RED kameras tests: 1.daļa

Šodiena bija viena no tām dienām, kad 4 stundu laikā es uzsūcu tik daudz jaunas informācijas, ka man no tās sāp galva. Es agrāk esmu vairākkārt rakstījis par RED kameru, un šodien beidzot bija tā diena, kad man bija iespēja to pašam palietot un patestēt. Vairāk gan palietot, jo tāda īsta testēšana būtu garlaicīga un ietvertu dažādu vienmuļu izšķirtspējas un krāsu tabulu filmēšanu. Mani vairāk interesēja RED no operatora viedokļa – cik tā ir smaga, cik ērta, kā strādā kontroles. Papildus tam, gatavojoties gada beigu filmēšanām, es izmēģināju komplektu ar 35mm Zeiss objektīviem, lai zinātu, kādās diafragmās tiem jābūt, lai tie nebūtu pārāk asi un neizskatītos pēc video. Vēl es paspēju ielīst studijā un izmēģināt dažādas kontrasta attiecības uz sejas. Tas ir, lai saprastu kādu gaišuma/tumšuma attiecību es varu atļauties. Bija interesanti.

Tas, ko es sapratu uzreiz, ir – neviens no mums patiesībā neizprot, cik daudz vietas aizņem nekompresētas bildes un kādas dzelžu jaudas ir nepieciešamas, lai darītu jebko ar tiem 4000 pikseļu video failiem, ko izspļauj ārā RED. Mans pirmās paaudzes MBP sāk rīstīties pat atskaņojot 1080p video, kas pietam ir nežēlīgi sakompresēts, kur nu vēl absolūti nekompresētus 4K attēlus. Patiesībā pat duālais 4-kodolu Mac Pro skolā ar 8GB atmiņu nespēja šos failus atskaņot pilnā izšķirtspējā. Bet tā kā nav arī tādu monitoru, kas būtu pēc dabas ar 4K izšķirtspēju, tad uzreiz nākas vien noreducēt video uz 2K, kas ir divreiz mazāk un ir nedaudz virs respektablā HD 1080p standarta. 30 sekunžu klipiņš rupjā veidā aizņem pie 900MB. 30 sekundes… Man vajadzēja veselas 20 minūtes, lai šo klipiņu vispār padarītu atskaņojamu, samazinot to divreiz mazāku un eksportējot to kā Quicktime failu Final Cut Pro saprotamajā ProRes422 formātā.

Tieši tādēļ jebkura video apstrāde jebkurā aplikācijā vienmēr notiek zemākā izšķirtspējā un kompresētā formā – vienmēr. Pat mūsu divkodolu inteļi nespētu tikt galā ar nekompresētu standarta izšķirtspējas materiālu. Montāžas aplikāciju darbības pamatprincips ir piemērot savu kompresijas kodeku importējot video, saglabāt nekompresēto materiālu klusā stūrītī un pēc tam finalizējot klipus tos vienkārši pārrenderēt, izmantojot rupjo materiālu. To sauc par offline un online editing. Kad materiāls ir samontēts, tas tiek aizsūtīts uz galveno, jaudīgāko darbstaciju, kur nereāli jaudīgi dzelži ņem jau rupjo materiālu un, balstoties uz to, kas klipā ir ielikts, uzkonstruē to klipu nu jau no nekompresētā materiāla. Tādā veidā tie, kas darbojas vienotā aplikāciju vidē, piemēram Final Cut, var montēt savas pilnmetrāžas filmas mājās uz dīvāna un pēcāk tikai lielajam kantorim nodot tā saucamo Edit Decision List (EDL) – teksta failu, kas satur informāciju par katru montāžas vietu. To pēc tam var nolasīt citas aplikācijas un darboties tālāk. Ar to arī var veiksmīgi “sasinhronizēt” projektus pat tad, ja montēts tiek uz dažādām darbstacijām. Jaunāko EDL iebaro montāžas rīkā, un tas automātiski ataino visas svaigākās izmaiņas.

Es blisinos uz to, kā lēnām (pa kadriņam) kustas mani 4K video faili, un man reāli ar tiem nav ko darīt. Man tos nav kur likt. Man ir 30 minūšu materiāls, un man vajadzēs apmēram 24 stundas, lai to visu samazinātu un iebarotu montāžā. Taču šis materiāls nav paredzēts montāžai, tas ir paredzēts vienkāršai skatīšanai un izvērtēšanai. Vienīgais veids, kā es varu apskatīt pilna izmēra attēlus, ir eksportējot tos pa atsevišķam kadram TIFF formātā, taču arī tas nav lādzīgi, jo video ir kustība, un kustība izraisa zināmu motion blur efektu. Man nav un nebūs iespējas apskatīt to failu īsteno detalizāciju un krāsu, jo kantori, kam ir šāda aparatūra un kalibrēti monitori, prasa tūkstošus stundā par to izmantošanu. Un pareizi arī viņi dara, jo aparatūra, kas ir spējīga strādāt ar šiem nekompresētajiem failiem reālā laikā, patiešām maksā vairākus simtus tūkstošu.

Īsāk sakot – 4K failā ir ļoti daudz informācijas. To, kā RED sensors kotējas pret 35mm kinofilmu, tā pa īstam es varēšu izvērtēt tikai tad, kad tikšu kādā no šiem lielajiem kantoriem uzraudzīt pēcapstrādi kādam no projektiem, pie kā es, cerams, kādreiz strādāšu. Līdz tam vienīgais, ko es varu darīt, ir izmēģināt dažādas lēcas, dažādus filmēšanas ātrumus un priecāties par visām jau ierastajām “digitālajām priekšrocībām”, kā, piemēram, tūlītēja materiāla apskate, iespēja filmēt vairāk, ietaupīt naudu nepērkot filmas ruļļus un tā tālāk. Tikai es kaut kā neesmu drošs, ka šīs visas ir “priekšrocības”. Man liekas, ka RED ar kinematogrāfiju izdarīs to pašu, ko ciparu SLR izdarīja ar fotogrāfiju pirms 10 gadiem. Tas padarīja fotogrāfiju tik lētu un pieejamu visiem, ka tagad ir pilna pasaule ar amatieriem foto-entuziastiem, no kuriem reti kurš dara vairāk par ķīvēšanos interneta forumos un dažādu izšķirtspējas un krāsu tabulu salīdzināšanu. Otrajā rakstā par RED es apskatīšu pašu kameru, tās aksesuārus, Carl Zeiss Planar T* lēcas un asuma dziļuma salīdzinājumu no f8 līdz f2 ar visām lēcām.

Starp citu. Ja kādam ir interese apskatīt rupjos 4K failus uz RED programmatūras – to var izdarīt. Pirmkārt jau visi RED rīki ir brīvi novelkami no viņu oficiālās mājaslapas. Atliek tajos iebarot kameras .R3D failus un mēģināt viņus nedaudz apstrādāt (tur ir vienkārši apstrādes rīki) un tad izeksportēt ārā. Ja kāds grib ar to paspēlēties – dodiet ziņu, un es varu īslaicīgi kādu video klipu izlikt nolādēšanai. Vēl būtu interesanti uzzināt, vai Latvijā RED ir vispār jebkad ticis izmantots un ja ir, tad kādā mērogā un cik veiksmīgi.

18 komentāri

  • Spēcīgi! Detalizācija vienkārši spārda!

    Ja nemaldos (bet varu arī maldīties) pa ausu galam reiz dzirdēju par RED un ēķa kantori.
  • gatis
    Ir, ir Latvijā ar. Kameras ir vairākas un reklāmas klipu filmēšanai lielāka budžeta projektiem tās sāk kļūt par standartu.
  • rick'james
    zini, neskatoties uz to, ka klipi ir nožēlojami īsi un saturs ir nosacīts, tiem ir nopietnas filmas fīlings - liekas, ka tie varētu būt izrauti no kādas ainas.

    Tev izdevās tas, kas neizdodas nospiedošam vairumam vietējo operatoru, bravo!
  • ir, pats redzēju izgājušajā nedēļā alberta ielā tika filmēta kārtējā reklāma. tagad jau viss šeit parādās samērā ātri - arī redzētais red nu jau 8 mēnešus kā Latvijā strādā. tā ka nav vairs LV nekāda province, ja vien ir informācija un resursi :)
  • cu
    Izskatās foršs verķis, nez, varbūt jānopērk :D

    Ļoti labi, no kameras nākošo materiālu prātīg sauc par "rupjo" nevis nekompresēto, jo nekompresēts būtu 300MB/s nevis 30MB/s :)

    Failu izmēri un saistītās apstrādes jaudas, man šķiet, nav nemaz tik galvu reibinošas. Optimizēšanas un pielāgošanas vaina. Ierindas video pleijeris nav taisīts 4k video skatīšanai, bet, ja torrentos sāktu parādīties porns R3D failos, tad drīzi vien varētu skatīties arī uz mūsdienu dzelžiem. Jau tagad Full HD var pilnībā dekodēt ar 30$ videokarti, procesoru nenoslogojot praktiski nemaz.

    Skaidrs, ka izmaksu krišanās pazeminās kino elitāruma līmeni. Bet hei, kā maita vakar klabā atzīmēja, ir tas elites nezūdamības likums.

    PS., citās ziņās, šodien pirmo reizi bakstījos ar palielinātāju, pļeckājos pa vanniņām un taisīju bildes!
  • Forši par palielinātāju. Uzraksti blogā kā tev gāja un, ko tieši darīji. Oh wait, tev vairs nav blogs. Hehe.

    Un jā, pat R3D faili ir kompresēti ar viņu REDCODE algoritmu. Pasaulē nekompresēts nav praktiski nekas.
  • Mans pirmās paaudzes MBP sāk rīstīties pat atskaņojot 1080p video, kas pietam ir nežēlīgi sakompresēts, kur nu vēl absolūti nekompresētus 4K attēlus.
    Hmm, vai tomēr nav tā, ka pie vienādas izšķirtspējas nekompresētu video datoram būs atskaņot "vieglāk" nekā kompresētu? Pēc loģikas vajadzētu samazināties CPU slodzei (uz dekompresijas rēķina), bet palielināties i/o operācijām (uz lielāka faila izmēra rēķina). Es pat atceros, kā sen sen atpakaļ uz sava vecā datora nespēju atskaņot ar DivX kompresētu video, taču video CD strādāja bez aizķeršanās.
    Protams, operēt ar 4K attēliem datoram ir smagi gan no diska, gan no CPU viedokļa.
  • Bo
    njam njam raksts :) vareji iemest bildi ar kameru uz pleca ;)
  • stripe4: Populārie video kompresijas algoritmi ir speciāli radīti tam, lai tos varētu viegli un ātri dekodēt. Viņi ir optimizēti populārām arhitektūrām (kā jau Pēteris te augstāk minēja). DivX dekodēšana tajā laikā prasīja zināmus sistēmas resursus, jā, jo bija svaiga. Video no CD tev atskaņojās labāk, jo tas visticamāk bija kodēts ar stipri vienkāršāko MPEG1 kodeku un bija ar daudz mazāku bitu dziļumu, t.i. ar daudz mazāk vizuālu informāciju. Nepastāv tāda lieta kā "nekompresēts" vispār. Taču es saprotu to apjukumu. Iemesls, kapēc kompresētas lietas atskaņojas labāk ir tas, ka kompresijas rezultātā tiek izmesta ārā informācija, t.i. fails padarīts mazāks. Kompresijas būtība ir padarīt failu mazāku, lai atvieglotu tā atskaņošanu.

    Padomā par to tā - lai uzbildētu RAW attēlu bez jebkādas piemērotas kompresijas ar tavu 400D (vai kāds tev bija tur) tev vienam kadram vajag 20-30MB atkarībā no ainas detalizācijas. Tas ir viens kadrs. Pat RED nevar pietiekami ātri saglabāt tādus datu apjomus no sava mega 12 megapikseļu sensora, kas tur gāžas iekšā ar ātrumu 25-100 kadri sekundē. Viņi piemēro savu, speciāli izstrādātu REDCODE algoritmu, kuru viņi uzskata par "lossless" (līdzīgi kā FLAC priekš audio). Tādā veidā viņi reducē video datu tempu no 270MB/sec. kāds tas būtu bez kompresijas uz menedžējamiem 30MB/sec.

    Pamēģini uzbildēt kaut ko RAW, pārkonvertēt failu (ar Photoshop) uz 12-bit .tiff failu (būs ap 50MB) un atvērt to ar jebkādu parasto attēlu pārlūkošanas programmu un paskaties, cik ilgs laiks paies, līdz tas to atvērs. Un tad tu viņam prasīsi tādus attēlus atvērt vienu pēc otra 25 reizes sekundē? Nu nesanāks tas. :)
  • OK čīf, to es saprotu, ka zināma kompresija ir visam. Būtu grēks neizmantot mazu kripatu no CPU laika, ja uz tā rēķina var krietni ietaupīt uz faila izmēra rēķina, un rezultātā arī i/o operācijām.
    Es tik gribēju teikt, ka bottleneck lielu failu gadījumā ir nevis CPU, bet gan rāmis un cietnis (protams, ja tie faili arī nav jau kompresēti ar kādu "smagu" algoritmu). Redz, pats uzrakstīji, ka RED kompresē no 270 uz 30. Bottleneck ir RED storage kontrolieris, kas nespēj tikt līdzi. :)
  • Un kad lielais fails ir ielādēts, tad tā apstrādes procesā kicks in jau CPU bottleneck.
  • ht
    Viens no shii gada LKA kino rezhisoru diplomdarbiem ir filmeets ar RED. Redzeet to varees gan jau ka juunijaa, kad nodos darbu.
    Cik man zināms REDs ir vismaz divaam reklaamas agjentuuraam.
  • ht: būtu interesanti apskatīt, jā.
  • ht
    Cik zinu viņi šobrīd mocās ar montāžu, jo failu apjoms ir milziigs. :) Agjenturaa saka, ka var monteet uz normaala MacBook Pro. Vismaz pashi taa darot. Smalkaak gan neko nezinu.
  • Armands e
    Chau Reinis!
    Arii ir bijusi izdeviiba buut filmeeshanaas ar RED'u kameru. Ja nemaldos, Stylemasteri toreiz iireeja, a mosh pashi ir iegaadaajushi, bet latvijaa laikam 2gab ir.

    Lielaakaa prieksrociiba toreiz REDa pasaakumam bija, ka jau Kincenee uz vietas shamie jau vareeja veikt melno montaazhu, joo cik atceros toreiz bija skarbaakie terminji.
    3dien filmeeja un 5dien no riita reklaama jau bija eeteraa. Manupraat, neko tamliidziigu nevareetu dabuut gatavu ar tradicionaalo metodi. Pashu atteelu gan vinji pamaniijaas sadirst, bet nu to vareetu norakstiit un trakajiem terminjiem. - youtubee jau to nevar noveerteet. Klips par ko runaaju bija shis te, pa visiem internetiem izkjengaatais TB/LNNK.
    http://www.youtube.com/watch?v=YYynwubZwKc
  • Raksts labs, paldies! :)
    Buutu super, ja vareetu dabuut patesteeshanai origjinaalo failu 4K kvalitaatee.
    Padosi zinju kur var ielaadeet..?
  • Armands: vizuāli tas klipiņš ir skatāms - vismaz cik no YouTube var spriest. Tas, ka skaņa absolūti jocīga (un nesinhrona) nekas - tā mums tāda slimība.
  • Abduls
    Ja jūs par šo kameru esat uz dirsas, paskatieties Photron Fastcam SA5. Ši nestāv klāt pat SA1, kautgan arī nav peļama.

Ko tu domā?


Šādus tagus drīkst izmantot: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>