Vidējais formāts ar Yashica un Rolleiflex

Turpinot lēto, veco un foršo fotoaparātu tematu – sāku izveikt, lūk, kādu akciju – tā vietā lai nedēļas nogalē ietu pilsētā ēst un dzert, es par aptuveno iztērējamo naudas daudzumu nopērku kādu jaunu fotoaparātu vai filmu. Zinot, cik strauji palielinās cenas (tas notiek visur) ēdienam un dzērienam, pietiek divas nedēļas nogales palikt mājās, lai par ietaupīto naudiņu varētu nopirkt sev kaut ko jaunu un foršu.

Nesen par 40$ nopirktā Holga man tik ļoti iepatikās, ka es kādu brīdi ar to vien gribēju bildēt. Problēma ar to ir tāda, ka bildēt var tikai ārā un pietiekami saulainā dienā. Izdomāju, ka gribētu pamēģināt nopietnāku vidējā formāta aparātu, kuram būtu sakarīga, gaiša optika un iespēja pamainīt slēdža laikus. Tā nu nesen no viena Melburnas fotobiedra tiku aizņēmies Rolleiflex T aparātu. Šis te 1959.gadā ražotais brīnums ir TLR tipa, pilnīgi manuāls aparāts ar labu Zeiss “Tessar” 80mm f3.5 stiklu. Kas interesanti – kā jau visiem TLR, kam nav ārējs skata meklētājs, tas ir jātur jostas augstumā. Asumu regulēt nav grūti, jo fokusa stikls ir milzīgs, gaišs un ass. Pats interesantākais gan ir tas, ka perspektīva ir pavisam citāda- pārsvarā tapēc, ka 120 filmas kvadrātainais attēls prasa nedaudz citādu pieeju kadrēšanai. Vēl visas filmiņas neesmu attīstījis, taču dažus kadrus var redzēt manā Flickr lapelē.

Tad nu mans jaunākais pirkums ir Yashica-Mat – 1957.gada Nagano, Japānā ražotais TLR aparāts. Kolekcionāri un foto fanāti saka, ka Yashica TLR kvalitātes ziņā daudz neatpaliek no Rolleiflex. Kā jau visas lietas, ko vācieši uztaisa pirmie – japāņi ņem un uztaisa tik pat labi, tikai divreiz lētāk. Papētīju piedāvājumus eBay un nolēmu, ka Rolleiflex tagad modes kliedziena rezultātā ir stipri pārcenots. Yashica ir mazāk zināms, līdz ar to netiek tik traki izķerts. Ieguvu vienu tādu labā stāvoklī par 170$. Tagad man kopā ir 4 aparāti. Mazais japāņu LC-A analogs – Olympus XA2, kurš ir aptuveni cigarešu paciņas izmērā, un, kā dēļ no 36 kadru filmiņas ar to var izspiest veselus 42. Tad man vēl ir Holga, kā arī Nikon F3, kas ir laikam labākais, izturīgākais un kvalitatīvākais SLR, kāds jebkad uzražots un strādā kā pulkstenis. Izdomāju arī pavisam drīz sākt pats mājās mācīties attīstīt filmu, redzot, cik labi tas iznāca mūsu pašu Pēterim “praktiskajam”. Mana ledusskapja dārzeņu atvilktne jau ir piekrauta ar plato filmu.

5 komentāri

  • Bet lielformātam man vislabāk patīk tas, ka DoF ir mazāks kā 35mm (ja runā par vienādiem kadrējumiem).

    Kad ieraudzīju "TLR" tagu tavā lentā - jau gribēju prasīt, cik viegli kadrēt.

    Par pirmo rindkopu - gluži mana filozofija. Pat ar saviem ierobežotajiem skolnieciņa līdzekļiem varu atļauties ik pa laikam pasūtīt kādu fotoknariņu tikai tamdēļ, ka nepērku šnapstu pa piektdienu vakariem.
  • Tas Roleiflex gan man sagrozija dūšas sajūtu :) , skaties kadrē greizies uz vienu pusi a shis griezhas uz otru pusi.
  • ui ku jauks raksts.
    Es jau labu laiku esmu iekārojis Hasselblad 500c - http://www.patricktaylor.com/hasselblad-500, bet kā jau Tu minēji, tie ar laikam kļuvuši ļoti stilīgi un tā cena ir "nejauka"

    Būs man ar jāpapēta citi ražotāji :)
  • Zinu. Arī gribētu Hasselblad 500C/M. Nekas, gan jau ar laiku :) Tiesa gan - lētāki viņi vairs nepaliks.
  • n3on
    he, es gan nupat vaacijaa iepirku EXA, kas ir 35mm izmeers gandriiz kaa lomo bet ar skatu mekleetaaju no augshas. veel lubitelu 166 ar panjeemu, bet tas remonteejaas shobriid...

Ko tu domā?


Šādus tagus drīkst izmantot: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>