Ignorē cilvēkus, kas tev saka labrīt. Vienkārši ej visiem garām nodūris galvu.

Signalizē par sarunas beigām demonstratīvi aizspiežot ausis ar plaukstām un taisot debilas grimases.

Atstāj savu bikšu rāvējslēdzēju vaļā. Kad kāds tev uz to norāda, vienkārši atbildi: “Jā paldies, man šādi patīk labāk!”.

Dramatiski un skaļi nopūties braucot liftā katru reizi, kad tas apstājas kādā stāvā. Ja tu esi liftā ar vienu citu cilvēku, piebaksti viņam no aizmugures pie pleca un, kad viņš pagriežas, izliecies, ka tas nebiji tu.

Pieliecies pie ūdens dzesējamā aparāta un dzer pa taisno no krāna.

Sāc kliegt nejauši izvēlētus skaitļus katru reizi, kad tu pamani kādu kaut ko skaitām.

Katru reizi, kad tev pienāk e-pasts, skaļi nobļaujies “e-pasts!!!”

Katru rītu pa kluso kafijas automātā ieber bezkofeīna kafiju. Pēc 3 nedēļām, kad kolēģi pašiem nezinot atraduši no kofeīna pieraduma, ieber automātā ļoti stipru espresso.

Iepazīstoties ar jauniem kolēģiem, iepazīstini ar sevi kā ar “ofisa velosipēdu”.

Sapulces beigās piecelies kājās, paziņo, ka vienu par visām reizēm taču varētu sapulci pabeigt ar valsts himnas dziedāšanu, un sāc dot vaļā, rosinot ar žestiem kolēģus dziedāt līdzi un celties kājās.

Atbildot uz telefona zvanu, pirms tu esi sasveicinājies, pacel klausuli un iztēlojies, ka pabeidz citu teikumu. Piemēram, pacel klausuli un fonā nokliedzies: “Tu vari taisīt to abortu, man vienalga!!!”, un tad laipnā balsī saki klausulē – “Jā, lūdzu?”.

Lielā sapulcē nogaidi, kad iestājas klusāks brīdis, un sāc dauzīt sev ar plaukstu pa pieri un klusi murmināt “aizverieties, aizverieties jūs visi taču vienreiz!”

Vismaz 10 reižu pēc kārtas bailīgi un izbrīnīti pajautā kolēģim: “Kas tā par skaņu?! Tu dzirdēji? Ai, labi, laikam man izlikās…”

Sapulces laikā lēni un pa mazam solītim bīdi savu krēslu tuvāk izejai līdz tu esi telpas sānos pie pašām durvīm. Turpini piedalīties sapulcē kā ierasts.

Visur birojā pārvietojies ar priecīgu palēcienu.

Paraksti visus papīrus ar saviem iniciāļiem, blakus piezīmējot mazu kāškrustiņu.