![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Emigrēšana uz Austrāliju
Ir laiks pieskarties aktuālai tēmai. Es katru dienu saņemu neskaitāmus jautājumus e-pastā, caur dažādiem portāliem un skaipā no svešiem cilvēkiem, kas interesējas par dzīvi Austrālijā. Tā kā man vienkārši nepietiek laika atbildēt katram individuāli, es domāju, ka man par šo ir kaut kas jābilst, lai es pēcāk varu jautātājus vienkārši novirzīt uz šo ierakstu. Es saprotu, ka šobrīd emigrācija ir aktuāla. Pastāv masveida ilūzija, ka visur citur pasaulē darba un naudas pietiek visiem un ka tā vienkārši aizbraukt un sākt no jauna ir laba ideja. Der padomāt vēlreiz, vai tā patiešām ir tik laba ideja. Protams, ja cilvēkiem vienkārši ir uznācis akūts apnikums pret visu, kas ir Latvijā, tad to var saprast. Ekonomiskā krīze ir labs iemesls, lai cilvēki saņemtos realizēt kaut kādas izmaiņas savās dzīvēs. Tādā gadījumā interese par dzīvi ārvalstīs ir saprotama. Īpaši Austrālijā, kas ar savu ģeogrāfisko “ellē, ratā, otrā pasaules malā” novietojumu un eksotiku kļūst pēkšņi ļoti interesanta. Tāpat kā man pirms apmēram 4 gadiem. Tā kā, ja arī tu esi pieķēris sevi pēdējā laikā domājam par dzīvošanu citur vai arī vienkārši esi bijis niķīgā omā par visu, kas notiek – šis raksts ir tev.
Pirmās lietas pirmās – Austrālijai ir stingra imigrācijas politika. Darba un uzturēšanās atļaujas šeit nedala uz ielas. Tieši otrādi – pieteikumu imigrācijas birojam ir tik daudz, ka šad tad esot jāgaida rindas kārtībā 6-8 mēnešus līdz pieteikumi vispār tiek izskatīti, kur nu vēl apstrādāti. Šobrīd ir trīs legāli veidi, kā šeit ieceļot. Pirmais, ātrākais un vieglākais ir ar tūrista vīzu, kuru var iegūt ātri un bez maksas. Standarta tūrista vīza dod atļauju šeit uzturēties 3 mēnešus. Var pieteikties arī uz 6 mēnešu vīzu. 12 mēnešu vīza ir iespējama, taču tad vēsntniecība prasa uzrādīt apstiprinātu bankas konta izrakstu, kurā ir pietiekami daudz līdzekļu. Nav skaidrs, cik īsti ir jābūt, bet domāju, ka vismaz 15-20 tūkstošiem AUD. Ar tūrista vīzu strādāt ir aizliegts, bet nav neiespējami. Tas nozīmē tikai to, ka labākais darbs, uz kuru šādas vīzas turētājs var pretendēt, ir darbs apkalpojošajā sfērā, kur bieži vien algu maksā skaidrā naudā. Bieži darba devēji izmanto situāciju, ka darbiniekam nav darba atļaujas, lai maksātu tiem mazāku algu (jo tas tiek darīts nelegāli). Ir iespējams atrast dažādu veidu vienkāršos, zemos darbiņus – sākot no flaijeru izmētāšanas pastkastēs (bīstami), viesmīlības darbus klusākos bāros un kafejnīcās prom no pilsētas centra, restorānu virtuvēs. Droši vien, ka var atrast arī dažādus uzkopšanas darbus privāti. Šie darbi ir pietiekami nogurdinoši, un par tiem maksā sākot no 8$ stundā (verdzība) līdz 18$ (normāli). Cilvēks, kas te ir atbraucis ar tūrista vīzu, nedrīkst rēķināties ar pastāvīgiem ienākumiem. Tie būs gadījuma rakstura vai sezonāli labākajā gadījumā.
Pat ja tiek darbs meklēts ar tūrista vīzu, ir jāsaprot, ka tas nemaz nav viegli. Pirmkārt, vajag lieliski pārvaldīt angļu valodu, kas nozīmē vismaz 6.5 rezultātu IELTS eksāmenā. Nekādi “sarunvalodas līmenī” nederēs. Otrkārt vajag harismu, lielu drosmi (es pat teiktu – bezkaunību) un enerģiju iet iekšā katrā kafejnīcā un prasīt darbu. To daudzi cilvēki nemaz nevar izdarīt. Cilvēciski runājot, tas nozīmē, ka, ja tu neesi gara un slaida sieviete ap 24, tad darbu apkalpojošajā sfērā sameklēt tev būs divtik grūti – teiksim, kā ir. Visi to noliegs, taču puse no visiem darbā pieņemšanas gadījumiem visticamāk ir neapzināti Freidisku motīvu rezultāts. Tikai jāatceras, ka tūristu vīzu izsniedz uz nosacījumu, ka vīza nevar tikt mainīta tās darbības beigās – ir fiziski jāizbrauc no valsts, lai iegūtu jaunu. Kad tas ir izdarīts, var atkal pieteikties uz 3 mēnešu vīzu, kas tiek izsniegta automātiski un elektroniski, un iebraukt atpakaļ. Daudzi brauc uz Jaunzēlandi – nav tālu un aviobiļetes lētas, plus sanāk lieliska ekskursija, ja to var atļauties.
Otrs ceļš, kā šeit būt, ir iebraukt ar tūrista vīzu un meklēt labu darba devēju, kas būtu gatavs sponsorēt tev pastāvīgu uzturēšanās un darba atļauju. Tāda iespēja teorētiski pastāv, taču tas nozīmē liekus izdevumus un čakarēšanos darba devējam, jo ne vien viņam ir jāsedz tavi vīzas maiņas izdevumi (kas nav vērā neņemami), bet arī jāpamato valstij, kapēc viņš grib pieņemt darbā tevi, nevis vietējo darbinieku. Tas nozīmē, ka, ja vien tev nepiemīt kāds unikāls talants vai spēja, kura interesē kādu darba devēju, darba devējs vienmēr dos priekšroku vietējiem cilvēkiem, kuru šeit ir daudz. Pat ja darba devējs apsvērs nevietējos, tad priekšroka tiks dota, teiksim kā ir – aziātiem un hindusiem, jo tie šeit ir lēts, centīgs un uzticams darbaspēks. Viņu šeit arī ir ļoti daudz, un ļoti daudzi no viņiem meklē darbu un ir gatavi uz jebkādiem nosacījumiem. Nav viegli ar tādiem konkurēt. Tātad – šis ceļš ir praktiski neiespējams. Tas ir iespējams tikai šaurās un specializētās industrijās – īpaši radošās. Tur nepastāv nekādi citi kritēriji kā tikai tavs portfolio. Ja tev tāds ir un darba devējam patīk – tu dabūsi gan darbu, gan vīzu. Tā teikt – uzvarēs labākais.
Trešais ceļš ir izglītības ceļš. Ja tu esi iestājies (t.i. uzņemts) kādā mācību institūcijā, kas ir legāla, tad tev pienākas vīza un ierobežota darba atļauja (20 stundas nedēļā). Vienīgā problēma ir tā, ka tāpat ir vēstniecībai jāuzrāda konta stāvoklis, pretējā gadījumā vīza var tikt atteikta. Šai vīzai gan kontā netiek prasīti milzīgi līdzekļi, jo ir taču legāla darba iespēja. Vajag būt tikai tik daudz, lai tu varētu sevi uzturēt vismaz pirmos 3-6 mēnešus. Taču izglītība šeit ir dārga. Laba, bet dārga. Nav iespējams skolā iestāties un uzreiz pēc vīzas saņemšanas izstāties, jo visas mācību iestādes automātiski paziņo muitai, ja tu mācības esi pārtraucis, un vīza tev tiek atņemta. Tā ir valīda tikai tik ilgi, kamēr tu mācies.
Ir vēl viens ātrs ceļš, un tas ir apprecēties ar kādu vietējo pilsoni. Šo metodi piekopj daudzas jo daudzas pilsones no visas pasaules, arī no Latvijas. Var ne mirkli nešaubīties, pēc Austrumeiropas daiļavām te ir liels pieprasījums. Tā kā, ja ir pavisam liels izmisums, jābrauc te ar 3 mēnešu tūristu vīzu un jāiet uz krogu.
Šie visi ir “ātrie” ceļi. Protams, ir pilnībā legālais veids, kā emigrēt uz Austrāliju. Tas ir – pieteikties uz skilled migrant vīzu. Ar to saistītas ir ļoti lielas izmaksas (2000 Ls kā minimums) un ļoti ilgs gaidīšanas laiks. Kā jau minēju, var paiet pusgads līdz vispār pieteikums tiek izskatīts, un tad arī ir ļoti daudz nosacījumu. Ir jābūt augstākajai izglītībai kādā no nepieciešamajām sfērām, labam IELTS eksāmena rezultātam, labai veselībai (jāveic dažādas pārbaudes). Ir jābūt tam pašam “starta kapitālam”, par ko jau rakstīju. Es īpaši daudz nezinu par šo vīzu, bet zinu, ka daži cilvēki no Latvijas ir šo ceļu gājuši. Varbūt kāds var vairāk šo ceļu apskaidrot komentāros. Valsts mēdz iekārtot migrantus darbos, bet nav zināms, vai tie darbi būs kādā no lielpilsētām vai kaut kādā mistiskā aborigēnu ciemā tuksneša vidū.
Daudzi man arī jautā par to, kāda šeit ir sabiedrība, atmosfēra. Laba, taču uz biznesu orientēta. Tas nozīmē, ka visi pret tevi būs ļoti laipni, taču, kad tu nonāksi darba tirgū, tad attapsies tieši pa vidu starp vietējiem baltajiem, kas strādā labus darbus birojos, un tumšajiem iebraucējiem, kas strādā virtuvēs un takšos. Sanāk, ka tu īsti nevari pretendēt uz ofisu, jo nav darba atļaujas, bet grūti arī izkonkurēt tumšos uz vienkāršajiem darbiem. Tu ļoti laipni tiksi atšūts. Tā ir problēma.
Tātad secinājums ir tāds, ka te nav Īrija. Te pat nav Eiropas Savienība. Te ir valsts, kas pati sev diktē noteikumus un, starp citu, kas pēdējo gadu laikā cīnās ar masveida imigrāciju, īpaši no Āzijas un Tuvajiem austrumiem. Tieši strauji pieaugošā cilvēku skaita dēļ šeit darba un nekustamo īpašumu tirgus paliek blīvāks. Šeit nevar vienkārši atbraukt un palikt, lai vai cik vilinoši tas būtu. Un Austrālija ir vilinoša. Te ir sausa un saulaina vasara 8 mēnešus gadā. Te ir diezgan nedārga dzīve. Te ir labi ceļi un laba satiksme, te ir kārtība. Austrālija ir forša valsts patiesībā.
Man un tiem latviešiem, ar ko es te kopā dzīvoju, ir paveicies. Man ir paveicies tādēļ, ka es studēju un man nav jāuztraucas par vīzas un darba atļaujām. Es nesen beidzot atradu darbu, kas ir diezgan viegls, un maksā man gandrīz 19$ stundā. Es strādāju pa vakariem, pa dažām stundām 2-3 reizes nedēļā un nopelnu ap 300$ katru nedēļu. Dārta un Mārcis divreiz nedēļā brauc palīdzēt vienam vecam latviešu onkulim tīrīt māju un palīdzēt dārza un mājas darbos. Par to viņi saņem 25-30$ stundā, skaidrā naudā. Darbs fizisks, taču atalgojums vairāk nekā labs. Viņi reāli strādā tikai 2 dienas nedēļā. Pārējās dienas mēs būtībā varētu sēdēt zem palmas un kasīt vēderu.
Praktiski, ja mēs saliekam visu trīs mūsu nedēļas ienākumus kopā, kas ir nedaudz zem 1000$ – mēs varam dzīvot savā palielā mājā iekšpilsētā, būt ļoti labi paēduši un padzēruši, un arī pēc tam mums būs palicis pāri pietiekami naudas, lai mēs varētu atļauties pa kādam izklaides pasākumam katru nedēļu. Un tas viss tikai ar 2 darbadienām nedēļā. Un pludmales izmaksas vispār ir tik vien kā tramvaja biļete. Skaidrs, ka mēs nebraukātu ar svaigu Audi, mums nebūtu savu īpašumu, bet tajā pat laikā mēs būtu brīvi no jebkādām saistībām. Daudzi cilvēki ir tā pieraduši pie privātīpašuma, ka viņi ir aizmirsuši, cik lieliski brīvi tu jūties tad, kad tev ne sūda nepieder. Kad tev nav jāuztraucas par N līzinga maksājumiem. Kā mēs agrāk mēdzām jokojoties teikt – “ko nopelnām, to nodzeram”. Ir nauda – ir bufete, nav naudas – skaties mājās filmas un spēlē domino. Kad tev nav naudas, tad tev naudu vairs nevajag. Tad, kad tev ir daudz naudas, tad viss, par ko tu spēj domāt, ir kā iegūt vēl vairāk naudas. Dažas no garšīgākajām vakariņām ir tikušas pagatavotas tad, kad veikalā ir bijis jāiekļaujas 10 dolāros. Daži no jautrākajiem tusiņiem ir bijuši tad, kad tev ir aiz biksēm bārā jānes iekšā maza viskija pudele, jo tu nevari atļauties iztērēt vairāk par 20$. Tiesa, tādu dzīvesveidu var piekopt tikai jauni cilvēki.
Viss, kas man pieder šobrīd, ir matracis, dažas mēbeles, laptops, fotoaparāti un pastulbs dīvāns. To visu es varētu vienas dienas laikā pārvest vienā busiņā uz citu vietu. Ja vairs nevarēsim samaksāt par dzīvokli centrā, pārvāksimies uz dzīvokli tālāk no centra. Droši vien, ka tā visa rezultātā iepazīsimies ar fošākiem kaimiņiem. Tā krīze, kas ir patreiz, ir vairāk cilvēku dzīvesveida krīze, jo viņi pēkšņi nevar vairs atļauties tik, cik agrāk. Cilvēkiem pieder pārāk daudz lietu. Tas gan nenozīmē, ka nedrīkst investēt labās lietās. Es, piemēram, plānoju investēt velosipēdā. Iepriekšējo man nozaga, haha.
Tava ideja, par dzīves stilu, kad pieder ļoti maz mantu un esi brīvs no saistībām škiet ļoti vilinoša.
Bet vispār izklausās jauku tur. :)))
Paldies par rakstu.
Un par apaugšanu ar mantām - ja jau tev jāstrādā tā vai tā, lai nopelnītu saviem mīļajiem, tad jāmēģina nopelnīt arī kam citam, kas sagādā prieku pašam.
http://www.am.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2008/oktobris/27-1/
http://www.am.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/bezvizu/
aprakstītā pieredze par to ka var izdzīvot strādājot 2 vakarus nedēļā ir piemērojama jauniem cilvēkiem, kam nav nekādu saistību. un lai tā varētu izdzīvot nevajag austrāliju, gan arī eiropā var atrast līdzīgus darbiņus. bet līdzko tev ir ģimene, bērns/i tas viss atkrīt.
principā es apskaužu mūsdienu jaunatni, kas var sapakot savu mugursomu un aizpiļīt uz svešām zemēm pasmelties dzīves pieredzi.
http://www.xepisodes.com/episodes/1303/Margaritaville.html
sorry par galīgo offtopiku, foršs raksts.
Cita jau labu laiku dzivojot AU. Vinai ari jau ir darba atlauja. Ar atlauju un labu izglitibu darbu varot atrast diezgan viegli. Jastrada gan diezgan daudz.
..., bet vispār nezin kāpēc cilvēkiem ir radies priekšstats, ka līdz ko Tu pārcelies uz citu valsti tā tevi jau lidostā sagaida darba devējs, nauda nāk no visiem galiem un dzīvo cepuri kuldams. Nezin kāpēc neviens negrib saprast, ka, principā, tas ir tāds normāls dzīves "restarts" un baigi daudz ko sanāk sākt no jauna (nevienam te nejāj, ka Latvijā kāds bija uz katra Privātās Dzīves vāka vai SIA "Šaraškina kantora" īpašnieks) un adaptēties ohoho pavisam citā vidē (ieskaitot multikulturālo ar visiem akcentiem, uzvedības modeļiem utt). Tas pats english - nav nekāda pamata domāt, ka viņš kādam ir labs, ja skolā bijušas labas atzīmes tikai tāpēc, ka zini kā pateikt angliski "krūze" un saproti ar ko "do" atšķiras no "does" un "did" :)
Good luck anyway, it's just a matter of time, mate ;)
Pagāja laiks, iepazinos ar visiem priekšnoteikumiem un visām iespējām, pārdomāju un neaizbraucu darba meklējumos tālāk par Igauniju. :)
Otrais - valdība ar darbu nevienu nenodrošina!!! pat ar bēgļu vīzām!
Trešais - LV pilsoņi studentu vīzu uz vietas nevar iegūt neizbraucot no valsts.
Ceturtais - Nosacījumi immigrācijā attiecas uz katru valstu pilsoņiem atšķirīgi. Ja kāds no UK vai Dienvidāfrikas viegli iekļuva NZ - tas nenozīmē ka LV pilsonim būs tikpat ... sākas problēmas ar darba pieredzes uzrādīšanu (par to nedod punktus), automātisku izglītības atbilstību etc.
Nu nezinu ... mani māč šaubas vai kāds te jutīsies laimīgs nelegāļa statusā ... 10$ stundā un bailēs ka nepieķer. Austrālija visus ieceļojošos un izceļojošos reģistrē savā datu bāzē. Līdz ar to ja kāds pārsniedz termiņu ... pirmais kontakts ar policiju, valdības ierēdņiem (pat slimnīcu) būs liktenīgais. ASV un Kanāda nespēj to kontrolēt jo viņiem ir sauszemes robežas - tad brauciet tur nelegāļoties. Nu tas viss tā - komentāra līmenī šoreiz.:-) Iedzersim lēto un labo austrāļu vīnu par to!
Par izceļošanu...
Es strādājot Rīgā,bet tajā pašā laikā Amerikas valsts interesēm, loģiski konsultējos ar aizjūru kolēģiem par iespējām, kaut uz laiku aizceļot. Un skaidrs ir viens, ka nekur jau neviens mūs negaida ar atplestām rokā un naudas maisu :) Visur būs grūtības, jāpierāda sevi lielākā vai mazākā konkurencē. Tādēļ pat neskatoties uz šeit,Latvijā, esošo situāciju darba tirgū, diez vai bez konkrētas, garantētas darbavietas, t.i., plāna kur un ko darīt, prom braukt nepolānoju.
Bet es pašam beigām par dzīvošanas stilu nenoenkurojites un ne-apmantojoties ... nepiekrītu. Ja dzīvo kā students, kopā ar draugiem, tad protams, tas ir īstais variants. Kaut kāds darbs ir, visam + - pietiek. Jābauda dzīve un nekur nav jāapstājas. tas ir OK.
Bet tiklīdz būs famīlija, gri vi vēlu tas nekur nedzīvoju un neko stabilu nevajag beigsies, citādi nevar.
Daudzā ziņā var piekrist Reinim, bet, ja kās ļooti grib tur iekārtoties un baudīt šīs valsts burvību (un tā tiešām tāda ir), tad viss ir iespējams, vajag tikai darīt:)
p.s. jau pāris gadus arī manas domas ir ap AUS un NZ...
Zini? Bet man takā, tādam mazam puikam - pasaka ka nedrīkst bāzt tajos divos mazajos caurumiņos tamboradatas - tomēr gribas pamēģināt.
Man pēc šī raksta gribas mēģināt to darīt. Nezinu, kļūda, pārlieku rozā sapnis vai kas, bet gribas. Nepazūd, tā sajūta, ka izdosies.
Un paldies par rakstu, tiešām lielisks.
p.s. ļoti labs un viegli, saprotami lasāms teksts. čalis nedomā žurnālistiku bliezt?
Es arī došos Austrāliju. Gaidu atbildi uz tūristu vīzas (6 mēn) pieteikumu jau no 20. septembra. Dažas dienas tik pagājušas, bet ceru atrast info - cik ilgu laiku aizņems tā gaidīšana. Pašlaik esmu UK un nekādi nevaru sevi te iedomātes dzīvojam turpmāk. Tomēr man ir paveicies ar "otro pusīti" :) - īsts aussie. Tā kā man ir priekšrocība, ka de-facto partneris mani uzturēs. Cerēju, ka tas paātrinās visu procesu, bet laikam jau tiešām tūkstošiem to epastu tiek iesūtīti. Mazliet mulsinoši bija, ka mums abiem pieprasīja uzrādīt konta izrakstus. Arī rentgenu pieprasīja, kas UK izmaksāja ap 70Ls
Tagad nu abi pavadam pēdējās nedēļas UK un ceram uz drīzu atbildi, lai varētu Ziemassvētkus svinēt pludmalē :)