![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Ilgas pēc mājām
Esmu attapies gluži neparedzētā situācijā. Pirms braukšanas uz Austrāliju es, būdams tādā pilnīgā apnikuma stadijā, biju cieši pārliecināts, ka šī kaite mani neskars nu ne mazākajā mērā. Es domāju: kas gan man varētu pietrūkt no Latvijas – mēreni sūdīgais klimats, zampa uz ielām, absolūtā korumpētība, bardaks un nedrošības sajūta, kuru rada diezgan aizspriedumiem pilnā un konstanti dusmīgā sabiedrība? Nē, ne šīs lietas. Šīs lietas man nepietrūkst arī šodien. Tas, kas man pietrūkst, ir ģimene, draugi un, ticiet vai ne – valoda. Es paskaidrošu.
Nav tā, ka man būtu problēmas ar angļu valodu. Tieši otrādi – es varu izteikties skaidri un saprotami, ļoti gludi, gramatiski korekti un bez jebkādas aizķeršanās. Diezgan negaidīti esmu spiests secināt, ka, pēc vairāk nekā gadu ilgas komunicēšanas un domu plūsmas veidošanas svešā valodā, es tīri vienkārši no tās esmu garīgi noguris. Tas nogurdina. Ja tev ir jārunā svešā valodā, tu automātiski tam iztērē vairāk enerģijas – piedomājot, formulējot domas un runājot, reaģējot uz argumentiem un risinot tos straujā dialogā. Nav svarīgi, cik tu labi runā tajā valodā, nav svarīgi, cik viegli tā tev padodas. Ja tu esi spiests to lietot diendienā ļoti ilgu laiku – vienā brīdī tev vienkārši prāts sāks ierosināt dažādas jaunas idejas. Piemēram, cik gan labi un viegli būtu runāt savā valodā. Cik gan viegli būtu komunicēties ar cilvēkiem, kas runā tavā valodā. Cik gan labi būtu katru reizi neatkārtot savu vārdu (pa burtiem) trīs reizes un neskaidrot, no kurienes tu esi un ko tu te dari. Turklāt sarunvalodas kultūra šeit ir krietni savādāka. Tā ir jāmācās, pie tās ir jāpierod. Vienmēr jāpiedomā. Tas prasa ļoti daudz mentālās enerģijas. Tas ir grūti. Un fakts, ka es esmu tālu un viens, visu padara vēl grūtāku.
It kā kino skola pati par sevi nebūtu pietiekami grūta – tas spiediens, kāds šeit uz tevi tiek izdarīts, ir neiedomājams. Tev ir konstanti jāģenerē jaunas idejas, jāformulē tās, publiski jāizliek apspriešanai un diskusijai un tad jārealizē tās no koncepta līdz kvalitatīvam produktam bez īpaši lielas palīdzības un atbalsta. Un tad tāda niecīga lieta kā strādāšana ar aktieriem. Svešā valodā, protams.
Es tagad saprotu. Dažreiz, kad sastopos ar grūtībām, problēmām, ideju trūkumu, šaubām par to, vai man vispār tas viss izdosies, “mājas” pēkšņi kļūst par diezgan vilinošu konceptu. Tiesa, es šīs idejas neitralizēju diezgan ātri. Cilvēka daba vienmēr mūs velk uz “vieglāko ceļu”, pat ja tas nozīmē padošanos. Pietam, šādas idejas par atgriešanos pie vecajām nodarbēm man liekas nu galīgi aplamas.
Savādi, es nekad nedomāju, ka tāds brīdis pienāks. Droši vien tapēc, ka nekad nebiju tik ilgi bijis prom no mājām. Tagad es esmu un tagad es zinu, kāda ir tā sajūta. Acīmredzot mūs katru ar mūsu īstajām mājām saista kaut kāda spēcīga saikne, kura ikdienā nav manāma, bet sāk likt par sevi manīt, kad ilgāk esam prom. Varbūt “sāk likt manīt” nav īstais apzīmējums. Drīzāk, tā izraisa tādas savādas skumjas – nesaprotamas, iracionālas, neizskaidrojamas. Bet tas nekas, tas nekas. Tiksim mēs galā.
Šādas sajūtas esot 99% tiem, kas ir ilgāku laiku ir prom no mājām, bet, pēc tam pārejot...
Tev jābūt stipram un jātiek tam pāri. Citādi, nebija vērts... Tev jāzina, ka arī Tevis mums pietrūkst. Dazkārt pat ļoti. Bet mēs visi zinām, KĀPĒC Tu esi tur, tik tālu, un MŪS VISUS tas zināmā veidā stiprina, zinot, ka viss šis pasākums ir Tavs sapnis, kādus retam izdodas piepildīt. Bet Tev ir šī iespēja. Tāpēc turies ! Drīz jau vasara un būsi mājās !
Atšķirība varbūt, ka man darbā kolēģi ir latvieši, draugi latvieši un arī Viasat šķīvis liek televizoram runāt latviski — nav tik izteikta izolācijas sajūta ;)
Bet par angļu valodu -paradokss!Arī man, kad esmu citvalodu zemēs, svešvaloda nenogurdina - jo tā kā nesaprotama, tā nebliež pa smadzenēm. Kā tā ir Anglija vai Īrija - "vāks", negribas tos uzrakstus redzēt, jo tu viņus saproti un tas uzreiz aizņem galvā vietu...
Rakstitais skan pazistami bez gala. Nezinu cik ilgi esi prom, bet man tads izmisigs apnikums paradijas, kad tuvojas pie gada. Ar tadu skaudru apzinu, ka visi kas tev rup ir majas, un ka pati nesaproti, ko te otra pasaules mala mekle, kam tas doktora grads vajadzigs un vispar, kamer tu te pielagojies tai formai, pec kuras tevi veido, citi DZIVO... Laikam jau ta iet visiem, kas nav atpakal neskatoties aizbraukusi uz paliksanu. Un kam ir cilvecigas saknes Latvija.
Man nupat science workforce kursa ietvaros bija jalasa viens gabals par par to, kas iztur elites skolas un elites programmas. No straptautiskajiem - tie, kas nedoma, bet smagi strada (kiniesi) un tie, kam nav citas izveles, kam "izsisanas" ir gimenes uzturesanas, vai atpakal nebraukanas jautajums(krievi un indiesi. Un neiztur tie, kam ir ari citas labas iespejas. Kaut ka mani tas mazuliet nomierinaja - redzi, ka situacija ir tipiska, un ka tev ir izvele :) vel man liekas, ka jatiek reizi pusgada majas draugu apcelsanai un Omju/Mammu lutinasanai atdoties.
P.s. Man angliski ir jaraksta - un izradas, ka tas ir visbriesmigakais ko nacies dzive darit. Ja domajot viss ir skaidrs, tad sakot rakstit, peksni iet smagi. Teikumiem paradas divaina struktura un kaitina pati doma, ka to nevari rakstit latviski. Apzina, ka zinatne nav nekadu citu iespeju neko nemaina - tas vienkarsi nogalina.
Viegli nav ... un atgriezghoties gribaas atpakalj.
Manupraat nevienam nezinaamajaa seriaalaa Lost ir apspeeleeta shii teema :)
Kam ir izvēle, tas ir bagāts, jo tiešām veido savu dzīvi pats. Burtiski.
Daudzi to nav varējuši ļoti ilgi, daudzi nekad to vispār nevarēs............... Tev ir ļoooti veicies, neaizmirsti!
Man patīk par to vieglāko ceļu teiktais, pilnīgi prasās pēc saglabāšanas citēšanai.
Chin up!
Tapec novelu nepadoties, bet gan iet ka 'lokomotive' (Slesers-copyright) uz priekshu.
Cheer up, aussie! ;)
Ekhh,ka es tev piekriitu...Esmu devusies studet 1800km prom no maajam.Lai gan smu tikai 1,5 meenesi sheit,man ljoti truukst gjimenes un maaju..tieshaam,savaadi skumja sajuuta.Cilveki ir laipni,esmu iedraudzejuesie,viss ir tiesi taa,kaa bija cereets-galvenais,ka man patiik tas ,ko maacos un par maaciishanos sheit biju sapnjojusi jau gadiem ilgi!
Bet skumjas pec majam..gribas vienkarsi but ar miilajiem,but maajaas...Es skaitu dienas,kad Z-sveetkos dohos maajup,lai pavadiitu 2 jaukas nedeeljas ar saviem miilajiem.
Un,kad palasa,kaa iet citiem,paliek vieglaak,jo saproti,ka neesi viens,kas pashlaik ir apmeties uz dziivi citaa pasaules malaa,prom no maajaam-un tas visss-zelta meerkju labaaa,ar kuriem mees pashi arii veidojam savu dziivi!
IR TAA VEERTS-Turamies!
Un par valodu-es sazinos ar savejiem katru dienu,lasu portaalus un skatos online tv :)
Lai veicas,raksti veel,ir kas lasa!!Turamies!