![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Kapēc man nepatīk lidot
Glauni – tieši tad, kad likās, ka nu jau vairs tādas lietas nenotiek un komerciālā aviācija ir beidzot gājusi tik tālu un kļuvusi droša, še tev. Qantas Boeing 747-400 pa ceļam no Honkongas uz Melburnu ņem un lidmašīnas korpusā izspridzina caurumu. Arī es esmu lidojis ar reisu QF30, un man galīgi nepatīk doma, ka kaut kas tāds vienkārši var notikt. Mani baksta doma – kas lidmašīnas korpusā, zem spārna, pie bagāžas nodalījuma var sprāgt tik spēcīgi, lai izrautu metālā caurumu normāla minibusa izmērā? Degvielas uzliesmojums tas būt nevarēja, jo tad laikam nebūtu neviena, kas varētu pastāstīt par “skaļu eksploziju un baltu migliņu salonā”. Atliek vienīgi domāt, ka kāda no korpusa konstrukcijām bija bojāta un, lidmašīnai paceļoties retinātā gaisā, kaut kas neizturēja un, izveidojoties kādai atverei, milzīgais spiediens, raujot ārā gaisu, “izspēra” sev līdzi kādu lidmašīnas gabaliņu. Laikam labi, ka tas bija zem pasažieru kabīnes, nevis tās sānos. Laikam labi arī, ka tas nebija nekur tuvumā degvielas tankiem.
Lidot man vispār diezgan nepatīk, kaut arī to esmu darījis daudz. Nav tā, ka man būtu bail. Ir vienkārši tāda nekontrolējama, neomulīga sajūta – rodas tad, kad tu sāc apjaust un apzināties, kur galu galā tu esi. Lūk – tātad 10km augstumā virs zemes tu sēdi lielā, spiedienkontrolētā metāla bundžā. 60 tonnas ļoti uzliesmojošas degvielas zem augsta spiediena tiek injicētas 2 vai 4 mega turbīnās, kas izspiež milzīgu karstumu un enerģiju, dzenot metāla bundžu uz priekšu ar ātrumu 900km/h. Tu sēdi diezgan kompakti ievietots starp 300 vai vairāk pasažieriem un domā – kas notiktu, ja viņi visi pēkšņi gribētu izkļūt no lidaparāta steigā pa 6 mazajām durtiņām. Un pati sirdi sildošākā apziņa – to visu kontrolē sarežģīta elektronika un datori. Sajūta, ka tu šajā telpā un situācijā esi pilnīgi bezpalīdzīgs, bez jebkādas kontroles pār notiekošo un ka tu esi atkarīgs no datoriem, nav īpaši iepriecinoša. Kad tas viss ir izdomāts, tad vienīgais, kas nāk prātā, ir izteiksmīgais un praktiski jebkurām emocijām atbilstošais “nu, bļa”.
Man nav pretenziju pret 1 vai 2 stundu lidojumiem – tādos parasti nepietiek laika, lai par tādām lietām aizdomātos. 5 minūšu pacelšanās, kuras laikā iespējams izjust dažādus inerces un straujas kustības darītus efektus vēdera rajonā, tad paika un šmiga, un tad jau var sākt vaktēt, kad tiks paziņots par drīzu nosēšanos. Tad jāskatās pa logu uz mākoņiem un jācer, ka nebūs pārāk lielu vibrāciju laižoties lejā. Tad jau arī ātri viss ir galā. Bet, kad tu esi iestrēdzis starpkontinentālajā reisā, kur tev ir lēnas 10 stundas, lai visu tā labi apdomātu… nu, nezinu. Nav forši. Laikam nākotnē izvēlēšos atrasties vietā, no kuras uz jebkuru citu mani interesējošu vietu var nokļūt ar 1 vai 2 stundu lidojumu. Centrāleiropa derēs itin labi, liels paldies.
Braucot ar auto, domā ka visu kontrolē un viss būs ok? Liels Kamaz no blakus ielas iztrauksies un nonesīs - viss būs cauri.
Vajag domāt, ka ar lidmašīnu ir n reizes drošāk braukt kā ar auto.
vienreiz gan virs frankfurtes tā pamatīgi sāka nēsāt, un vēl citu reizi polijas iekšējā lidojumā nosēžoties tā sanesa uz sāniem, ka nodomāju ka pēdējā stundiņa klāt - gandrīz driftā. bet iztaisnoja vecis
galvenais lai tā nav Windows Vista (^^,)
Braucot ar auto rodas mānīga sajūta, ka tu visu kontrolē un ar to pilnībā pietiek. Jā, nevar paredzēt, kad riepa pārsprāgs vai aizmigs petējā joslā braucošais fūres šoferis, bet ir tā patīkamā apziņa, ka tu dari visu, lai būtu drošs par sevi. Ja es būtu blakus pilotam un saprastu, ko nozīmē katrs loriņš (un ka viss ir kārtībā), man iespējams būtu mierīgāk ap sirdi.
http://www.briinums.com/2008/04/paranoja/
Bet ar auto vienalga ir forshaak braukt. Kautvai taapeec, ka atrodies kaadus 40 cm no zemes, nevis 10km :)
Lai gan varu saprast baili, ka lielu daļu kontorlē datori, kas būtībā ir nekas vairāk kā stiprāki vai vājāki strāvas signāli (1 un 0), kas tiek saņemti, interpretēti, apstrādāti un padoti starp n-tajām iekārtām un līmeņiem, katrs sarežģītāks par nākošo. Bet reāli cilvēka faktors tomēr nofeilo daudz biežāk nekā elektroniskais.
Un tieshi taapeec Concorde bija iecieniits lidaparaats.
p.s. - lidot ir kaifs un lai tevi mazliet nomierinaatu (nu varbuut arii tieshi otraadi) 70% negadijumu pie vainas ir pilots/i, 20% laika apstaaklji, tehnika bija 10% vai pat mazaak, pilniigi precizi nepateikshu, taa kaa tehnika ir mazaakais par ko uztraukties.