Rādās, ka šogad uz filmas neko filmēt nesanāks, jo budžeti visiem ir šauri un studenti ir gatavi uzupurēt nedaudz to elitāro kvalitāti, lai tikai iegūtu iespēju “filmēt vairāk”, respektīvi – neuztraukties par to, cik vēl ruļļu atlicis un kā katra pārtērētā minūte uzpūtīs viņu post-production izmaksas. Bet man nav žēl, jo digitālais taču ir nākotne un man būs vairākas labas iespējas ar to labi iepazīties pirms es izeju darba tirgū. Es kā topošs operators vēlos izmēģināt visus formātus, mazāk lai uzzinātu, kas ir labāks (jo to jau es zinu), bet vairāk, lai varētu pārliecināti darboties jebkāda izmēra projekta ietvaros. Man vajag aprast ar visiem populārājiem formātiem, lai varētu ar tiem komfortabli darboties un zināt precīzi kā tos vislabāk pielietot.

Es zinu, ka šogad filmēšu vismaz 2 projektus. Viens ir lielāks, cerīgāks un ar labāku budžetu (ap $16 tūkstoši), un būs vienkārši nenormāli izglītojoši labs, jo filmēts tiks uz RED ar salīdzinoši labām Zeiss 35mm lēcām, pilnā 4K izšķirtspējā un tiks izmantoti visi labie un dārgie kino aksesuāri, kā, piemēram, labi rati ar pneimatisko “turētāju”, Steadicam un tā tālāk. Vecais, tizlais un nolietotais kinoskolas aprīkojums ir jau nedaudz apnicis. Otrs būs vienkāršāks un ar stipri mazu budžetu, tapēc tas tiks filmēts uz populārās P2 kameras (jeb precīzāk Panasonic HVX202) iekš tāda vidēja HD, ar pareizo P+S Technik 35mm lēcu adapteri un nedaudz lētākām, bet joprojām īstām 35mm kino lēcām Cooke Speed Panchros.

Tad vēl es esmu ievirzījis sarunas ar diviem amerikāņiem par viņu gada beigu īsfilmiņu filmēšanu (6 minūšu). Paši amerikāņi nu tā-tā, scenāriji tādi nereālistiski un galīgi 3 dienu laikā nepaveicami, bet zina taču visi veco teicienu – sameklē draugus pirms tev viņus savajagas. Patiesība par kinoskolu ir tāda, ka ļoti reti kurš no tās iznāk ar “3 filmu kontraktu” ar Miramax – pārsvarā visi iznāk totāli apjukuši un neviens viņus tā īsti negrib, tādēļ vienīgie vērtīgie kontakti nākotnes sadarbībai ir tieši klasesbiedri vai skolasbiedri, ar kuriem ir pozitīvi veiksmīgi sanācis kopā kaut ko uztaisīt skolas laikā. Tapēc man šķiet, ka man vajag mēģināt uztaisīt kaut ko kopā ar tiem amerikāņiem, jo viņi pēc tam brauks strādāt uz savu andželosu un… tas, redzējies, ir turpat, kur tas lielais uzraksts kalnā un… nu, jā, jūs jau sapratāt.

Atgriežoties pie RED testa – svarīgākais visā tajā bija izmēģināt tās Zeiss lēcas un saprast, ar kādu diafragmu caur tām jāfilmē. Mēs likām virsū visas pēc kārtas, tātad 16, 24, 32, 50 un 85mm, un pabildējām sevi sākot no f8 līdz pilnīgi atvērtam f2. Sapratām to, ko jau būtībā zinājām, ka virs f5.6 bildēt vispār nevajag, jo asuma dziļums jau sāk atgādināt video. Ar 85mm var bildēt ap f4, jo tā ir nenormāli gara, bet ap f2.8 un f2 jau parādās reāli smuks asuma seklums. Kas pārsteidza – ka pat platās lēcas kļūst superīgi mīkstas pie f2.8, īpaši 32mm, kas ir, manuprāt, visforšākais fokālais garums. Ne pārāk plats, ne pārāk garš – tieši tāds, kāds ir labs. Biju pārsteigts arī, ka pat 16mm lēca izskatās tīri cinemātiski uz f2.

Asuma sekluma piemēri (neapstrādāti): 32mm, 50mm un 85mm.

Tā nu es esmu nedaudz patīkami satraucies par 2.semestri un visām lietām, kas tad tiks darītas. Maijā mēģināšu pieķerties savam time-lapse projektam. Tas bija uzlikts uz lielas pauzes darba meklēšanas un visu citu skolas neskaidrību dēļ, no kurām lielākā daļa tagad ir tapušas skaidras. Joprojām neskaidrs ir tas, ko es darīšu oktobrī pēc skolas beigšanas. Tas mani nedaudz baida. Muļķīgi kaut kā būtu ar 2 augstākajām izglītībām strādāt kafejnīcā.