![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Cafe-mocha-vodka-valium-latte
Kafijas industrija plaukst un zeļ – tirgus prasa dažādību, un tādēļ tiek izdomāti jauni un neticami stulbi kafijas pupiņu dzērieni, lai tikai baltajiem cilvēkiem ikdienā iemānītu vēl pa kādam 6$ dzērienam vairāk. Un cilvēki skrien ārā no birojiem un stāv garās rindās īsa, rūgta atslodzes brītiņa plastmasas krūzītē dēļ. Tu nudien neesi īstens baltais cilvēks, ja diendienā nepārtiec no vismaz trīs dažādu aromatizētu kapučīno, frapučīno, mokačīno, vai vēl-sazin-kādu-čīno kombinācijas. Nav jau tā, ka man pašam negaršotu dažādas stilīgas kafijas, tikai šad tad, ieraugot lielās cilvēku masas un sarežģītās kombinācijas ar cenām kafejnīcu skatlogos, es sāku domāt, cik gan perversa ir palikusi kafijas industrija.
Klasisko melno kafiju – maltu pupiņu maisījumu, uz kura uzlej karstu ūdeni – mūsdienās nedzer vairs praktiski neviens. Šodien tev ir jāizvēlas vienu no 5 dažādu garšu un tauku satura pieniem (var arī sojas pienu), dažādiem sīrupiem, (karameļu, vaniļas, utt.), kā arī dažādiem papildinātājiem, kā, piemēram, ledus, smalcināts ledus, putukrējums, šokolādes pulveris, smalcināti šokolādes gabaliņi, kanēlis. To visu tu vari dzert uzlietu, samaltu, sakratītu, karstu, aukstu. Nonākuši mēs esam līdz tādam līmenim, ka tiek tirgota kafija bez kofeīna. Jājautā tad – priekš kam? Nav vairs dzirdama frāze “man, lūdzu, vienu kafiju”. Tagad mums ir jāstāv garā rindā un jāgaida, kamēr katrs no kafijas gribētājiem nober savu garo penteri – “man lūdzu, ē, vienu vidēju, bez-kofeīna, sojas, baltu karameles espresso machiatto ar ledu un putukrējumu.” Es stāvu rindā un ar interesi vēroju, kas nu notiks. Klusībā sev acu priekšā iztēlojos, kā pēkšņi kafijas pārdevēja pārliecas pār leti un iešauj asu pliķi pircējam sejā, bļaujot “Kas, tu, gejs esi? Ja gribi kafiju – ņem parastu kafiju!”
Ir savas priekšrocības – šo eksluzīvo un izsmalcināto kafiju iestādījumu izplatīšanās kādā konkrētā rajonā liecina par to, ka tur dzīvo baltie cilvēki, tātad, rajons ir labs. Pabraucot ar vilcienu dažas pieturas uz ziemeļiem, jūs tādus iestādījumus neatradīsiet. Tur vairāk dominē kebabu kafejnīcas ar jēlas vistas gaļas un asiņu aromātu. Kafejnīcu nosaukumi pamazām pārmainās no franciski skanošiem La Bastille uz austrumnieciskākiem Halal vai Souladoush. Bagetes, focaccias un kruasāni pamazām pazūd, un sāk parādīties jēra gaļas tīteņi. Tapēc, ja svešā un lielā pilsētā vēlaties atrast labu vietu dzīvošanai – jāvadās pēc bagetēm un kafijas tirgotavām. Naftas krājumi izsīkst, un drīz mēs ceļot vairs nevarēsim atļauties, bet kafija augs un augs, atkal un atkal. Liesim paši sevī to iekšā, lai varētu celties agrāk, gulēt mazāk un staigāt visur ar kājām.
Jā, un man vienu lielu cafe-mocha-vodka-valium-latte līdzi ņemšanai, lūdzu. Bez putiņām, paldies.
P.S. LV laikam tomēr visos birojos ir bezmaksas kafija - arī melna :)
Bet tas nu kā kuram. :)
http://www.youtube.com/watch?v=aQxgv4QtKM8
1997. gads Denis Leary: coffee.
nu un sakiet paši, cik loģikai un saprātam atbilst sevi pakļaut atkarībai.
es kafiju dzeru padsmit reizes gadā. pietiek pāri galvai.
Es esmu nokļuvusi visīstākajā kafijas dzērāju tautā - šeit visapkārt somi to vien strebj, un variācijas & kofīšopi, protams, plašā klāstā.
Vispār viens cilvēks iemācīja, ka tēja jaukai ārpusmājas pasēdēšanai ir daudz piemērotāka nekā kafija. Bet, ja par dažādajām garšām - velk uz asociāciju ar kokteiļiem, un kāpēc gan ne, tikai ingredienti citi. Lai interesantāk.
No rītiem gan dzeru to melno, ar karstu ūdeni aplieto ;)
bet lidz zinamai robezhai taam pashaam kafijaam bija zinaama jeega.
espresso dzer itaalijaa.
turcijaa tieshaam dzer turku kafiju.
Viines kafija bija vaariita pienaa nevis uudenii.
taas visas ir gana lielas atskiribas. un ja esmu pec italijas pieradis dzert to nelaimigo espresso, nu tad gribu. parastaa kafija (vai visas shiis lates/kapuchiino utt) skiet kaa uudens.
Laiciņu atpkaļ nācās pabūt Itālijā un nobaudīt vietējo espresso, tas tik bija kaut kas! :) Sākumā es nevarēju saprast, kas tur tik sevišķs tik miniatūrā tasītē, bet... acis momentā iedegās kā lampiņas izdzerot tos ~20 gramus esperesso :)