![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Krīze!!!
Apmēram tādi virsraksti parādās teju vai katrā izdevumā pēdējās pāris nedēļas. Tas ir kā poltergeists, kas tev seko līdzi un parādās aiz katra stūra. Atliek tikai atvērt internetus, ieslēgt radio, TV, iemest aci kādā svešā avīzē, sēžot vilcienā, un tur visur lieliem, trekniem burtiem tiek vēstīta finanšu apokalipse, kas tuvojas. Gandrīz vai šķiet, ka iziešu ārā uz ielas un tur būs večuks skrandās, kas, pacēlis rokas pret debesīm, spiedzošā balsī bļaus par beigu atnākšanu, ielas būs tukšas, autiņi būs pamesti ielas vidū, pilsēta būs tumša un cilvēki ar velosipēdiem veselos baros migrēs uz kalniem. Kādā pusnodedzinātā degvielas uzpildes stacijā būs pakāries (vai ticis pakārts) tās kasieris savā strīpaini sarkanajā kostīmā ar mazu plastmasas nozīmīti ar uzrakstu HI, MY NAME IS AHMED. Nopietni, visa šī panika man sāk atgādināt Stīvena Kinga romānu ievadus, kur it kā nekas īpaši aktīvs nenotiek, bet visu pavada tāda tikai nedaudz nojaušama “viss iet uz galu” sajūta.
Par laimi, man nav absolūti nekādas nojausmas par to, kas notiek un ko tas nozīmē. Es zinu tikai to, ka viss paliek dārgāks katru dienu. Vakar veļas mazgātuves ūķī viena “krava” maksāja 3$, šodien jau 4$. Es neizpratnē, bet mazgātuves kasiere, kas angliski varbūt zina piecus vārdus, trīs no kuriem ir hello, four dollar, tikai stāv un stulbi smaida. Arī populārāka “iet pasēdēt uz krogu” izklaide ir pārvērtusies par ekskluzīvu patriciešu nodarbi. Dienas, kad varēja sešos vakarā iet ārā, labi paēst, tad labi padzert, izložņāt pa bāriem un tad vēl nākamajā dienā atļauties minerālūdeni, ir pagājušas. Atkal kā studenti – vispirms izlietojam Jagermeister pudeli un tikai tad ejam sabiedrībā. Prātīgākā investīcija ir nevis nekustamais īpašums, bet gan parasts ogļu grills un krava ar kokoglēm. Un velosipēds. Mēs visi atcerēsimies dienas, kad varējām pasūtīt ceptu gaļu un izlejamo alu, un par to nešķirties no viena mēneša līzinga maksājuma. Uz Austrāliju nāksies airēties divus mēnešus, jo aviolīnijas būs aizvērušas savus kantorus, nespējot tikt galā ar aizvien pieaugošajām izmaksām un vēl tāda sīkuma kā nulle fucking degvielas. Atvadieties no eksotiskām brīvdienām. Vairs nekādu Taizemju, Šveices Alpu vai Montekarlo. Labākajā gadījumā varēsim ar plostu aizpeldēt līdz Lietuvai un izkauties vietējā zaļumballē. Visu pārējo laiku būsim aizņemti ar naturālo saimniecību un kaimiņu sētas intrigām. Un es vēl brīnījos, ka humpalu bodes tik stilīgas kļuvušas.
Lai uzlabotu sev garastāvokli, klausos vecu un pozitīvu mūziku. Vēl man sajūtu uzlabo apziņa, ka drīz iznāk Fallout 3.
bet gaidu to "ar plostu uz Lietuvu".
tāpat kā gaidu pamatskolā pieminēto globālo sasilšanu un krokodilus Maltas upē pie Viļāniem.
Jauks stils!
enivei, krīzes kādreiz beidzas, lai gan ja godīgi, biju domājis ka to izjutīsim daudz stiprāk, bet nu kas zin, moš vēl viss priekšā. Enivei, glāze beigu beigās ir uz pusi pilna un jo stulbāk un laimīgāk smaidīsi pretī saulei un mīlēsi dzīvi, jo ātrāk visi sūdi paies garām :))))