![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Olīves jau baudāmākas, alkohols joprojām negaršīgs
Savādi, kā mums pieaugot mainās garšas uztvere. Kad es biju mazs, es pagaršoju alu un biju gatavs zvērēt pie konsoles, ka nekad ko tādu nedzeršu, un brīnījos, kā gan kaut kas tik rūgts var kādam vispār garšot. Gan kafija, gan tumšā šokolāde man likās nebaudāma. Alus sakarā man kāds teica – tik pagaidi, paaugsies, un tad parunāsim vēlreiz. Es teicu – “Nu, nē, tā nebūs.” Viņam izrādījās taisnība. Tagad es dzeru gan alu, gan kafiju, gan arī man patīk rūgtā šokolāde. Acīmredzot, garšas maņu orgāniem attīstoties, vispirms mēs iemācāmies novērtēt rūgtās lietas. Dažas lietas gan man negaršo joprojām, vairāk formas nekā garšas dēļ.
Es, piemēram, neēdu sēnes – nevis tapēc, ka man tās negaršo, bet tapēc, ka man kaut kas nepatīk sēņu glumajā, stingrajā un elastīgajā konsistencē. Es pat neēdu tomātus līdz aptuveni 15 gadu vecumam. Kapēc – man nav ne jausmas. Tagad tomātus ēdu kā traks. Tomātu sulu iedabūt iekšā gan nevaru nekādi. Agrāk pretojos arī mīkstām olām (vārītām vai ceptām). Tagad cietas vispār neēdu! Ar zivīm esmu uz “jūs” – tās man liekas pārāk glumas, spīdīgas, un tās smird. Protams, nevarētu teikt, ka cūkas, liellopi un vistas kādā no saviem stāvokļiem nesmird, taču zivīm ir vēl viens liels un nepatīkams trūkums – asakas. Brīdī, kad tu sagremo garšīgu karupeli kopā ar sulīgiem salātiem un zivs kumosu, tev pēkšņi ir jāņem un pirms tā visa norīšanas jāķimerējas sev pa muti un jāvelk ārā asakas, kuras dažreiz ir lielas un cietas, citreiz tievas un asas. Nē, paldies.
Mani garšas maņu orgāni vēl nav attīstījušies tik tālu, lai tie varētu optimāli uztvert sāļskābās lietas. Es gada laikā notiesāju 1-2 olīves – tikai tādēļ, lai pārbaudītu, vai mani garšas sensori nav pēkšņi strauji uzlabojušies. Līdz šim gānīju gan zaļās, gan brūnās, gan melnās, gan visas citas olīves, taču šogad jūtu, ka ir manāms progress noticis. Sēdējām krogā un pasūtījām antipasto plati (vītinātas gaļas un marinētu dārzeņu aukstā plate), un tur kopā ar visiem šķiņķiem un desām bija arī olīves. Pagaršoju – nekas īpašs. Tad aiz garlaicības apēdu vēl vienu. Un tad vēl vienu. Beigās jau attapos, ka biju normāli nolocījis gandrīz visas. Savādi. Nākamreiz pamēģināšu vēlreiz.
Alkohols gan tā arī nav palicis garšīgs. Es neteiktu, ka esmu ļoti liels alus fans. Nav tā, ka man negaršo – es labprāt šad tad alu dzeru. Man patīk krēmīgie īru ali – kā Wexford, Kilkenny un Guiness. Visi parastie gaišie man garšo pilnīgi vienādi. Tomēr mana bērnības pārliecība par alu ir sen prom. Vīns ir diezgan garšīgs, taču tā skābenā garša man arī diezgan ātri apnīk, parasti ap 3.glāzi. Stiprie dzērieni kā bija tā ir pretīgi un prasa daudz uzdzeramo. Vienīgais alkohols, kurš man garšo tik pat daudz kā kola un apelsīnu sula, ir plūmju vīns. To gan var izdzert daudz un ar lieliem malkiem. Bet, nu, alkoholu jau nedzer garšas dēļ, kaut gan vecāki cilvēki manāmi fano par konjaku un saka, ka “līdz tam jāizaug.” Lai nu tā būtu, paskatīsimies. Šobrīd konjaks neuzrunā. Bet kapēc es to visu saku?
Tā kā 'izaugsi' gan līdz olīvēm, gan līdz konjakam ;)
melnaa shokolade un viins vel joprojaam negribiigi tiek lietots tikai tad, ja cita nekaa nav :)
manam kolegjim neparko negrasho kafija. vienreiz pa kluso gribejam kafijas kucinju iemaaniit, uzreiz sajuta kafijas klatbutni un neparko nevarejam parliecinaat lai pamegjina.
Olīves man nekad nav garšojušas, tādas eļļainas un vispār pretīgas.
Vecāki izstāsta, ka viņiem arī agrāk negaršoja un iegaršojas olīves tās ēdot.
Ok, ēdot grieķu salātus, ielobu pirmo. Fui. Ielobu otro. Fui. Tikai pēc kādas ceturtās olīves likās normālas. Tā nolobu visas.
Nākamajā reizē, kad dabūju olīves tāpat lobu iekšā jau ir puslīdz garšīgas.
Tānu ir pagājis kāds laika strēķis un lobu iekšā olīves kā traks. Nevaru iedomāties salātus vai pikantas zupas bez DAUDZ olīvēm. ^___^
Krēmīgie ali - tāds kā Aldara Porteris?
Jāaug dēls vēl :)
ja runājam par zivīm, tad lasis un forele jau nemaz nav zivis :), tiešām tev negaršo? tur taču nav ne vienas asakas
p.s. alkoholu gan dzeru garšas pēc, kaut kādu ļergu piedzeršanās pēc nevaru iedabūt iekšā, lai tur vai kas...