Atvainojos par ilgo klusumu – bija jāņem brīdis atpūtai. Par blogu vienkārši nesanāca domāt, un arī ideju rakstiem nebija. Nupat atbraucu arī no Jaunzēlandes. Pirms es atgriežos parastajā rakstīšanas ritmā (cerams), un, lai pārtrauktu garo klusuma pauzi, uzdrukāju dažus iespaidus par Jaunzēlandi, kas nemaz nav iespaidi vai ceļojuma apraksts, vienkārši pāris lietas, kas ienāca prātā šorīt. Ienāca prātā tad, kad mēģināju apkopot galvenās atmiņas un iespaidus ārpus parastajām “bijām pie okeāna, bildēju ainavu, braucām tālāk” tūristu aktivitātēm.

Jaunzēlandē cilvēki sarunvalodā saka tādas lietas kā “choice” (es apstiprinu, ka tas, ko tu saki, ir pareizs) un “sweet as” (es atbalstu tavu viedokli šajā sakarā), kā arī “good as gold”, kas nozīmē apmēram to pašu, ko abi iepriekšējie. Parasti teikuma beigās.

Jaunzēlandes dienvidu salā ledāja izveidoto ezeru ūdens krāsa ir sirreāli zaļa. Cerams, ka tā būs akurāti reproducēta uz filmiņas. Diemžēl, lai attīstītu un ieskannētu visas 14 izbildētās krāsu filmas, man vajadzēs pārdot nieri. Runājot par ezeriem – tik episkus un skaistus ezerus es nekur pasaulē vēl nebiju redzējis.

Šorti, ar kuriem es Jaunzēlandē peldēju termālajā, vulkāniskajā baseinā, man smird pēc sēra (līdzīga smaka sapuvušām olām) vēl pēc 4 mazgāšanas reizēm.

Jaunzēlandē 60% no transportlīdzekļiem uz ceļa ir dažāda izmēra kempinga vāģi (motormājas jeb kemperu busiņi). Diemžēl vienu no tādiem vadīja pensionāru pāris no Dānijas, kuri nebija apraduši ar jaunā braucamrīka gabarītiem un, parkojoties ceļa malā, ietesās sānos mūsu baltajam un smukajam izīrētajam Subaru Legacy. Braucām tālāk ar nelieliem kosmētiskiem bojājumiem.

Jaunzēlandē ceļu policija arī patrulē ar nemarķētiem auto. Diemžēl es, būdams pie stūres, pabraucu vienam tādam garām uz 120 km/h. Bija skaidra diena, garš un patukšs ceļa gabals. Pēc tam bija soda biļete. Es īpaši nebēdājos, jo policists bija laipns, un man patika skats atpakaļgaitas spogulī, kurā pēkšņi (un ne no kurienes) parādijās parasta Honda Accord ar spoži mirgojošām, kaut kur salonā noslēptām bākugunīm un mirgojošiem lukturiem.

Jaunzēlandē pārsvarā tirgo 91 benzīnu, kurš maksā 40 santīmus litrā (līdz 50 sant. nomaļākās vietās) un dīzelis maksā zem 30 santīmiem litrā. Mūsu Subaru Legacy vidēji ar vienu bāku nobrauca 550km, braucot arī pa kalnu ceļiem un serpentīniem. Visa ceļojuma laikā nobraucām 7 bākas. Mērojām vairāk kā 2800km cauri abām salām.

Jaunzēlandē nav ko darīt ar melnbalto filmiņu, tieši tādēļ es līdzi biju paņēmis veselu kalnu ar krāsainajām (platajām) filmām, lai no sirds izbildētos ar savu jauno, nesen Latvijā iegādāto Bronica SQ-A (6×6) aparātu. Man un filmai par prieku, 2 nedēļu laikā Jaunzēlandē neredzējam ne pat vienu lietainu dienu. Lietus beidzās īsi pirms mūsu atbraukšanas un sākās nākamajā dienā pēc aizlidošanas.

Jaunzēlandē redzēju vali. Kuprvali, precīzāk (humpback). Lidojot no maza helikoptera virs okeāna. Tas ik pa brīdim uzpeldēja un izelpoja. No helikoptera tas izskatijās mazs, bet patiesībā bija neganti liels.

Jaunzēlandē ekskluzīvi katru vakaru tika dzerts tikai baltvīns. Ņemot vērā, ka ceļojām cauri dažādajiem vīnu reģioniem, tagad veikalā vīnu vairs neizvēlos pēc tā, cik smuka ir tā etiķete. Tagad es droši dodos pie “New Zealand” plaukta un meklēju Riesling vai Pinot Gris. Tad skatoties uz reģiona nosaukumu, bakstu lepni ar pirkstu un saku “te mēs bijām”.

Forša, skaista un draudzīga valsts.