PIrms laika rakstīju par Wii Fit eksperimentu. Pirms dažām dienām apritēja pilns mēnesis, kopš tas tiek aktīvi lietots, un es varu atskaitīties par rezultātiem. Mēneša laikā vingroju katru dienu vismaz 30 minūtes, izlaižot tikai 3 dienas, kad jutos pārāk noguris vai vienkārši nesanāca laika trūkuma dēļ. Kopumā esmu diezgan apmierināts ar savu sniegumu, jo sākumā bija šaubas, ka ar Wii Fit varētu notikt tieši tas pats, kas ar jebkuru citu diētu, trenažieri vai zāles abonomentu – pirmo nedēļu ir jautri, pēc tam “nu tā”, vēlāk jau iestājas slinkums, līdz beigās tiek atmests ar roku, jo “ai, nav laika/jēgas tāpat”. Kad sākšu strādāt, tad droši vien arī vairs nesanāks tik daudz laika kā šobrīd. Bet.

Viens nozīmīgs Wii Fit pluss ir tas, ka nekur nav jāiet. Ja braukšana vai iešana uz trenažieru zāli (ar visu pārģērbšanos) un ceļu atpakaļ aizņemtu 2 stundas, tad būtu nepieciešama ļoti liela motivācija, lai tās 2 stundas dienā tam ziedotu. Wii Fit, turpretī, prasa tikai 30-45 minūtes katru dienu, un vingrošanu uz tā var “iebīdīt” pa vidu kaut kādām citām ikdienas aktivitātēm, kā, piemēram, ēst taisīšanai. Tomēr motivācija ir nepieciešama, it īpaši pēc pirmajām pāris nedēļām, kad visi aizslēgtie vingrojumi īstā videospēļu tradīcijā ir “atslēgti” un izmēģināti un ir beidzies sākotnējais entuziasms. Arī tad, ja svars nepazūd tik ātri kā vēlētos, ir ļoti viegli atmest ar roku. Pēc pirmajām pāris nedēļām tās 30 vai 45 minūtes sāk vilkties ļoti lēni, jo visi vingrojumi jau ir zināmi. Visi treneru “uzmundrinājumi” un “fitnesa ieteikumi” jau ir dzirdēti un ir izgājuši savu atkārtošanās ciklu vairākas reizes. Mūzika un rotaļīgie čing-ding skaņu efekti arī ir apriebušies, un tos nevar izslēgt – atliek vien izslēgt skaņu un klausīties mūziku. Kādas 4 reizes jau esmu bijis gatavs atmest ar roku visam. Kā tad ir ar to svara zaudēšanu?

Pēc mēneša uz Wii Fit mans svars nav īpaši radikāli mainījies. Apmēram 15 minūtes katru dienu pavadīju darot jogu, kas, starpcitu, izdzen labu sviedru. Nākamās 15 minūtes ar muskuļu vingrinājumiem, kas parasti beidzās ar pamatīgu iesvīdumu un pagurumu, un tad visam beigās es vēl 10 minūtes skrēju uz vietas, kas izskatās muļķīgi, bet izdzen tik daudz sviedru, ka tie sāk tecēt pa pieri uz leju un kost acīs. Tik intensīvi darbojoties es biju gaidījis, ka zaudēšu vismaz 1kg nedēļas laikā. Arī uzturs ir bijis pietiekami veselīgs – nekādu burgeru vai frī kartupeļu, gāzēto saldo dzērienu. Daudz augļu, dārzeņu un svaigu sulu. Par spīti tam – svars ir saglabājies tāds pats. Šeit var apskatīt svara izmaiņu grafiku. Kā redzams, ir nelielas izmaiņas uz leju un pēc tam atkal uz augšu. Un tā visu mēnesi. Tieši tapēc, neredzot nekādu progresu, ir tik grūti saņemties un turpināt.

Taču tas, ka Wii Fit dara tev labu, ir pavisam skaidrs. Aplūkojot sevi spogulī es sapratu, ka es zaudēju svaru tieši tik daudz, cik es pieņemos muskuļos. Muskuļi ir daudzreiz blīvāki un smagāki par taukiem, tapēc bieži vien uzlabojot muskuļu stāvokli, cilvēks var pat pieņemties svarā. Tikai tad, kad ir sasniegta muskuļu normālā masa, sāks samazināties svars. Mans mērķis bija zaudēt 8kg 3 mēnešu laikā, taču man ir aizdomas, ka es ar savu garumu, kaulu blīvumu un kopējo augumu nemaz nevarētu būt vieglāks par 80kg – tas vienkārši nav iespējams.

Mēnesi pēc vingrošanas – izmaiņas ir redzamas un jūtamas. Wii Fit praktiski visos vingojumos visvairāk noslogo kājas, un tādēļ man tagad kāju vietā ir divi muskuļoti bluķi. Godīgi, es nesen kāpjot ārā no dušas sasprindzināju kājas – es nebiju iedomājies, ka kāju muskuļi var būt tik iespaidīgi. Tie ir palikuši izteikti līdz līmenim, kad to formu var perfekti redzēt visā izmērā. Tas attiecas gan uz augšstilbu, gan uz apakšstilbu. Bikses, kas agrāk man derēja kā uzlietas, tagad ir palikušas brīvākas. Turpretī ķermeņa augšdaļa man joprojām ir vāja, un no alus vēdera ticis prom arī neesmu. Tieši tādēļ nākamo mēnesi izlēmu balansēt nodarbības savādāk – jogu un balansēšanas spēles atmetu pavisam, jo staipīšanās nudien nav prioritāte. Tā vietā katru dienu sāku ar 10 minūtēm muskuļu vingrinājumiem, lai tikai saglabātu formu, un pārējās 20 minūtes pavadu ar aerobikas vingrinājumiem, pārsvarā skriešanu uz vietas. Skriešana uz vietas ir daudzreiz efektīvāka, ja skrienot rokā paņem kādu svaru, piemēram, 2 ar ūdeni pildītas pudeles. Cerams, ka pēc 2.mēneša būšu nometis nedaudz svaru, un tad varēšu ķerties pie vēdera un roku muskuļu pilnveidošanas. Pirms kādas nedēļas jau sāku (ārpus WF) taisīt “presītes”. Sāku ar 30 reizēm, un tagad jau daru 50-60 reizes vienā piegājienā. Wii Fit praktiski nav neviena laba vingrinājuma ķermeņa augšdaļas uzlabošanai.

Secinājums ir tāds, ka nedrīkst padoties. Wii Fit pēc pirmajām nedēļām kļūst nedaudz apnicīgs un prasa lielāku saņemšanos, lai uz tā ietu darboties, taču, ja saņemas, tad rezultāti ir jūtami. Ne vien es jūtos labāk katru dienu, bet arī esmu uzbūvējis reālu muskuļu masu kājās. Ir arī patīkami apzināties, ka, sākot vingrot, es nevarēju izveikt ne pusi no tiem vingrojumiem, kas tur bija. Ja pirmo reizi biju pārguris jau pēc 6 min skriešanas, tad tagad varu izturēt 20 min. Ja pirmos muskuļu vingrinājumus darīju vieglā grūtības pakāpē, tad tagad jau daru grūtākajā. Turklāt, Wii Fit pozitīvi ietekmē arī to, ko un kā tu ēd. Ja tu konstanti piedomā pie tā, cik tu vingro, cik svaru tu zaudē, tad tu sāc vairāk savu organismu apzināties. Tu pats to nepamani, bet palēnām sāc samazināt porciju izmērus, graužamos saldumus, retāk izvēlies ēst ceptas un treknas lietas. Protams, Wii Fit tev no rīta atgādinās, ka iepriekšējā vakarā tu esi ēdis cepeti un kartupeļus ar kolu pusnaktī. Tieši tādēļ tu apzināti izvēlies neēst vēlu vakarā. Šokolādes cepumu vietā pie filmas vakarā apēst kādu arbūza šķēli vai apelsīnu. Tā lēnām un beigās tu neapzināti esi pieņēmis daudz veselīgāku dzīvesveidu un radījis labāku vidi sev ķermenī liekā svara nodzīšanai un formas uzlabošanai.

Turpināšu vingrot vēl atlikušos 2 mēnešus, un tad jau redzēs, kas no tā sanāks.