Ziņa nūģiem. Diena, kad tiks izgudrota bezvadu elektrība vēl pienākusi nav, bet tuvojas. Kamēr tas nav noticis, kāds ir izgudrojis veidu, kā tikt vaļā no tikpat kaitinošiem un vispārēju apjukumu viesošiem audio un video kabeļiem. Jā, to ir pārāk daudz. Pat es apjūku, kad nonāku saskarsmē ar daudzajiem caurumiem televizoru un magnetofonu aizmugurēs. Kapēc vieni ir tievi un otri resni, citi atkal sarkani, balti un dzelteni? Vienā brīdī parādījās metāla, ovālveidīgi un ar 15 adatām. Vēlāk – zili, zaļi un sarkani. Tad kad parādījās kantaini ar vēl vairāk adatiņām (DVI); tad likās, ka beidzot būs kabeļu kariem pienācis gals, un būs viens, vienots kabelis, un visi mēs būsim laimīgi. Izrādās, ka nē. Kāds teicās sacīt, ka DVI tas pats RGB jau vien esot, tikai ar kaut kādu mazu atšķirību – tā arī skaidrs nav. Kādu laiku bija miers, bet tad DVI sāka šķelties, un sāka parādīties visādas speciālas DVI-I un DVI-D versijas, aizvien vairāk attālinot cerību, ka vienu dienu mēs apskausim vienu kabeli un to arī visam lietosim. Jāatzīst, ka mājas elektronika ir viens liels bardaks. Nebūs ilgi jāgaida diena, kad kādu jaunu un nepieredzējušu DVD magnetofonu instalatoru mājās atradīs pakārušos komponentajā video kabelī.

Tad iznāca HDMI, par kuru teica, ka tas jau tas pats DVI vien esot, tikai labāks. Viena lieta tam labāka nudien bija – beidzot tika izskausts 30+ gadu ilgstošais seksisms elektronikas industrijā, un kabeļu konektori vairs netika dalīti kā male un female, respektīvi, bez adatām vienā galā un caurumiem otrā. Tagad ir viens konektors, kuram der tikai viens caurums. Tāda skaidra loģika un vienkāršība līdz šim nebija pieredzēta. Kādu nedēļu visi domāja, ka nu beidzot viss būs kārtība, taču nē. Drīz vien izrādījās, ka HDMI arī nemaz tik labs nav – kaut kādas ierīces to nesaprot, datoru un televizoru izšķirtspējas kaut kā nedraudzējas un kaut kādu pārāk gudru signālu apstrādes algoritmu dēļ daudzi televizori rāda melnu bildi. Citiem vārdiem sakot – HDMI ir kaka.

“Paga!” – apgaismots, no sapulces telpas stūra iebļāvās kāds 3.līmeņa vadītājs, kurš pēdējās 2 nedēļas bija pavadījis Human Interface Guidelines for Dummies kursos, jo nesen pirmo reizi mūžā bija sastapies ar nepieciešamību nomainīt televizoram valodu caur pulti un sapratis, ka tas nav normāli izdarāms lietotājam bez inženiertehniskās izglītības. Ja ir veidi, kā bildes un skaņas pārraidīt dažu sekunžu laikā apkārt pasaulei, tad kapēc to nevarētu pārraidīt uz blakus istabu, vai pat vēl labāk – uz blakus plauktiņu?

Tad lūk – WHDI, jeb Wireless Home Digital Interface būs jauns, īpaši audio un augstas izšķirtspējas video pārraidīšanai paredzēts bezvadu transporta un kontroles protokols… jeb vienkārši jauns bezvadu režīms, ar kuru aprīkotās mājas audio un video ierīces spēs viena ar otru sarunāties un saņemt vai pārraidīt bildi un skaņu. Labums šeit ir tas, ka WHDI nebūs koks ar diviem galiem, bet gan kalpos kā “vietējais rajona” (local area) tīkls priekš visām mājas ierīcēm. Tas nozīmē, ka dators varēs raidīt attēlu un skaņu uz LCD guļamistabā, Blu-ray atskaņotājs varēs raidīt bildi uz lielās istabas projektoru un virtuves radio varēs raidīt skaņu… nezinu, uz pagrabu. Nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka ierīces ar WHDI varēs ne vien sazināties ar mākoni (agrāk sauktu par internetu), bet arī bezvadiski pieslēgties viena otrai. Kad tu atnesīsi mājās jaunu konsoli, tad, to ieslēdzot, tā atpazīs visas WHDI tīklā esošās ierīces un jautās tev “kuru TV vai projektoru tu vēlies man pieslēgt?”. Un tad tu varēsi piezvanīt kaimiņam un pajautāt: “Klau, es varu tavas filmas paskatīties uz sava TV?”. Tas viss tiks laists gaisā kaut kad 2009.gadā. Par laimi, mēs to droši vien nemaz neredzēsim, jo pirms tas tiks palaists ražošanā, pasaule būs jau bankrotējusi un nevienam vairs tādas lietas nebūs vajadzīgas.