![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Kā uzcept ideālu omleti
Uzcept omleti – tas ir vienkārši. Es laika gaitā gatavojot brokastis (jo brokastis ir svarīgākā ēdienreize) esmu izkopis omletes cepšanu tik ļoti, ka tā man ir kļuvusi par akadēmisku disciplīnu. Es māku uztaisīt tik labu omleti, ka tā garšotu labi, pat ja tur būtu ieceptas naglas. Pietam, omlete ir labākais brokastu ēdiens kaut vai tās miljons iespējamo pagatavošanas veidu un produktu kombināciju dēļ. Starp mums, latviešiem, valda pārliecība, ka omletē var iecept jebko. Īpaši laba omlete parasti sanāk no vakardienas produktu pārpalikumiem. Es gan neapspriedīšu daudzās omlešu receptes, bet uzsvēršu tehniku, jo tas ir pats galvenais. Tas, kas tur tiek likts iekšā, nav svarīgi – būtiski ir mācēt omleti pareizi sagatavot un pasniegt tā, lai tā būtu ideāla. Tas nozīmē – lai tā nebūtu pārāk uzpūtusies, bet arī ne pārāk kā pankūka. Lai nebūtu kā cieta švamme, bet ne arī kā olu kultenis (kas ir pavisam cits ēdiens). Lai uz šķīvja tā nebūtu izgāzusies randomā, bet būtu formīga, stingra, ar labu konsistenci un viegli ēdama. Pamācība, kā uzcept ideālo omleti.
1) Ir vajadzīga pareiza panna. Ir daudz un dažādu pannu, bet ideālajai omletei vajag vienu specifisku. Tā var būt pārklājuma ziņā dārgāka vai lētāka, bet svarīgs ir pareizais izmērs – panna nedrīkst būs diametrā lielāka par 15-18cm. Tātad vajag mazu pannu. Tas tādēļ, ka vienā pannā ir jācep omlete vienam cilvēkam. Ideālajai omletei ir jābūt plānai, tā, lai to var pārlocīt uz pusēm kā pīrāgu un viduci izmantot dažādu lietu ievietošanai tajā.
2) Sakuļ ar dakšiņu divas olas. Ja cepsi omleti vēl vienam cilvēkam, tad četras. Šādā gadījumā vajadzēs divas pannas, bet, ja to nav, tad viens ēdīs omleti, kamēr otrs ceps nākamo. Nekas traģisks. Kad olas sakultas tā, lai vairs neredz nekādas ķeskas, jāpieber šķipsna rupjā sāls. Pieber svaigi maltus melnos piparus – nedaudz. Pakuļ vēl nedaudz. Šeit var eksperimentēt ar garšvielām. Es parasti apbārstu olas ar kaltētu baziliku vai koriandru. Ja ir svaigs – vēl jo labāk. Svaigs baziliks omletē garšo nenormāli labi. Pienu klāt liet nemaz nav obligāti, patiesībā īstai omletei neko klāt likt nevajag. Es leju pavisam nedaudz. Ja piena ir par daudz, omlete būs pārāk stingra. 2 sakultām olām es varētu pieliet klāt maksimums 30gr piena – pusi šotiņa glāzītes. Apmaisa.
3) Uzkarsē pannu vai nu ar olīveļļu vai sviesta piciņu. Man liekas, ka sviestā cepta omlete garšo labāk, bet tas nav tik būtiski. Svarīgi ir saliet pietiekami eļļas tā, lai tu zini, ka omlete nepiedegs. Eļļas daudzums atkarīgs no pannas kvalitātes un deformētības pakāpes. Sliktās, vecās pannās vajadzēs vairāk eļļas, jo tām mēdz viduči izspiesties uz augšu, kas nav labi. Pannai nevajag būt ļoti karstai. Es parasti karsēju uz maksimālo, bet, kad redzu, ka eļļa sāk nedaudz kūpēt, nogriežu uguni uz vidēju un norauju pannu no uguns uz 10-20 sekundēm, lai tā nav par karstu. Ja tu gribi kaut ko omletē iecept, tad šis ir brīdis, kad to vajag apcept uz pannas. To apcep nedaudz un izkārto vienmērīgi pannā.
4) Lej virsū sakultās olas. Ja taisi omleti diviem, tad izlej tikai pusi no olām. Omletei jābūt plānai, tā kā pārāk daudz liet nevajag – tikai tik, lai olas vienmērīgi iztek pannā un aiztek līdz malām. Parasti klājumam jābūt ap 1-1,5cm biezam, ne vairāk. Ja panna ir pareizā karstumā, tad tā klusi čūkstēs. Omleti nekādā gadījumā nedrīkst maisīt cepšanās laikā. To vispār nevajag aiztikt – vienīgi, ja ir pavisam slikta panna, kas pierauj pie malām, tad uzmanīgi ar kādu instrumentu var mēģināt pacilāt omletes malas, lai šķidrās olas no vidus ietiek pannas malās.
5) Kad redzams, ka omlete ir kļuvusi stingra, bet virspusē ir vēl pavisam nedaudz šķidra, jāuzber virsū sarīvēts siers (jebkāds derēs). Ja siers nav vēlams, tad šajā brīdī uz omletes var likt jebko citu. To visu izkaisa vienmērīgi uz omletes un uzliek uz pannas vāku, lai siers ātrāk izkūst. Vairāk par 2-3 minūtēm vāku virsū turēt nevajag, pretējā gadījumā omlete sāk piepūsties. Ja paceļot vāku siers ir riktīgi izkusis – omlete ir gatava.
6) Omleti var uzmanīgi pakratīt pannā, lai saprastu, vai tā nav piedegusi apakšā. Ideālā gadījumā tai vajadzētu pannā slīdēt. Omlete jāliek uz šķīvja. To visvieglāk izdarīt lēnām slidinot to ārā no pannas uzreiz uz šķīvja. Kad puse omletes jau ir uz šķīvja, vajag ar instrumenta palīdzību to izlikt un liekot salocīt uz pusēm. Kad tas ir izdevies, omleti ir uz dažām minūtēm jāatstāj mierā, lai tās vidus turpina pacepties. Pēc tam jāēd. Ja omlete nebūs piedegusi pie pannas, tās apakša būs gaiši brūna.
Tad, kamēr kāds to ēd un no labsajūtas vaimanā, tu izskalo pannu ar verdošu ūdeni un cep nākamo porciju. Un, protams, ka omlete ļoti labi garšo kopā ar biezpienu un rupjmaizi.
precīzi esi aprakstījis to pašu ko es daru omletes cepšanas laikā, bet manas omletes ir uz vienas pannas, kas ir nedaudz lielāka (standarta izmērs) un ne vainas. Pārējais process tev ir tāds pats kā man ;)
man arī patīk omletes uz mazām pannām cept un bez piena un ar sieru un tomātiņiem un šķiņķīti. Argh! Eju ēst. :)
UN TAGAD SĀK BURKŠĶĒT VĒDERS .. :/
Es katru rītu ēdu vismaz 6 olas. No tām 1-2 ar dzeltenumiem, pārējās tikai baltumi. Steigas dēļ vienkārši izsitu uz pannas un regulāri apmaisu, kamēr ir sacepies. Eļļu izmantoju minimāli, tāpēc arī vajag regulāri apmaisīt.
Diemžēl Latvijā neesmu redzējis izsmidzināmo eļļu, tas ir labs risinājums tiem, kas negrib ēst neko treknu.
a ko Māris dara ar 5-4 olu dzeltenumiem katru rītu? kuļ gogol-mogoli?
Par izsmidzināmu eļļu neesmu neko dzirdējis, bet eļļa izsmidzinātāju gan nav problēmas nopirkt ;)
Es cepu pārlocītās omletes. Galvenais ir nevis olas bet tehnika. Karstā pannā lielākā par 20cm lejam sakulto masu un tikko bisku pierauj tā apmaisam, līdzīgi kā olu kultenim, bet ne tik fragmentiski. Kad apmaisot esam dabujuši pareizo biezumu, vidū liekam rindu pildījuma siers + kautkas gaļveidīgs, varbūt paprika vēl vai kāda mērcīte. Tad pielokam vienu īsāku malu un otru garāko pāri. Sanāk tāds plakans rullītis ar pildījumu vidū. Bisku pakausējam sieru un ņemam nost. Visam jānotiek ātri, omlete nedrīgst būt pārcepta - tā ir viegli zeltaina un maiga, sulīga. ;)