, kas man vēl jāiemācās – sadzīvot mierā pašam ar sevis radīto. Viegli tas nav.

Atskatoties – šis ir bijis vienkārši aizraujošs gads! Kaut tādi varētu būt visi. Es esmu iepazinis svešu, lielu valsti un iekārtojies tajā. Esmu redzējis sausumu, zaļumu, slapjumu (bet sniegu ne). Esmu bijis Sidnejā, Brisbanē, Kērnsā, Tasmānijā. Esmu svīdis un sērfojis, sportojis, slinkojis un geimojis. Esmu iepazinies ar daudz dažādiem cilvēkiem no visas pasaules – aktieriem, režisoriem, kinematogrāfiem, frizieriem, elektriķiem, mūziķiem, arhitektiem un kādiem tik vēl. Esmu kritis un cēlies. Piedalījies vismaz 16 dažādu īsfilmu veidošanās, 3 no kurām pats režisējis un 3 filmējis. Esmu rakstījis, zīmējis un fotografējis. Esmu bijis gan kameras asistents, skaņas mikseris, mikrofona kāta turētājs, gaismotājs un pat aktieris. Es esmu labi ēdis, labi dzēris. Slimojis neesmu. Esmu dzīvojis!

Nākamais gads būs tik pat aizraujošs jaunu iespaidu un studiju ziņā, taču būs viena krietna izmaiņa – jāsāk ir paralēli studijām strādāt. Iemesls ir pašsaprotams, jāpelna iztikai, jo Austrālija ir dārga valsts, un es joprojām gribu dzīvot centrā. Būs grūti, jo studijas man ir pilna laika, katru dienu no rīta līdz vēlai pēcpusdienai, taču es īpaši nesatraucos. Galu galā, mēs apzināti izvēlamies darīt grūtas un sarežģītas lietas. Ja dara tikai to, kas ir viegli, tad tālu tikt nevar. Es veselu gadu esmu bezrūpīgi atpūties, tagad jāsāk ir darboties. Kārtoju darba atļauju un meklēju pieticīga tipa darbu – pa vakariem un brīvdienām. Pieticīgs nemaz nenozīmē slikti apmaksāts. Nesarežģīti IT&T orientēti darbi te maksā kādus 20-25$ stundā. Nu, piemēram helpdesks vai user supports. Man pietiktu strādāt 3 vakarus nedēļā un kādu brīvdienu. Papildus visam jau tā blīvajam jaunā gada saturam, es vēlētos šajā gadā arī aizbraukt brīvlaikā uz Latviju, pēcāk uz nedēļu uz Japānu atpūsties (un daudz daudz bildēt) un tad vēlāk ziemā pasnovot uz Jaunzēlandi. Ahh, dzīve ir laba.