![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Neveikls klusums pie friziera
Reti nākas sastapties ar neveiklāku sajūtu kā brīdī, kad tu esi ieradies pirmo reizi pie nepazīstama friziera. Nokaitinājuma tabulā es to varētu likt turpat aiz mistiskās wi-fi nesavietojamības. Patiesībā visas frizieru pieredzes līdz šim man ir asociējušās tikai un vienīgi ar neveiklu klusumu, vārgiem mēģinājumiem bilst kaut ko asprātīgu, tikai lai pēc tam neveikli un klusi nosmietos “hehe” un atgrieztos pie sākotnējās un šādai situācijai vispiemērotākās darbības – sastingšanas un skatīšanās taisni uz sevi spogulī.
Tieši tādēļ cilvēki parasti regulāri iet pie viena friziera – savējā. Pārbaudīta, puslīdz zināma meistara, kuram aizsūtīt īsziņu vai piezvanīt reizi mēnesī, lai sarunātu dienu un laiku, un tad bez pūlēm pārciest tās 45 minūtes un šķirties no saviem 12 latiem.
Jauna friziera meklēšana ir drausmīgi kaitinoša. Tā kā es nepazīstu kaudzi ar frizieriem, es parasti ieeju pirmajā frizētāvā, kas pagadās pa ceļam, cerībā, ka tur sastapšu kādu pietiekami laipnu un patīkamu frizieri, pie kā tad turpmāk arī varēšu regulāri iet. Pēdējo divu gadu laikā man jauns frizieris ir bijis jāmeklē divas reizes – pirmo tad, kad atbraucu uz Austrāliju, un otru tagad, jo mana pierastā friziere aizgāja grūtniecības atvaļinājumā. Vieglāk ir, ja kāds meistaru ir ieteicis – kāds, uz ko neveiklā mirklī varētu atsaukties. “Jānis teica, ka jūs esat varen laba…”, pēc kā parasti seko neliels klusums un tas pats “Ē, hehe.” Ja nav, tad ir jāiet vien iekšā pa durvīm, jāsaka “lābdien” un “es te tā kā gribēju nogriezt matus, hehe. Nē, pieraksta nav.”
Nākamais apjukums rodas, kad tevi iesēdina krēslā, apsedz un pajautā – “nu, kā tad varu palīdzēt?” Uz to gribētos atbildēt: “Nē, nu es jau neatnācu šeit pēc frī kartupeļiem,” bet tā vietā stomīgi tiek sacīts “nu, matus tā kā nogriezt vajadzētu, hehe.” Tad no manis tiek prasīts tas, ko es nekad neesmu mācējis ne izskaidrot, ne pastāstīt – kādu frizūru es gribot. Tā kā es frizieru profesionālo terminoloģiju nepārzinu, viss, ko es varu pateikt, aprobežojas ar “nu, īsākus vajag.” Ko gan vēl lai es izstāstu? Ar pierastu frizieri tādas problēmas nav, jo viņš jau vienmēr zina, kas un kā tev ir jādara. Bet, kad tu ierodies pie nezināma, noaudzis kā purva velns, ej, nu, un izstāsti viņam, kāda tieši ir bijusi frizūra pirms 6 nedēļām. Tad nu beigās tu tāds apjucis arī nokāp no krēsla. “Jā, ļoti labi, paldies. Hehe.”
Pirmkārt, vīrišķim nekad 45 min. netiek veltītas. Izņemot gadienus, kad krāso vai balina. Par naudu es neko nesaku. Kā kurā vietā.
Kas tur tik mulsinošs frizētavā, ka beidzās runājamais? Frizieri ir tie paši bārmeņi - darbs ar dzīviem cilvēkiem un praktiskas iemaņas psiholoģijā. Tici man, i uzklausīs, i uzturēs sarunu. Pirmā, otrā reize un, skat', beiguši minstināties un katrs zin, ko grib un ko var.
P.S. Viedoklis no vīreļa, kam sieva un sievasmāte frizieres. :P
Sviplem: Un aizņemt tas gan var līdz pat stundai. Arī viīrietim.
Dārgākās frizētavās - 1 stunda. Kamēr izmazgā, izmasē galvu, tad rūpīgi visu nogriež, tad izskalo un pēc tam vēl izžāvē un ieveido, noskuj pūkas no kakla.
Lētākās frizētavās - 25 minūtes. Nemazgā, neskalo, tikai nogriež un gatavs.
Tieshi tacju tas pats ir ar taksistiem - var runaat un var arii nerunaat.
Es peec dabas vispaar neruniiga un ljoti biezhi braucot ar taxi tik vien kaa pasaku labdien, vinjsh noprecizee galameerkji un beigaas pasaku paldies un visu labu. Un jaanjem veeraa, ka parasti sanaak braukt kaadu pusotru stundu, ja nav sastreegumi.
Ja vinjam ir veelme - tad vinjsh runaajas, ja nav tad kluseejam.
Bet noteikti - vienas no neveiklākajām minūtēm/stundām, kādas vien var būt.
Pēdējoreiz, kad biju, gan paveicās - sen tik saprotoša meitene nebija bijusi, kas turklāt neprasīja, kā griežam, bet piedāvāja savus variantus, kā varētu piestāvēt/labi izskatīties utt. Patīkami.
Procedūras ilgums atkarīgs ko dara ja tikai griež un neizskalo pēc tam 30-45 min. Ja mazgā pēc tam tad ap 1 h. Parasti ilgāk ir ja tikai (vai 99% darba) ar šķērēm griež, tādi frizieri ir 1 no 100 :D Pie džeka friziera ir foršāk viņi mazāk runā un vairāk dara, galarezultāts ir caurmērā biežāk labāks.
Pēdējie gājieni ir bijuši katrs pie cita friziera. Vai nu vaina ir manī vai frizierī, bet parasti atrodas (īpaši neiespringstot ar meklēšanu) par ko parunāt. Vislabāk, ja frizieris sāk stāstīt visādus jocīgus atgadījumus, kad ne tā nokrāsoti, nogriezti, pielīdzināti (utt) mati, kādam iepriekš frizētam objektam. Protams, frizieris saka, ka to ir izdarījis viņa kolēģis vai studiju biedrs utt. Tas mani nepārliecina un liek aizdomāties, kāda būtu mana reakcija, ieraugot sarkanas matu krāsas vietā, piem., zilu. Hm...
Jā, un tad redzot rezultātu es esmu vairāk vai mazāk laimīga, ka viss ir normas robežās vai pat vēl labāk nekā gaidīts.
Vienā gājienā pie friziera vidēji iztērējas 2-3h manas dzīves.
Labi, ka nu jau kādus gadus pāris ir savējā friziere dzimtajā pilsētā, kas rūpīgi nogriež ar šķērēm visu un sataisa kā vajag (iepriekš uz mūžīgo jautājumu 'Kā griezt?' saņēmusi atbildi 'Kā parasti' vai arī pat vairs neprasot). Viss process aizņem ap 45 min un prasa no manis 3 ls. :)
Visa šī dēļ es dažu gadus matus negriezu ar domu, ka nafig tos frizierus, bet tur tāpat probļems, jo matu gali lūza un nācās iet tos apgriezt, tad vēl saulē, lietū un citādi mati balēja un nācās pat i pāris reizes krāsot! To nu es nebiju gaidījis, iepriekšējāsvienas problēmas vietā atguvu gan šo pašu problēmu - kas matu galus apgriezīs, gan jaunu - matu krāsošana, plus vēl mazgāt matus nācās katru dienu, jo garie mati kaut kā baigi taukojās :)
Vienvārdsakot pirms kāda 1.5 mēneša nogriezu matus pāris cm garumā, bet jau ir nācies apmeklēt frieiziri, jo velns tie īsie mati baigi ātri ataug. Un atkal tas mūžīgais jautājums kā griest un beigās nesaprašana - ir ok vai nav. Turklāt vēl manuprāt dārgs tas process tomēr ir. Kautgan frizierus jau var saprast - arī šiem ēst gribas. Nu lūk, tagad domāju kā dzīvot tālāk. Šobrīd galvā ir divi varianti -iegādāt jau citu pieminēto matu griežamo mašīnīti un regulāri nodzīt galvu gandrīz pliku, vai arī atkal audzēt pinkas, bet tad tākrāsošana..... Vispār es te vēl saskāros ar problēmu, ka daudziem mana vecuma (30) vīriešiem plikpaurība uzmācas un tas man ir papildu stimuls tam variantam ar gariem matiem - jo, kad ta vēl, ja ne tagad, kamēr mati vēl ir.... Vispār tēma aktuāla un grūti risināma.
friziere: dobrij denj;
es: gribētu matus nogriezt;
friziere: da, požalusta soditesj.. nu kak budem streč (vai kā to vārdu izrunā)?;
es: kā ir tikai īsākus;
... (paiet ~25 min)...
friziere: nu kak? horošo?
es: jā, paldies, ir labi.. cik no manis?
friziere: četiri lata...
es: lūdzu.. uz redzēšanos..
friziere: vsjevo dobrovo...
tas arī viss.. nekad nekas vairāk nav bijis starp mums :)