Pirms 55 gadiem cilvēki mācēja filmēt un montēt labāk nekā šodien. No bibliotēkas paņēmu Cinema 16 – tāda izmeklētu ASV īsfilmu izlase, kurā apkopoti dažādi interesanti ASV režisoru agrīnie darbi, daži pat no kinoskolas laikiem. Viena konkrēta filmiņa man tik ļoti iepatikās, ka es izlēmu to nepieklājīgi izgriezt un iemest trubā, lai visi varētu apskatīt un novērtēt tās burvību. Populārajās aprindās mazāk pazīstamā režisora D.A Pennebaker 1953.gadā paša veidotā (un filmētā) īsfilmiņa “Daybreak Express” – par agru Ņujorkas rīta vilcienu. Pennebakers tiek uzskatīts par vienu no cinema verité aizsācējiem. Tas ir stils, kas aizsāka mazu revolūciju dokumentālā kino žanrā, kā arī vēlāk ļoti ietekmēja vairāku citu režisoru un operatoru stilu un attieksmi – ātri, kustīgi, novērojoši kadri no rokas kameras, kas rada tādu kā “klātbūtnes” un “reālisma” efektu un momenta spriedzi. Franču kino meistari, ieskaitot Godārdu un visus citus, to attīstīja krietni tālāk 60.gados.

Daybreak Express ir jauka 5 minūšu filmiņa, kurā vienkārši ģeniālas pilsētas ainavas paskrien mums garām smalkas montāžas un skaņas pavadībā. Pennebakers traki interesanti fiksē “braucienu” cauri metropolei agrā rītā. Mani kā operatoru un fotogrāfu, kam pašam ļoti patīk “pilsēta” un visi tās toņi dažādos apgaismojumos, šādi dokumentāli attēli vienkārši sajūsmina. Silueti, saullēkti, visādas trakas time-lapse fotogrāfijas, uz beigām arī daži smieklīgi un traki platleņķa kadri. Kopumā viss šķiet tik nejaušs, gan tehniski, gan radoši – bet galu galā rada ļoti patīkamu iespaidu. Šī ir viena no tām filmām, kuras autoru var vien apskaust par viņa drosmi iet līdz galam un realizēt savu vīziju. Man neviens nemaz neļautu uzfilmēt tādu filmiņu vienkārši par vilcienu, kur attēli seko viens otram bez īpaši nojaušama satura vai sižeta tikai prieka pēc – man vajadzētu dramatiskus notikumus. Eh.

Tajā pat izlasē ir atrodama viena no George Lucas kinoskolas filmiņām ar nosaukumu “Freiheit”. Uzņemšanas laikā Lucas bija 22 gadus jauns. Es noskatījos un totāli nesapratu, par ko tā ir. Savādi, ņemot vērā, ka viņš taču ir viens no ietekmīgākajiem visa laika kino darboņiem. Atliek vien secināt (un sevi mierināt), ka nu nav kinoskolā jākļūst par slavenāko vīru. No kinoskolas tāpat visi iznāk zaļi un dumji, un tikai vēlāk sasniedz kaut ko, turpinot cītīgi mācīties strādājot. Starp citu, visu lielo un slaveno režisoru kinoskolu īsfilmas ir diezgan vienkāršas. Riddley Scott, piemēram, savā pēdējā kinoskolas gadā uzfilmēja, kā viņa brālis Tony Scott braukā ar velosipēdu pa kaut kādu pamestu, industriālu rajonu. Nu pilnīgi nekāda satura :) Abas filmiņas pieejamas manā YouTube lapelē.