![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Taisīt, taisīt un taisīt
Vajag taisīt, taisīt un taisīt lietas. Aparatūra vien pati no sevis labas lietas netaisīs. Es nesen runāju ar vienu cilvēku, kas grib sākt taisīt kino. Nu, sākt ar video filmiņām – vienalga. Grib darīt. Viņš ņem un iztērē 20 tūkstošus. Nopērk sev Sony EX3, aksesuārus, statīvu vai ko tur vēl, nopērk sev jaudīgāko makbuku, piepērk klāt Final Cut Studio licenci. Nu, tik sāksies filmmeikings! Principā viņam ir dzelži un aplikācijas, lai radītu profesionāla paskata saturu. Apple pārpirka visādus rīkus, kas atsevišķi agrāk maksāja daudz tūkstošus, salika tos visus smukā komplektā un tagad tirgo par $999. Bet kaut kā tam cilvēkam nekas īsti nesākās. Tāpat viņš strādā savas maiņas supermārketa audio video nodaļā, zina šo to par DVI-D kabeļiem un tā. Viņš saka man, ka vajadzētu iet vairāk ārā un filmēt. Bet ko? Viņam ir Color, kas ir ļoti jaudīgs krāsu korekcijas rīks, bet nav ko ar to koriģēt.
Tas man lika aizdomāties. Kapēc mēs visi domājam, ka, ja mums būs tā un tā aparatūra, tad mēs pēkšņi kļūsim ļoti radoši? Es aptuveni 3 reizes dienā iedomājos par to, cik gan vareni būtu, ja man būtu jaunais 5D mk2. Es piepirktu tam klāt ērtu pleca uzparikti, lai nelīgojas rokās. Tad man, protams, vajadzētu tam foršo Zeiss Planar T 50mm ātro stiklu. Tad es varētu iet un taisīt smukas, mazas īsfilmiņas Youtube vai Vimeo, vai vienalga kam ar smuku asuma seklumu. Es pat varētu video podkāstu taisīt. Bet ko es tur teiktu? Vai man vispār ir ko teikt? Pirmo podkāstu es noteikti taisītu par savu jauno 5D, bet nevarētu to nekādi parādīt, jo ar to tajā brīdī filmētu. Ja nu vienīgi filmētu sevi spogulī un slavētu.
Tas, kas ir svarīgi, ir taisīt lietas. Ja man draugos būtu mūziķi, tad es jau viņiem būtu uzfilmējis kaudzi ar klipiem, vienkārši kaudzi. Bet man nav. Tad ko lai es daru? Mana skološanās tuvojas beigām, un tā ir bijusi viena riktīga Izglītība. Patiesībā – vārds “izglītība” nespēj ne uz pusi aptvert to procesu, kam es šeit esmu šo 3 gadu laikā izgājis cauri. Es tagad varu lietas izpildīt tehniski un radoši spicā līmenī, pasaules līmenī. Bet ko lai es ar to daru, ko lai es taisu? Šis mani atved pie mana virsraksta un galvenā domu grauda – ir jātaisa lietas. Vienalga kādas. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut dīkstāvi, jo dīkstāve ļoti ātri pārvēršas recesijā un izraisa garīgu atrofēšanos. Vienīgais veids, kā sevi attīstīt, parādīt, kā iemācīties kaut ko jaunu, ir nepārtraukt veidot lietas, lai vai cik triviālas. Cilvēki taisa īsfilmas ar saviem iPhone 3GS katru nedēļu, bet es nonievāju katru savu ideju, ja vien tā netiek filmēta uz RED vai 35mm filmas. Tas nav pareizi un ir jāpārtrauc. Šis ir tehnoloģiju laikmets, tehnoloģija ir pieejama visiem. Šajā laikmetā darbu drīzāk dabūs tie, kas katru dienu uztaisa muļķīgu filmiņu ar savu kabatas kameru, nevis tie, kas iegūst dārgu, elitāru izglītību un tad sēž kājas pacēluši un gaida lielo, ekskluzīvo piedāvājumu, kas tāpat nekad neatnāk.
Vairums mākslinieku tā arī nekad netiek vaļā no saviem 9-5 darbiem. Es tagad saprotu, ka mākslas skolas lielākais devums un izaicinājums nav tik daudz tehnikas apgūšana, kā garīga sevis trenēšana. Ir ļoti grūti iemācīties sistemātiski “radīt lietas”, sadzīvot pašam ar savu darbu un savām kļūdām, spēt to pašam novērtēt, uzklausīt kritiku un neapvainoties par to, un tā visa galā saņemt drosmi un turpināt radīt. To es joprojām neesmu iemācījies. Un kamēr es to neesmu iemācījies, ir tik ļoti viegli atmest ar roku un iegrimt komfortā.
Kā jau nojaušams, mani vajā neziņa un neskaidrība par to, kas notiks, kad absolvēšu. Es zinu, ko es gribu darīt, bet man ir bail, ka varētu nesanākt. Zinu tikai, ka vajag turpināt taisīt, taisīt un taisīt.
Starp citu, par klipiem runājot - varbūt var sarunāt attālināti uzfilmēt, bez mūziķiem galvenajās lomās, es tev dziesmas varētu aizsūtīt, tu varētu paklausīties vai tevi kāda uzrunā :)
Drīzāk jāmeklē iedvesma, jo bez tās "jādara, jādara, jādara, jādara" rezultēs ar sarkanu seju, fārtu sēriju vai sīknagetu, diviem.
vislabākais definējums par latviešiem un viņu augstāko izglītību + uzpūtību ar diplomu kabatā EVER! :D nav attiecināms uz Tevi protams, bet uz vietējiem čīkstoņām, kam redz pēc LU absolvēšanas pēkšņi neviens nedod direktora amatus :)
Iesākumā sevi piezpiežot 3 kadrus dienā [ fotogrāfiski] nobildēt, jau atveras jaunas pasaules durvis, jo ir jāmeklē tie kadri. Vairākkart pieķēros šai domai, bet ikdienas rutīna un drūma steiga aizmiglo acis.
gaušanās!!! vajag gribēt draudzēties ar mūziķiem :).
NOTIEK TIKAI TAS, KO TU PATS PIEĻAUJ!
Ļoti labs raksts. Par šo tēmu pēdējā laikā ir diezgan daudz piedomāts. Ka vislaik gatavojas kaut kam (lielam). Tik pats nezin kam. Gatavoties protams ar vaig, bet pirms tam jāizdomā ko tieši grib izdarīt un ar ko un kā vai kāpēc.
Jauna tehnika iespējams dos iedvesmu uz kādu brīdi, bet pa lielam jau nekas neizmainīsies. Cilvēks ir meistars izdomāt pats priekš sevis atrunas...
Man patīk Virgin Brensona doma - kad uzsāc kādu lietu, ir divi iespējamie iznākumi - vai nu tev izdosies, vai arī tu kautko no tā iemācīsies.
Zinu, pēc sevis, ka no neiznākušām lietām var iemācīties daudz vairāk. ;)
tas, ko es gribēju pateikt - ir arī otra puse, kurā tehnika tiešām ir problēma. un šis posms ieilgst un ir diezgan skumjš.
+ cik es manu, Latvijas video scēna pati par sevi ir diezgan skumja un trūkst cilvēku, kas darītu. te ļoti labi izpaužas šī tēmēšana uz izglītību un tehniku, bet nevis pašu radošo procesu un socializēšanos. ko filmēt netrūkst, ui ui ui kā netrūkst. man pa galvu 100tiem ideju maisās.
Man pašai ir vēlēšanās taisīt dažas animācijas: ir izdomāti pasaule, galvenie varoņi, ideja, pie kuras, attīstoties sižetam, ir jātiek. Un ideja ir ar lielo jēgu, kas ir cilvēkiem noderīga. Un psiholoģiskais aspekts ir svarīgs. Tik jaudīgs saturs prasa atbildību un dzīves pieredzi, jo cieša sasaiste ar reālo dzīvi šajā gadījmā ir obligāta! Tātad, pieredze ir jāuzkrāj, kas notiek ar laiku caur noteiktām situācijām. Kas pamazām arī tiek darīts! Labi ka es varu sev atļauties uzgaidīt, bet pārāk ar to arī nav jāaizraujās, jo var pazust idejas aktualitāte, tai atbilstošs noskaņojums, var aizmirsties tās iemesls, kas padara to svarīgu man un tiem, ar kuriem gribu dalīties!