Uz Nintendo ballīti ieradies esmu ar nokavēšanos. Nekad neesmu sevi uzskatījis par Nintendo cilvēku, jo ir šķitis, ka visām Nintendo spēlēm un produktiem ir uzlīme “bērniem no 4 līdz 12 gadu vecumam”. Izņemot dažus inovatīvus produktus, viss, ko Nintendo dara, ir veido jaunus un jaunus Super Mario paveidus. Mario kaušanās, Mario lēkāšana, Mario golfs, Mario sacīkstes un tā tālāk, kurus viņi savdabīgi pamanās pārdot daudzu miljonu apmērā katru gadu. Tāpat ir ar Wii, kas joprojām ir visvairāk pirktā konsole. Patiesībā tā tiek pirkta tādos apmēros, ka pat vairāk nekā gadu pēc tās iznākšanas veikaliem joprojām ir problēmas ar normāla vienību skaita uzturēšanu. Kad es gāju to pirkt, man nācās apstaigāt 3 veikalus, kamēr es atradu vienu, kurā Wii bija noliktavā. Visi esot izpārdoti Ziemassvētku sezonas laikā. Īstais iemesls, kapēc tika iegādāts Wii, nav spēles. Es būtu apmierināts ar 1-2 manas gaumes spēlējamiem gabaliem gada laikā. Iemesls ir Wii Fit.

Wii Fit ir lieta tādiem kā es, kam vajag neganti stipru motivāciju jebkādai fiziskai aktivitātei, kas ir vairāk par peldbaseina apmeklējumu. Wii Fit ir arī tādiem, kam riebjas trennažieru zāles. Es esmu tādās bijis tikai dažas reizes un vienmēr esmu jutis nepatiku pret publiku – galvenokārt personas, kuru prātus ikdienā visvairāk un aktīvāk nodarbina doma par sevis uzkačāšanu. Tu maksā, lai stundu skatītos MTV populāros raidījumus vai Eiropas hītu pavadībā vērotu, kā vairāki desmiti personāžu apstieptos tērpos monotoni kratās vai lokās uz lieliem metāla instrumentiem. Wii Fit ir tieši man.

Īsumā, Wii Fit ir spēle Wii konsolei, kurai klāt ir bezvadu “balansa dēlītis”, kurš spēj nomērīt svaru un sajust svara centra svārstības līdz milimetra precizitātei. Uz tā uzkāpj spēlētājs. Ar dažādu veidu jogas, muskuļu un aerobikas vingrinājumu, kā arī ar svara balansu kontrolētu mini-spēļu palīdzību Wii Fit tevi nodarbina, dod norādes un instrukcijas, seko līdzi tavam svaram un stājai un kopumā draudzīgi pamudina tās darīt un spēlēt. Spēles un vingrinājumi ir veidoti tā, lai tie nodarbinātu kaut kādu muskuļu grupu vai vienkārši dedzinātu kalorijas. Spēle seko līdzi tam, cik ilgi spēlētājs vingro, kādus vingrinājumus dara, vai tos izpilda pareizi un ar laiku atslēdz jaunus vingrinājumus, kas jau ir grūtāki un garāki. Šad tad tas arī dod visādus padomus par to, kā labāk ēst, cik daudz gulēt un tā tālāk. Tas viss ir ar nolūku uzlabot tev veselību, fizisko stāvokli un pašsajūtu. Kad tu pirmo reizi sāc spēlēt, tu tiec nosvērts un tev tiek piešķirts kaut kāds BMI indekss. Tad tu vari uzstādīt sev mērķi – nodzīt tik-un-tik kg tādā-un-tādā laika posmā. No šī brīža, katru dienu vingrojot un spēlējot, Wii Fit tevi nosver un ļoti smuki grafiski attēlo tavu progresu. Principā Wii Fit ir tāds mazs treneris-robotiņš, kas dzīvo zem TV galda un darbojās ar tevi visādi.

Lai pārbaudītu, vai Wii Fit ir tiešām tik efektīvs, kā daudzi apgalvo, izlēmām veikt eksperimentu. Uzstādījām katrs sev mērķi un sarunājām uz Wii Fit pavadīt vismaz 30 minūtes katru dienu, un tā 3 mēnešus. Mans mērķis bija nodzīt 8 kg, lai iegūtu pēc Fit domām “ideālo” ķermeņa dimensiju un masas balansu. Izdomājām arī noteikumus, lai viss būtu pieklājīgi, kā jau akadēmiskam pētījumam pienākas.

Pētījumu sākām 2009.gada 19.janvārī. Lai rezultātus nevarētu novelt uz kādiem blakus faktoriem, kā, piemēram, badošanos, izlēmām, ka radikāli savus ēšanas paradumus nemainīsim. Ja gribēsies steiku, tad tiks ēsts steiks. Ja gribēsies našķus pie filmas vakarā, tad arī tie netiks sev liegti. Izlēmām vienīgi, ka kopējās veselības uzturēšanas labad neēdīsim pēc plkst. 19 vakarā. Ja ēdīsim, tad kaut ko vieglu – augļus vai ogas. Papildus apmeklēsim arī baseinu (un varbūt saunu) 2x nedēļā, un arī tad – nevis lai peldētu olimpiskās distances, bet vienkārši izstaipītu muskuļus, nopeldot kādus 6-8 baseinus. Par pirmajiem rezultātiem ziņošu pēc 2 nedēļu spelēšanas, kas apritēs pēc 4 dienām.