![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Labākā valsts?
Es esmu izlēmis. Es tagad zinu, kur es gribu dzīvot un strādāt. Šī atklāsme pār mani nāca, kad domāju par to, kas ir labas valstis un kapēc tās ir labas. Es prātoju par to, kas man ir svarīgs valstī, kurā es dzīvoju. Es apstaigāju visas Eiropas valstis pēc izslēgšanas metodes. Lūk, kāds bija domas process:
1. Eiropa – tikai un vienīgi. Aizceļot uz eksotiskām zemēm ir jauki. Eksotiskās un tālās zemes ir ļoti maldīgi vilinošas. Bieži vien ceļotājam ir tāds hajs, ka viņš ir aizbraucis tik tālu, ka viņš zvēr sev, ka nudien “šeit varētu palikt uz visu dzīvi”. Īpaši izteikti tas ir sajūtams tad, kad tu esi pametis aukstumu un tumsu un ieradies siltā un gaišā vietā. Tā nu gluži nav. Katram cilvēkam ir sava, pie sava reģiona piesieta identitāte un kulturālā piederība. Skaidrs, ka ir aizraujoši iemācīties un izbaudīt alternatīvu braukšanas kultūru, jaunus sarunvalodas trikus un ēšanas paradumus, bet šis prieks ātri vien izbeigsies. Tevi agrāk vai vēlāk nenoliedzami sāks vilkt atpakaļ uz tām tradīcijām, ēdieniem, cilvēkiem un kultūru, kurā tu esi piedzimis un ticis uzaudzināts. Tas ir nenovēršami. Es vēlos dzīvot Eiropā, jo es uzskatu, ka Eiropā ir attīstītākas sabiedrības un civilizācijas. Man patīk Eiropas smalkā arhitektūra un dizains. Man patīk, ka Eiropa ir tik kompakta un pāris stundu laikā tu vari nokļūt pavisam citā valstī un izbaudīt tās valsts priekšrocības. Man garšo gulašs un es mēdzu dzert stipros alkoholus tīrā veidā. Austrālijā, piemēram, kad es prasu tīru šņabi un ņirgājos par viņu primitīvo arhitektūru – mani uztver kā jocīgu.
2. Angliski runājoša valsts. Te rodas zināmas problēmas, jo dažas no foršākajām valstīm Eiropas centrā nemāk jeb drīzāk “negrib” sarunāties angļu valodā. Valoda ir svarīga, tās nezināšana ir milzīga barjera profesionālajā izaugsmē un darba tirgū. Ne tu, ne es, būdami situācijā, kur mums ir jāpieņem darbinieks – nekad nepieņemtu kādu, kas nerunā vietējā valodā, lai vai cik advancēts šis cilvēks nebūtu. Vismaz ne nozīmīgā amatā, kur visu nosaka komunikācija un attiecības. Šis faktors uzreiz izsvītro veslu varzu ar labām valstīm.
3. Tuvu mājām, tātad – Latvijai. Lai vai cik mūsu valsts nebūtu pakļauta sistemātiskai sadiršanai, tā tomēr ir mūsu valsts un mūsu mājas, kur atrodas lielākā daļa mums svarīgo cilvēku – radi un draugi. Tie, kas nekad nav ilgāku laiku bijuši prom no mājām, nekad nesapratīs kā tas ir – nevarēt satikt cilvēkus, ar ko kopā piedalīties visos tradicionālajos kulturālajos rituālos, vienalga vai tā būtu pirts ar aliņu vai “sporta spēles”. Vieta, kur cilvēki runā tavā valodā, saprot tevi, ir ar līdzīgu gaumi un vērtībām, ir vieta, kur vienmēr gribēsies atgriezties.
4. Valstij ir jābūt attīstītai, ar veselīgu sabiedrību un politiku. Ar labu sociālo un veselības aprūpi, pietiekami stipru kultūru un pašidentitāti. Vēlams tādu, kur nav daudz rasu sajaukumu ilglaicīgas masveida cilvēku imigrācijas dēļ no dienvidu reģioniem. Tātad valstij vajadzētu būt ar pietiekami stingru imigrācijas politiku un “rasu filtrēšanu”. Jā, es to pateicu. Iemesls, kapēc holandieši ir tik nelaimīgi, ir tapēc, ka viņiem ir par daudz musulmaņu. Vācijā bardaku (un labākos kebabus) taisa pārsvarā turki, un Francijā, ja ir terorists, tad tas ir alžīrietis. Indija būtu kūrots, ja tur nebūtu pakistāņu.
Pārāk daudz variantu neatliek. Toties Skandināvijas valstis iegūst punktus visās kategorijās. Tās ir attīstītas, varbūt pat nedaudz pārāk konservatīvas. Skandināvi ļoti labi runā angliski, ir gudri un praktiski, tajā pašā laikā nav izlecēji. Pie viņiem valda kārtība – gan sociāla, gan ekonomiska. Tuvu Latvijai, ne pārāk tālu no pārējās Eiropas. Viņiem ir diezgan skaista daba un stipras tradīcijas, ar kurām es varu identificēt sevi – piemēram, sēdēt vigvamā sniega kupenā ar briedi un dzert spirta uzlējumu, un vakarā iet pirtī. Aplūkosim sīkāk Skandināviju. Somija uzreiz atkrīt – somi ir stulbi. Viņi tikai airē, dzer un makšķerē. Helsinki ir viena no neizteiksmīgākajām Eiropas pilsētām, tur nav ko darīt un nav ko redzēt. Somija mani galīgi neuzrunā. Zviedrija, turpretī, izklausās pēc labāka varianta. Taču zviedri ir pārāk konservatīvi, un tur ir drakoniski alkohola aprites likumi. Es esmu bijis Zviedrijā vismaz 8 reizes, gan Stokholmā, gan mazākās pilsētās, un man Zviedrija vienmēr ir likusies tāda vienmuļa un diezgan neinteresanta. Kas mani atved pie…
Norvēģijas! Es gribētu dzīvot un strādāt Norvēģijā. Esmu tur bijis tikai pāris reizes, bet abas reizes spilgti atminos par to ļoti respektablu iespaidu. Norvēģija īpaši ziņu virsrakstos nefigurē, kaut tā ir viena no pasaules bagātākajām valstīm, ar stabilāko ekonomiku, niecīgu nabadzību, vienu no pasaulē labākajām sociālajām un veselības aprūpēm. Norvēģijai ir skaista galvaspilsēta fjordos – Oslo. Norvēģijai ir kalni, upes, ezeri un ļoti labi ceļi. Norvēģijā pat tramvaja vadītājs runā nevainojamā angļu valodā. Tur viss ir dārgi, bet arī algas ir lielas. Norvēģijā pārsvarā dzīvo ģermāņu izcelsmes cilvēki un minoritāšu/imigrantu grupas ir salīdzinoši niecīgas – nozīmīgākās ir poļu, pakistāņu, vācu, somu, dāņu. Migranti un no migrantu ģimenēm cēlušies sasniedz tikai 9,7% no kopējo iedzīvotāju skaita. Man liekas, ka Norvēģiem ir ļoti pozitīva attieksme pret iebraucējiem-profesionāļiem. Visi norvēģi, ko es esmu saticis – veci un jauni, vienmēr ir radījuši par sevi ļoti labu iespaidu. Vienīgie trūkumi Norvēģijai varētu būt – aukstums un fakts, ka viņi joprojām zvejo vaļus.
Tātad, es esmu izlēmis. Norvēģija man būtu ideāla. Tagad jādomā kā lai tur nokļūst. Starp citu, vēl ir Dānija. Kaut gan es tur arī esmu bijis, īpaši neko neatceros, izņemot to, ka tur bija garšīgas bulciņas un neviena kalna. Vai Dānija ir forša?
1) Dzīvo man tur māsa - tātad ir jau kontakts;
2) Esmu tur jau bijis un sūdzēties nevaru. Dzīveslīmenis/Sociālā politika ir OK.
3) Viegli var nokļūt "mājās" uz Latviju.
4) ir vēl daudz plusu un pa kādam mīnusam
Ir vēl padomā arī citas EU valstis Grieķija, kur esmu dzīvojis pusgadu, Čehija, ...
Nu jā bet par to jau laikam es savā rakstā :)
Klimats un arhitektūra baiig patik Itālijā, bet itāļu valodu mācīties neesmu gatavs.
Un Kopenhāgena bij vienīgā pilsēta, kur pasakot, ka esi arhitekte, nevienam neparādijās pazemīgi dievinošā sejas izteiksme, jo tur blakus ir 2 ļoti labas skolas, kas izmāca arhitektus un kino cilvēkus. Tāpēc katram pilsētniekam, būs vismaz 6 draugi arhitekti un 7 režisori, kas tavā gadījumā būtu nopietns izaicinājums.
un tad vēl ziema pusgadu...
Lielu plusu dod valoda, kas, starp citu, gramatiski ir ļoti viegla. To iemācoties, arī ar zviedriem varēs papļāpāt.
Bet jā, Norvēģija uzvar arī man.
Vienīgais - par maz konservatīvi. Diezgan padaudz krāsaino... vismaz Kopehāgenā. Plus vēl visādi jocīgi atgadījumi - piemēram viņiem laikam bija kaut kāda diezgan liela grupa, kas grib legalizēt pedofīliju.
Par Norvēģiju: Mana sapņu zeme :) Vairākas reizes esmu bijusi komandējumos, un arī vnk ekskursijās. Cenas nesalīdzināsim- visi zinām, ka tur ir krietni dārgāk. Patīk viņu politika: savu zemeņu laikā ēdam savas zemenes, un neimportējam no citām valstīm. Tas pats attiecas, piemēram, uz kartupeļiem un citiem vietējiem ražojumiem. Tā kā Norvēģija nav ES-ā, tad valsts subsidē tās nozares, kuras pati uzskata par nepieciešamu, un tik cik paši grib, nav nekādu ES noteikto ierobežojumu, cik katru nozari drīkst subsidēt. Daba-superīga, bet tiem, kam patīk siltās zemes un pludmales, noteikti šeit nepatiks. Ļoti bieži ģimenes aktīvi atpūšas slēpojot; pastaigājoties pa kalnu takām, kuru laikā var izbaudīt gan kalnu varenumu, gan daudzos ūdenskritumus, kas tur nav mazums, un tādējādi pavērot visu no augšas, vai arī tieši otrādi- pastaigājoties pa purvājiem, un tad uz kalniem pavērties no apakšas. Protams, nedrīkst nepieminēt arī ledājus. Par to dzīvošanu-ja neaizbrauc aiz polārā loka, piem, uz Bodo vai Tamperi, tad nav tik traki arī ar to tumsas būšanu. Darba iespējas- "Sprīdīši" strādā apkalpojošā sfērā, kas man pirmajā reizē likās diktam uzmācīgi, sevišķi Oslo. Bet ja ir vēlme taisīt karjeru, tad ir daži priekšnosacījumi: lielās kompānijas primāri ņem darbiniekus, kas ir beiguši kādu no pašu augstskolām konkrētā nozarē, un gribi vai negribi- ir jāzin norvēģu valoda, kaut arī viņi visi, pat autobusa šoferi un kontrolieri, runā angliski.
Nu tā kaut kā.... :)
Nu un jā, par rasu filtrāciju, skan jau tas skaļi, bet varbūt tieši konstantā "rasu izpratne" un "solidaritāte" ir sačakarējusi to pašu Vāciju. Tās ir nepopulāras tēmas, par kurām nepieklājas runāt skaļi un obligāti ir jāietur neitralitāte, kā ar homoseksuālistu praidiem piemēram - tu nevari būt nedz homoseksuālistu piekritējs, nedz atbalstītājs, ja tu gribi normāli komunicēt, tad tev jābūt pa vidu. Tā ka, es atbalstu Tevis teikto par "rasu filtrāciju" - saprāta robežās tam ir jābūt katrā valstī, lai saglabātu kaut vai pēdējās kultūras vērtības un piederību, citādi tas ir papildus ierocis vispārējai globalizācijai, kur pāri paliek tikai pelēka masa bez piederības un saknēm.
Norvēģi, kas dzīvo tuvu Zviedrijas robežai, brauc pirkt paiku uz Zviedriju :)
Oslo ir garlaicīga pilsēta, galīgi nepiekrītu par viņu. Boring.
Ja jāizvēlas starp Zviedriju un Norvēģiju, tad noteikti ka Zviedrija.
Dānija varētu būt ineresanta. Pats neesmu bijis, interesējies neesmu, bet skatos, ka te komentāri pozitīvi par viņu.
Bet principā, Reini, Tavi kritēriji ir tīri labi un loģiski.
Nesen es arī par to biju domājis.
Neesmu gan ilgstoši dzīvojis ārpus Latvijas, taču es drīzāk meklētu kādu vietu, kur es varu izcelties tieši ar to, kāds es esmu, un... kur ir laba veģetārā virtuve, jo pats esmu veģetārietis.
Un tas mani noved pie Itālijas - tikai nevis tās Dienvidu (zem Romas), bet gan kaut kur Milānas apkaimē. Lūk.
bet vispaar rakstam teema laba. dziivoju shtatos 4+ gadus, bet velk tuvaak maajaam :( ir taa kaa Reinis saka. gruuti dziivot tur, kur mentalitaate ir svesha. jaadomaa kaada eiropas valsts, bet ziemeljus un ziemu taa negribaas.... eh..
ĻOTI tuvi - domā līdzīgi, vērtības līdzīgas. Par dzīves līmeni nerunāsim, tāpat zinām. BET, pēc statistikas - vislaimīgākā un ar dzīvi vispamierinātākā nācija vai nu Eiropā vai Skandināvijā(neatceros). Esmu tur bijusi apm. 17 reižu - vairāk Jitlandē,vidējā no salām.
Bet vispār šis ir paradoksa jautājums - no jebkuras vietas Eiropā, vienalga Latvijā liksies visinteresantāk un aktīvāk - man ir kolēģes, kas atgriezusās mājās no Kanādas, Holandes, Zviedrijas ......arī tur paliek garlaicīgi ar laiku.
Vienīgā vieta, kas varētu sacensties ar dzīves intensitāti - īpašā, iespēju plašā Amerika un tās lielās pilsētas?
Ideāli būtu(kā jūtos arī es)- daļu laika kaut kur, daļu Mājās. Vai vēl labāk - pietiekami bieži Mājās ar citur sapelnītu algu. Jo klimats, klimats - dara savu.....Sākot ar novembri paliek ļoti grūti. Vajadzīgas finanses, lai izbrauktu vismaz uz mēnesi...kaut kur.
Ja nopietni, drīzāk Dānija.
Vispār gribas kautkur kur ir silts... Kā atbildēja kāds vācietis uz jautājumu - vai pārvācoties uz Spāniju tev nepietrūks ziemas - trīsdesmit gadus esmu baudījis ziemu, tagad baudīšu vasaru...
1. Pozitīvā. Trīs dienas pavadot kopā ar dāņu kolēģiem intensīvā, pasmagā darbā (it kā jau smieklīgi maz, bet tas tomēr bija strādājot nevis atpūšoties), secinājums - mentalitāte mums stipri līdzīga, turklāt neatceros gadījumu, kad tik perfekti būtu sakritusi humora izjūta ar kādu citu tautu.
2. Auto nodoklis - 180%. Ja nu sagribēsies mašīnu, tad vārds "dārgi" būs stipri par maigu.
Ja jāizvēlās valsts, tad no Skandināvijas tomēr ņemtu Zviedriju. Nevarēšu piekrist par vienmuļumu un garlaicību, sevišķi, ja runa ir par Stokholmu.
Zviedriju arī nē - never vote for socialdemocrats :) Pārāk ilgi bijuši pie varas...
Tad jau laikam Dānija... Skaista, laimīga, izsmalcināta, bet, protams, arī ar saviem trūkumiņiem...
Es nesen tādu interesantu story dzirdēju kāreizi domāju - eh ja saprastu kā, vajadzētu filmu uzņemt :) Negribi iedvesmu scenārijam?
http://manisnavmajas.wordpress.com/2009/06/28/piratu-pecteca-neticamais-stasts/
Profesionālai izaugsmei vienīgi domāju, ka Eiropas 'ūdeņi' varētu būt par sekliem... ja nu vienīgi UK, 'but I am not an expert'.
klau, Reini, ko saki ja pārpublicējam Tavu šito rakstu iekš http://www.xn--darbsrzems-yfb4t.lv - ar visu atsauci un linku, protams!