![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Spoguļkameru video funkcija un apvērsums foto žurnālistikā
Par spīti tam, ka video funkcija jaunajos fotoaparātos ir pavisam jauna parādība un patreiz atrodas tādā infantilā stāvoklī, tā tomēr ir fascinējoša. Mazāk pašas tehnoloģijas dēļ, jo kurš gan video filmēšanu uzskata par kaut ko radikāli jaunu, bet vairāk izmaiņu, kādas tā varētu ienest foto žurnālistikā, dēļ. Man liekas, ka šī profesija varētu drīzumā piedzīvot vienu no interesantākajām pārmaiņām tagad, kad video ir turpat “vienas pogas attālumā”. Šajā sakarā man gan instinktīvi vairāk gribas teikt “pilsoniskā žurnālistika”, jo, pie zināmas šādu jauno fotoaparātu izplatības, iespēja kādam pilsonim “noķert” karstu ziņu sižetu ir daudz lielāka nekā kāda TV kanāla ziņu raidījuma filmēšanas grupai. Tomēr pārmaiņas varētu skart arī klasisko žurnālistiku un medijus.
Un pats ironiskākais – materiālam, kas uzņemts ar, piemēram, to pašu Canon 5D mkII, ir ļoti liela varbūtība izskatīties vizuāli daudz kvalitatīvākam, nekā materiāliem, ko uzņem kanāli, kas joprojām izmanto 20 gadus vecu aparatūru, respektīvi, vairākus kilogramus smagās BETA-SP kameras ar milzu statīviem, tizlu optiku un analogu audio ierakstu. Pat tie, kas filmē uz mazākām digitālajām pus-profesionālajām kamerām HD izmērā, tāpat ir spiesti savu materiālu noreducēt uz SD izmēra PAL pārraides bildi. Tas šķiet savādi, zinot ka HD izmēra video apstrādāt ir spējīgi tagad jau pat laptopi. Diemžēl televīzijā datoru nav. Televīzija un tās arhīvi nedarbojas uz datoriem. Televīzija pie mums joprojām diemžēl darbojas uz magnetofoniem un… kasetēm. Taču internets pilnībā darbojas uz datoriem. Visa satura izveide, pārraide un aplūkošana notiek uz datoriem. Juris nofilmē notikumu, ievieto to YouTube, un līdz vakaram tas jau ir nonācis blogos, portālos un galu galā – tajā pašā televīzijā. Juris tagad ir pilsonis-žurnālists.
Mēs dzīvojam tādā laikmetā, kur internets ir daudz labāk pieejams nekā televīzija. Tas ir fakts, un tas noticis ir jau sen. Es nedomāju, ka esmu vienīgais, kas televīziju ir pilnībā pārtraucis patērēt un visu nepieciešamo informāciju gūst no dažādiem ziņu vai mediju portāliem, blogiem, twitter vai interneta video kanāliem. Es uzzinu par kādu notikumu un sekoju saitēm, lai apskatītu notikuma bildes un video – vienalga, vai tā ir ziņu reportāža vai kāds nejauši nofilmēts amatiera video. Nesenais gadījums ar lidaparātu Hudsonas upē, kur pirmā reportāža un fotogrāfija parādījās sociālajā tīklā Twitter, ir lielisks piemērs tam, kā šī sistēma strādā un kā to izmanto tās lietotāji. Manuprāt, šodien klasiskos medijus to tradicionālajās izpratnēs – papīra avīzes, televīziju un radio – ekskluzīvi un aktīvi patērē tikai sabiedrības tehnoloģiski neaktīvā, tātad – iestagnējusī daļa. Avīzes ir traki lēns ziņu serviss, un drīz tam būs nulle priekšrocību. Televīzija ir nepieejama – tev ir jābūt vienā vietā konkrētā laikā, pretējā gadījumā tu savu ziņu programmu esi palaidis garām. Internets ir visur – tev mājās, darbā, kabatā. Jebkurā laikā, uz jebkuras ierīces.
Atgriežoties pie video funkcijas fotoaparātos. Es uzskatu, ka šī iespēja ne tikai ieliek ierindas pilsonim rokās instrumentu un līdzekli, ar ko radīt saturu, radīt sižetus un “ziņas”, kuras publicēt globālajā tīmeklī un pasniegt lasītājiem, bet arī ievērojami palielina jau esošo foto žurnālistu darbības lauciņu. Es šad tad paskatos LETAs vai Diena.lv video servisu un domāju, cik gan izdevīgs viņiem būtu tāds jaunais, tehnoloģiski erudītais pilsonis Jānis, žurnālists ar tādu 5D mkII aparātu. Viņš varētu gan bildes uztaisīt, gan intervijas safilmēt, gan sižetus samontēt un pats arī ievietot, kur tas vajadzīgs – un to visu momentā pēc notikuma, nemaz neejot uz biroju. Tehnoloģija to atļauj. Šobrīd gan laikam tāda viena ziņu klipiņa izveidē piedalās vismaz 5 cilvēki, kaut gan varētu to reāli viens. Tāds viens pilsonis-Jānis ātri vien uztaisītu apvērsumu Latvijas fotožurnālistikas “industrijā”, lielākoties tādēļ, ka vecie suņi, kas nostrādājuši tik ilgi, ka var knapi pacelt fotoaparātu uz vēdera un nobildēt “kopskatu”, nevarētu ar tādu konkurēt. Īstenībā – pat neviens arhaiskais medijs ar tādu Jāni nevarētu konkurēt. Kamēr operatori ir aizstiepuši savu kravu līdz studijai, nokopējuši savu sūda kaseti, kamēr montieris Zigis sakruķī savu analogo pulti un pienāk “Panorāmas” ētera laiks, Jāņa video sižets un fotoreportāža jau SEN ir bijuši pieejami un tikuši apskatīti – tīklā. Un visticamāk – materiāls ir izskatījies daudz reižu labāk.
Atgriežoties pie video funkcijas atkal. Cita tehnoloģiski fascinējošā lieta šajā sakarā ir tāda, ka līdz šim iegūt attēlu ar tik seklu asuma dziļumu bija praktiski neiespējami, vismaz ne bez tūkstošiem vērta optiskā adaptera, kas praktiski ir lielāks par diviem 5D kopā bez pašas kameras. Tagad ir iespēja filmēt, izmantojot visu milzīgo Canon un 3.partiju lēcu katalogu, un filmēt lieliskus, es pat teiktu – cinemātiskus klipus pilnā HD izšķirtspējā ar kaut ko, ko var ielikt pleca somā un paņemt līdzi jebkur. Turklāt padomājiet par iespējām – to var izvilkt ārā publiskā vietā, un neviens pat nenojautīs, ka tiek filmēts. Pēc tam to var apstrādāt un publicēt burtiski minūšu laikā – pašā jaunākajā, populārākajā un pieejamākajā medijā kāds ir. Vairāk nekas nav jāsaka – potenciālajām priekšrocībām vajadzētu būt acīmredzamām. Mediju tirgus, īpaši tas, kas piedāvā foto (un tagad jau arī video) servisus, ir pirmais, kas no šīs jaunās funkcijas varētu daudz iegūt. Vajag tikai ieviest piemērotu darba procesu (workflow).
Tiesa, televīzijai un pārraidei 5D video materiāls nav piemērots, jo tas filmē ar 30 kadriem sekundē, ne ar 25, kā tas ir pēc noklusējuma PAL sistēmā. Kadru/sekundē konvertēšana ir viens no sarežģītākajiem procesiem kāds ir. Pilnīgi skaidrs ir šāds Canon gājiens – pretējā gadījumā viņi iznīcinātu paši savu profesionālo video produktu tirgu, piedāvājot produktu, kas ir ne tikai daudz reižu lētāks, bet arī daudz reižu labāks nekā jebkurš cits, ko viņi paši ražo. Šobrīd Canon un citu ražotāju ar video aprīkotie fotoaparāti ir vislabāk piemēroti tieši tāda kā tīkla satura radīšanai. Kā arī ideāls lētai reklāmai, nu, piemēram, tīkla viral kampaņām. Bet ko tas viss nozīmē esošajiem darboņiem?
Skaidrs, ka zināma daļa “profesionāļu” automātiski atfiltrēsies, nespējot pielāgoties jaunajam formātam, sistēmas, funkcijas, darbības, sauciet to kā gribiet. Interesanti – vai operatori kļūs vienlaicīgi par fotogrāfiem, vai tomēr otrādāk? Interesanti, kurā valstī vai medijā šādi “jaunās paaudzes žurnālisti” parādīsies pirmie? Vai Latvijā vispār tas notiks, jeb speciālistu trūkuma (aizceļošanas, varbūt) dēļ mēs tā arī paliksim iestagnējuši vecajā sistēmā, kur fotogrāfs bildē, žurnālists raksta, tipogrāfs drukā un redaktors lamājās? Man tā domāt negribētos, redzot cik veiksmīgi Diena ir daļu sava satura pārnesusi uz virtuālo vidi.
Tikmēr var apskatīt dažus labus klipiņus. Lielisks piemērs intervijai, vēl viens ziņu sižets ar interviju, kā arī nejaušie sadzīviskie momenti. Un vēl – padomājiet par to, kādas jaunas iespējas ir dzīvnieku un dabas fotogrāfiem. Un, ja ne tas, tad vismaz sāksies jauna pagrīdes mājas apstākļu mūzikas video scēna! Īpaši tagad, kad Canon beidzot izlaida firmwāres uzlabojumu, kas atļauj manuāli iestādīt gan ISO, gan slēdzi, gan diafragmu.
tad šis būtu tas pirmais koks, kuram ir tikai viens gals?
Bet pat neskatoties uz to 5D mkII, skaidrs ir viens - nākotnē mediji mainīsies. Mainās jau tagad, bet būs VĒL savādāk :)
Retais ir tik vispusīgs, lai to darītu kvalitatīvi.
Ar šo savu tekstu Tu nonivelē žurnālistiku līdz tam līmenim, kur (skumji atzīt) faktiski viņa jau atrodas. Ne jau fakts padara Panorāmu par Panorāmu. To tīri labi dara LETA. Tu esi aizmirsis tādas lietas kā faktu izpēte, pretējo interešu atspoguļojums, analītiskie komentāri un (redakora) secinājumi.
Pie Tava scenārija mēs nonāksim visai drīz, vai arī, pareizāk sakot, esam jau tagad nonākuši - ziņu aģentūras lasa blogus, twiteru un citus webus un rada ziņas no tiem, pat reāli nepārliecinoties par faktu patiesīgumu. Protams, ka aiz visa tā stāv nauda un materiālie līdzekļi, bet...
Nu labi, būs mums ziņas no tādu Jāņu filmētiem materiāliem. Vizuāli - OK. bet saturs? Pašam bail no tā nepaliek?
Es gan gribētu teikt, ka nevis no tā satura ir jābaidās, bet ar citu uztveri tas jālasa. Šādas žurnālistikas attīstība ļautu Tev pašam atrast cik viedokļus vien vēlies un izdarīt secinājums. Tā teikt, pats sev redaktors. Līdzīgi kā ir ar blogiem, tikai runa šeit vairāk par video/foto.
Par ietekmi uz žurnālistiku grūti spriest - ceru, ka Latvija vairāk attīstīsies analītiskās žurnālistikas virzienā ar kvalitatīviem pētījumiem. Kas tad arī būtu tā lieta kur lielie tradicionālie mēdīji var pārspēt savus mazos brāļus.
Vai tiešām daudzus satrauc ziņu oprativitāte? Man pietiek ar to, ka šodienas ziņas varu uzzināt tās dienas vakarā. Ziņas lielāko ties tāpat ir par visādām ķibelēm, priekš manis stunda šurp vai turp un vai tur ir pievienots video nespēlē lielu lomu.
Savukārt uz aculiecinieku video noteikti lielāka ietekme ir video iespējai mazajos fotoaparātos un mobilajos telefonos un kvalitāte arī tur uzlabojas. Visticamāk daudz tuvāk notikuma vietai būs bariņš mazo fotoaparātu īpašnieku, nekā džeki ar 5d un filmēšanas komandas.
brrr, diespas no tādas "žurnālistikas".
man liekas ka ziņas kā tādas nemainīsies. labi, CNN dažreiz pārraida crapainas kvalitātes mobilos video, bet tas ir tikai tāpēc, ka tas ir aculiecinieka materiāls, dažreiz vienīgais ko vispār var pārraidīt. mans necilais viedoklis - nevajag jaukt twiteri, blogus, šmogus ar ziņām, kas tomēr lielākotiesu ir arī analīze un objektīvā viedokļa meklējums. ne velti labi žurnālisti mācās piecus gadus skolā, pēc tam desmit televīzijā par reportieri un viņi savu briedumu sasniedz jau krietnā pusmūžā, nevis kā pie mums cilvēks, kurš par tēmu vispār nespēj trīs vārdus pateikt lai pirmais ar trešo nenonāktu pretrunā, sevi sauc par žurnālistikas korifeju, par viņu raksta dzeltenā prese etc.
"jaunie mediji" var būt kā reportieri - ieraudzīju, nobildēju, izplatīju, bet es dziļi šaubos, ka no tādiem nāks nopietna analītiska žurnālistika, kad cilvēks apskatīs lietu vai notikumu no visām pusēm un nesniegs pats savu viedokli.
Par parasto žurnālistiku - Twitter un blogi, protams, nepiedāvā profesionālas ziņas, bet tie kalpo kā gateway uz ziņām, parasti piedāvājot linkus. Tieši tapēc es par Air France uzzināju tieši no twitter, tāpat arī par vēlēšanu rezultātiem, ugunsgrēkiem Austrālijā, utt. utt. Par pēdējā laika notikumiem es esmu uzzinājis praktiski Twitterī, pēc tam sekojot dažādiem linkiem, līdz es nonāku pie ziņas ar foto un video.
Video pats par sevi ir dokumentāls. Operatori un fotogrāfi nemaz nav žurnālisti, viņi vienkārši vizuāli dokumentē notikumus. Un pat tajā "analītiskajā" žurnālistikā ir ļoti liel vieta vienkārši attēlu galerijām vai video sižetam, kur netiek apakšā runāts teksts. Bildes jau runā pašas par sevi.
Katrā ziņā - raksts bija par to, kādas jaunas prasmes drīz varētu būt nepieciešamas jaunajiem žurnālistiem un fotogrāfiem.
Viens ir runāt par datu pastrādi un upload un otrs ir par šo ziņu izklāstīšanu ziņu raidījumos. Juris, Jānis un Zigis mainīsies, bet nekur nepazudīs - vnk apstrādās vairāk info.
http://skatiens.lv/f64/video/
Taakaa pa lielam jau viss notiek.
Piekriitu Reinim, ka muus ar vien vairaak un vairaak informees "sociaalie žurnaalisti"
links uz video:
http://www.rytterfalk.com/2009/06/05/josef-my-little-brother-at-slow-mo/