Šodien oficiāli noslēdzās 2.kurss universitātē. Gads bija garš un intensīvs. Tagad priekšā ir garas brīvdienas, un tad februārī jāatgriežas skolā uz 3., pēdējo kursu. Nākamais gads būs pats svarīgākais un arī pats bailīgākais, jo viss izveidotais tiks vērtēts daudz kritiskāk un stingrāk. Pirmo divu gadu laikā tika apgūti 80% no visām zināšanām (tehniskajām un mākslinieciskajām), lai tad 3.gadā varētu visu apgūto likt lietā vienā liela mēroga nobeiguma projektā. 3.gads arī būs labs tādēļ, ka beidzot varēs izvēlēties, ko tieši darīt. Nebūs vairs nekādu obligāto dienēšanu un obligāto scenāriju rakstīšanu – varēs izvēlēties pats kādos projektos piedalīties un kādā kapacitātē.

Atskatoties uz pagājušo mācību gadu – es esmu iemācijies necilvēcīgi daudz. Kad atceros, ko es domāju un kā darbojos pirms gada, man ir vēlme likt plaukstu sev pie pieres no kauna. Es domāju, ka esmu gājis lielu gabalu un ne vien kļuvis daudzkārt kompetentāks tehniskās lietās, bet arī ieguvis ievērojamu pašpārliecinātību un pašapziņu, darbojoties ar cilvēkiem un lietām filmēšanas laukumā. Es esmu piedalījies daudzu 16mm kino īsfilmiņu veidošanā, no kurām 2 es režisēju pats, 2 filmēju un pārējās nodarbojos ar mazākām lietiņām kā kameras asistents un gaismotājs. Katru reizi bija interesanta un izglītojoša pieredze. Bet – pats svarīgākais – es tā visa procesā guvu daudz lielāku skaidrību par to, kas man pašam patīk un ko es gribu darīt tālāk.

Tā visa rezultātā es arī esmu beidzot izlēmis par pēdējā gada specializāciju. Iešu uz kinematogrāfiju. Es esmu tehniski virzīts un man ir nopietnia fotogrāfijas aizmugure. Filmēt tās divas filmiņas bija man aizraujoši un pavadīt laiku to filmēšanā bija daudz patīkamāk nekā mocīšanās rakstot pašam savas. Es neesmu rakstnieks, vismaz ne savā 25 gadu vecumā. Varbūt es mēģināšu atsākt rakstīt vēlreiz, kad man būs 40 gadi – vismaz tad man varbūt būs ko teikt. Kad es domāju par kino, es nedomāju par raksturu līknēm vai aktiem, vai dialogu. Es domāju par attēliem – vietām, gaismām, kustībām un montāžu. Mani vairāk interesē dažādu filmu materiālu dinamiskie apgabali, graudu struktūra un krāsu atdale. Man ir interesantāk nosēdēt visu dienu ar telecine operatoru, nekā mēģinājumos ar aktieriem. Ir tikai dabiski un racionāli, ka man ir jābūt kameras nodaļā. Es sāku ar kadra rāmīti un pie kadra rāmīša man arī ir jāpaliek. Es saņēmu daudz vairāk komplimentu par kameras darbu pie klasesbiedru projektiem, nekā pats par savu uzrakstīto gabalu. Es tagad par sevi zinu daudz vairāk.

Programma, kurā es esmu, pamatā gan ir režisoru-autoru programma. Parasti 3.gadā tu raksti un veido tikai 1 filmu 8-15 minūšu garumā. Un, lai uzrakstītu patiešām interesantu 15 minūšu darbu ar skaidru tematiku, reālu, intriģējošu saturu un kaut kādu pievienoto emocionālo un māksliniecisko vērtību, tev ir jābūt diezgan labam autoram. Pietam, lai tāda apjoma produkts izskatītos kvalitatīvs, tajā ir jāiegulda pietiekami daudz naudas – parasti studenti iegulda 5-10 tūkstošus paši no saviem līdzekļiem. Tapēc tā vietā es izvēlos kinematogrāfijas specializāciju, kuras ietvaros es uz laiku tieku piesaistīts (kā praktikants) kādam strādājošam kinematogrāfam pie reāla, ejoša projekta. Es saņemu no skolas to pašu līdzekļu daudzumu ($3000), taču varu to izmantot citos projektos, kuros es piedalos. Tas varētu nozīmēt, ka režisors, kas ar mani strādātu, varētu no manis dabūt to naudu (ja mani interesē projekts). Par 3000$ var filmai daudz ko labu izdarīt. Nopirkt vairāk filmas, izīrēt labākas gaismas vai citu aparatūru. Pietam, tas nenozīmē, ka es savu darbošanos kā režisors pamestu pavisam. Tas tikai nozīmē, ka izmantošu pēdējo skolas gadu, lai iemācītos lietas, kas man būs interesantākas un noderīgākas. Jo pat kā potenciāls režisors es vairāk uzmanības pievērstu attēlam un mazāk aktieriem.

Pietam, lielākā daļa kinematogrāfu ir pārāk tehniski. Viņi nav trenējušies nekad kā režisori. Es domāju, ka šie divi gadi darba ar aktieriem un scenārijiem man ir darījuši tikai labu. Labam kinematogrāfam ir jāprot lasīt un interpretēt scenārijs, jāpazīst aktieri un galu galā jāzina, kā darbojas režisors. Tikai tādā veidā režisora-operatora attiecības un savstarpējā komunikācija var būt efektīva. Operatoram ir arī jāpārzina montāža.

Filmiņas es izlikšu apskatei, tiklīdz tas būs tehniski iespējams. Bet tagad es dodos brīvdienās.