![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Režija vai kinematogrāfija?
Pamazām tuvojas tas brīdis, kad man nāksies vienreiz par visām reizēm izlemt, ko tad es īsti gribu darīt ar savu nākotni, konkrētāk – izvēlēties savu kino specialitāti. Universitātes programmas saturs paredz, ka 3.kursā ir iespējams izvēlēties šaurāku specializāciju – kinematogrāfijas, montāžas vai skaņas lauciņos. Vai, kā lielākais vairums – var palikt uz jau pierastās režisora/scenārija autora straumes. Skaņu un montāžu gan var norakstīt uzreiz kā “melnos darbus”, taču dilemma man ir par kinematogrāfiju.
Man ir grūti izvēlēties, jo, no vienas puses – kinematogrāfija mani interesē krietni vairāk nekā režija, pietam pirmā gada laikā esmu sapratis, ka nekāds lielais rakstnieks no manis neiznāks tāpat. Programma, kurā esmu šobrīd, ir izteikta “autoru” programma, kas ļoti lielu uzsvaru liek uz rakstīšanu – respektīvi, katram ir jāuzraksta un galu galā jārežisē sava īsfilma. Man rakstīšana ekrānam sagādā grūtības, tādēļ es bieži vien attopos, ka sāku būvēt saturu īsfilmiņai, balstoties vienkārši uz kādu vienu izteiktu kadru vai kadru secību. Tas ir pavisam greizi, jo filmiņai ir jāsākas ar stāstu, ar prozu. Es nekādi sevi nevaru piespiest sekot šādam procesam – es vienmēr sāku ideju procesu ar kaut kādu smuku bildi, kurai mēģinu vēlāk pierakstīt klāt sižetu. Tas nenozīmē, ka es nespēju uzkonstruēt konsistentu sižetu un to realizēt – tieši otrādi. Taču tas, ko es nespēju, ir – rakstīt sirdi plosošu dialogu. Es vienkārši to nevaru. Es vislabprātāk pavadu laiku domājot par to, kā vizuāli pasniegt kādu notikumu – taču man galīgi nepatīk ņemties ar aktieriem. Tas man liek domāt, ka kinematogrāfija man būtu pareizākā izvēle.
Diemžēl, tiem, kas turpina mācīties par režisoriem, ir liela priekšrocība – viņi ne tikai savā pēdējā gadā tiek pie diezgan iespaidīga budžeta savas īsfilmas veidošanai, bet, ņemot vērā prestižo skolas reputāciju – iegūst iespēju sadarboties ar ļoti augsta līmeņa profesionāļiem – aktieriem un kinematogrāfiem. Absolvēšanas īsfilmiņas tiek demonstrētas prestižā kinoteātrī, kur parasti sapulcējas viss industrijas krējums. Es turpretī, izvēloties kinematogrāfiju, varētu cerēt uz prakses/mācekļa vietu blakus kādam nopietnam kinematogrāfam pie kāda puslīdz nopietna projekta, kā arī varbūt iespēju filmēt vienu vai divas no manu kursabiedru īsfilmām.
Jebkurā gadījumā es pilnīgi droši zinu, ka negribu būt “jaunais autors”, kam būtu jāizliek sevi tirgū un pēcāk gadiem ilgi jācenšas izbīdīt savu loloto projektu cauri n kino finansēšanas iestādēm. Es gribētu sākt strādāt profesionāli kā kinematogrāfs gan pie komerciāliem, gan pie neatkarīgiem projektiem. Pie visa – sākot no reklāmām, īsfilmām, televīzijas programmām un pilnmetrāžas filmām, fonā varbūt veltot nedaudz laika rakstīšanai un ik pa laikam uzrežisējot kādu pats savu mazu un muļķīgu īsfilmu. Nu, re, laikam esmu izvēlējies beigu beigās.
Turklāt es ļoti gribētu tikt uzņemts presitžajā Budapeštas kinematogrāfijas meistarklasē 2009.gadā. Patiesībā es nežēlošu sevi absolūti, lai nopelnītu tur vietu. Tā ir tāda īsa, bet intensīva darbnīca, uz kuru tiek atlastīti kinematogrāfijas studenti no visas pasaules, kas tad, pasaulē labāko kinematogrāfu pavadībā, 2 nedēļas intensīvi mācās un uzlabo savas iemaņas operatora lomā. Tā kā šogad mēs filmējam tikai uz 16mm filmas – es ceru gada laikā uzfilmēt vismaz 4 īsfilmas, kas būs pietiekami, lai varētu izveidot nopietnu portfolio piesakot sevi meistarklasei. Nu tik būs.
Ar atbalstu Tavu izvēli par visiem 150% ;)
Kurš vairāk?
Bet interesantāk man tomēr liekas viss šis process kopumā - kā latvju Sprīdītis no piespļaudītās Rīgas devās prom. Un visu šo ceļu mēs redzam.
jo peec laika tu sapratiisi, ka nespeej sevi realizeet kopaa ar kashkiigiem rezhisoriem, kuru domas lidojums tev buus par zemu. saku tev to kaa operators ar 10 gadu pieredzi. Tu sapratiisi, ka tavas forshaas idejas nenem veeraa, un negribeesi filmeet tizlos, banaalos plānus un mizansceenas, par ko taa juusmos rezhisors.
vai arii tev no pasha saakuma tirguu sevi japozicionee kaa bezkompromisu operatoru(es lietoshu sho, nevis kinematograafu), tu atri kluusi par izsmieklu viduslaana aciis, bet kas zina, taadejaadi atradiisi savus ISTOS CILVEKUS...savu komandu..
straadaa kaa Triirs - piedalies rezhijaa tajaas lietaas, kas tev patiik, paareejo noveljot scenaaristam un otrajam rezhisoram, un pats paraleeli filmee, atkal atstaajot neinteresanto otrajam operatoram...u vsjo
!-gaidam atvētām acīm.
Lai izdodas, lieliski, ka ir šādi plāno un plānu/sapņu realizācijas.