![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Meklēju identitāti (starpniekus netraucēt)
Esmu novērojis interesantu parādību. Jo ilgāk es esmu prom no mājām, jo vairāk es sāku saprast, kas tieši ir mājas. Kad cilvēks tiek pakļauts grandiozām pārmaiņām un tiek iemests pavisam svešā valstī, sabiedrībā un kultūrā, kur viņš ir spiests adaptēties, viņš sāk redzēt pats sevi skaidrāk. Laikam vienīgais veids, kā uzzināt, saprast un spēt novērtēt pašam savas tautas un kultūras specifiku, ir laupīt to sev pilnībā. Ar katru gadu prom no Latvijas un kļūstot vecākam, es aizvien labāk saprotu, kas es patiesībā esmu, no kurienes esmu nācis, kā tas mani ir ietekmējis un ko es gribu darīt.
Es esmu latvietis, un es sāku aizvien labāk saprast, ko tas nozīmē. Tas nozīmē, ka man garšo ābolu sula. Arī kombinācijā ar citām lietām. Vispār man garšo jebkas, kur ir āboli. Ābolu maize, ābolu pankūkas, ābolu zapte, āboli pie gaļas, āboli cepti un āboli svaigi. Ar viskiju, ar cukuru. Te neviens nav dzirdējis par džeimsonu ar ābolu sulu. Tas tapēc, ka Latvija taču ir ābolu zeme. Latvijā rudens ir praktiski visu gadu, un āboli ir rudens augļi. Austrāļi dzer apelsīnu, mango un aprikožu sulu. Tapēc, ka tie augļi te aug. Kad man kļūst skumji un sagribas uz mājām, es uzēdu ābolus. Vai iejaucu džeimsonu.
Latvieši var iet karstā pirtī, nosēdēt tur ilgu laiku, tad uzgāzt uz akmeņiem daudz ūdens un nosēdēt vēl ilgu laiku pēc tam. Pēc tam sevi (un citus) nodauzīt ar zariem. Tad iziet ārā, pakūpēt vēsumā un iet iekšā atkal. Savādi, bet tev vajag piedzimt sūrā un aukstā klimatā, lai spētu novērtēt pirti. Vēl savādāk ir tas, ka vietējie un brūnie dienvidnieki-iebraucēji, kas ir pieraduši dzīvot daudz lielākā karstumā, kārtīgu saunu nespēj izturēt ilgāk par 3 minūtēm. Žēl, ka viņi nekad mūžā nav redzējuši āliņģi. Viņiem pat prātā nevarētu ienākt kāds praktisks pielietojums tam varētu būt. Nav arī viņi informēti par pirts labo iespaidu uz organisma veselību un imunitāti. Es esmu latvietis, es nāku no kultūras, kurā pirts ir visnotaļ svarīga un bieži vien sabiedriska “tīrīšanās” procedūra, kas palīdz ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Es esmu latvietis, un pēc pirts varu skriet vārtīties pliks kupenā. Ja tu esi ar latviešiem, tad pirts ir štelle. Turpat netālu parasti ir arī ābolu sula. Un citas labas lietas.
Latvieši ēd rupjmaizi. Ne tikai ēd, bet arī cep. Acīmredzot pārējā pasaule nav vēl atklājusi, kas tieši tā ir par brīnumainu metodi, kas ļauj uzcept tik garšīgu un augstvērtīgu maizi. Citur pasaulē tumšākā maize, ko var dabūt, ir gaiši brūna rudzu maize, kuru tāpat neviens īpaši nepatērē. Es esmu latvietis, es no rupjmaizes varu pārtikt. Es esmu lepns par mūsu rupjmaizi. Nekur citur pasaulē tādas nav. Es zinu, es esmu meklējis.
Alus. Jūs nevarat pat iedomāties, cik sūdīgs alus ir Austrālijā. Latvija varbūt nestāv blakus, piemēram, Beļģijas vai Vācijas alus brūvēšanas tradīcijām, bet, kad es dzeru izlejamo Tērvetes, Bauskas vai Užavas alu no lielas glāzes, es jūtos kā pilntiesīgs latvietis. Austrālijā lielā daļā krogu alu vispār nelej 0,5l glāzēs. Te alu pasniedz 0,2 vai 0,3 glāzēs. Austrāļi nav bijuši pakļauti ne krievu, ne vācu “kultūrai”, un tapēc parasti kļūst stulbi pēc kādas 3. vai 4. alus glāzes. Latvietis var dzert alu, tad pāriet uz kaut ko stiprāku (ar ābolu sulu), tad pāriet atpakaļ uz alu un pēc 5 stundām vēl būt ar pietiekami daudz skaidrā saprāta, lai saorganizētu sev biznesa dīlu un atrastu 10 jaunus draugus, un tad vēl nakts vidū uzceptu sev kartupeļus. Saprātīgākais, ko vietējie šeit var izdarīt – tikt izmesti no kroga. Pusnaktī, jo tad visu šeit slēdz ciet. Par šņabja kompresi šeit nav neviens dzirdējis, un, ja tu kādam iesaki uz saaukstēšanos iedzert karstu tēju ar balzāmu vai upeņu sulu – tevi nesapratīs. Es vienu rītu pēc pagarākas nakts aizgāju ciemos pie saviem šejienes draugiem, ar kuriem biju ārā. Aiznesu brokastis. Teicu, ka tā ir latviešiem tradīcija – vest draugus pēc garās nakts brokastīs atlabt vai vismaz aizsūtīt īso ar tekstu “Nu? Dzīvs?”. Viņi atbildēja, ka tā ir foršākā tradīcija, kādu viņi ir dzirdējuši.
Es lepojos, ka nāku no valsts, kurā ir vissimpātiskākās meitenes pasaulē. Tas ir fakts. Mums ir vienkārši labāki gēni. Mēs esam paņēmuši tikai labākos gēnus no visām nācijām, ar kurām esam sajaukušies. Vispirms no skandināviem, tad no vāciešiem, tad no krieviem. Tie, kas Latvijā uzturas pastāvīgi, noteikti ir pieraduši un to uzskata par pašsaprotamu. Velti. Latvijas meitenes ir iemesls visas pasaules naidam un skaudībai. Nevienu neinteresē Ziemassvētku egle. Aizved amerikāni, britu vai austrāli uz “Pienu” vai “Kefīru”, un viņš tur paliks uz visu atlikušo dzīvi. Tas nav tikai izskats – tā ir arī atraktivitāte. Es esmu daudz kur bijis un droši saku, ka tā, kā ir Latvijā, nav nekur. Mēs droši vien zviedrus hokejā tā arī nekad neuzvarēsim (zinu zinu, bet bullīši neskaitās), bet, ja mēs cīnītos pasaules foršāko meiteņu čempionātā, tad Zviedrijai būtu viens sūdīgs amatieru klubs kaut kādā D-kategorijas līgā.
Labi, nav mums skaistāko kalnu, pludmaļu un palmu. Klimats mums ir sūdīgs, un nav mums tā stiprākā enonomika. Nav mums savas stipras, vienojošas identitātes. Mēs esam jauni, nepieredzējuši. Taču mums tāpat ir maza, mīlīga valsts ar mazu galvaspilsētu, kas tik tiešām ir Parīzes miniatūra. Mums ir forši cilvēki, spējīgi cilvēki, draudzīgi cilvēki. Ja vien mēs varētu atmest savu skaudību un greizsirdību, nedzīties tik ļoti pēc lielākas mājas, lielākas mašīnas. Ja vien mēs iemācītos padalīties ar citiem – ja ne materiāli, tad vismaz idejiski. Ja mēs varētu iemācīties izdarīt kaut ko labu nevis peļņai, bet vienkārši kopējam labumam, tad ļoti iespējams, ka mēs vienu dienu pamostos vienā nudien foršā valstī.
Ar identitāti ir tā, ka to var atrast tikai to pazaudējot. Varbūt ir vajadzīga vesela emigrantu paaudze, lai kaut kas mainītos. Lai mēs pamostos un saprastu. Varbūt tas ir vienīgais veids kā mainīt domāšanu. Varbūt vajag šad tad visu pazaudēt, lai to pēc tam spētu novērtēt. Varbūt viss, kas notiek, notiek uz labu. Es zinu, ka es mūžīgi šeit nepalikšu. Vienu dienu es atgriezīšos un darīšu kaut ko, lai parādītu pārējai pasaulei, cik forša ir mana valsts. Pirts dēļ, ābolu sulas dēļ, brūkleņu zaptes dēļ un visa tā dēļ, kas man pietrūkst.
Galu galā, es esmu latvietis.
Laimīgu Jauno Gadu. Brauciet godīgi.
Paldies! :)
Un par to sēņošanu - to arī neviens ārzemnieks nesaprot, jo, piemēram, ārzemēs izdotās sēņu grāmatās gan alksnenes, gan bērzlapes (un ne tikai tās) skaitās indīgas sēnes :D Bet mēs kārtīgu "zaceni" bez tām nevaram iedomāties ;)
Nastupajušim!
Paldies! :)
Lai Tev veiksmīgs Jaunais! :)
Esmu Latviete!!!
Es dzīvoju Latvijā!!!
Paldies Tev! :)
eek! briinishkjiigs raksts! :)
visiem veiksmi arii savas identitaates mekleejumos!
un tad attelpai kads australieshu muzikju fantastisks chill
http://www.youtube.com/watch?v=NlNpks9WtnY&NR=1
Paldies, Dievam vēl esmu uz vietas dzimtenē :)
-
Manuprāt, precīzi pateikts, ka patiesā identitāte ir tas, kā cilvēki sazinās savā starpā ikdienā, kad tas notiek dabiski, vienkārši un pozitīvi. Paldies. Labs :)
Pa lielam tā problēma, kāpēc cilvēkiem pietrūkst tās sulas un maizes ir tās ilgas pēc skaistās bērnības (kuriem viņa ir bijusi skaista), kad cilvēka apziņā tiek ielikti kultūras piederības pamati un tas viss iesakņojas mūsos uz mūžu. Liela daļa pasaules iedzīvotāju domā valsts robežu ietvaros, nevis: "Mēs dzīvojam uz planētas zeme." Un, jā, kamēr lielākās sabiedrības daļas prātus nodarbinās jautājums: "Ko es varu darīt, savas jahtas vai mājas labā?" - nekas nemainīsies. Ir tāds labs teiciens - think global act local. Nacionālā apziņa laba lieta, bet, manuprāt, tuvojas laikmets, kad tas spēlēs salīdzinoši mazāku lomu, nekā cilvēcības apziņa.
Tev arī laimīgu ;)
Paldies par rakstu!
Laimīgu Jauno gadu!
Novērtēju visus mūsu labumus - sākot ar īpatnējiem ēdieniem, paražām un beidzot ar burvīgiem cilvēkiem [taču katra ego sabiedrības kopumam ir ļoti kaitējoša parādība]..
Milzu paldies par rakstu, lasīju ar smaidu!
Iedvesmojoši. ;)
Laimīgu jauno!
Veiksmīgu jauno gadu un lai vienmēr izdodas tikt pie āboliem! :)
Manī ir tieši šīs pašas izjūtas, jo dienas, jo vairāk. Jo ilgāk dzīvoju prom, jo stiprāku latvisko identitāti jūtu.
Pat daža aizkustinājuma asara nopilēja..
prieks, ka saproti to, ka Latvija ir ideālākā valsts pasaulē!
Tu minēji, ka mums nav pludmaļu vai kalnu, taču citās zemēs ir vulkāni , indīgi kukaiņi, dzīvnieki (čūskas, zirnekļi, krokodīli arī haizivis utt. )
bet mums IR daudz mežu , pļavas un cilvēki ar Zelta sirdīm!!
Latvija ir un būs visskaistākā, jaukākā un ideālākā vieta pasaulē..
Kaut būtu daudz vairāk cilvēku, kuri saprastu to.. ( Vēl neaizbraucot no šīs vietas) !!
Ceru, ka Tu esi atgriezies šeit..
Un ja vel neesi, tad brauc šurp un izbaudi dzīvi šajā zemē!!!! :)
Lai Tev veicas! :p
Nu tad, Jaunajaa Gadaa paceljam glaazes, lai tomeer muusu valstii buutu ne tikai emocionaalais pienesums, bet arii praktiskais!
Gaidām Tevi mājās! Priekā!
Par to ka Latvija mīlīga,piekrītu
Par to ka Latvijā sabiedrība mīlīga, nepiekrītu
Par to ka abolu suliņa garšīga, piekrītu
Par to ka Latvijā klimats slikts, nepikrītu, man patīk contrasti.
Par to ka Latvijā vissmukākās meitenes, nepiekrītu. Tā tikai riktīgs patriots ir tiesīgs teikt, tāpat viņam nav taisnība.. ak jel..
Redzat cilvēki cik grūti ir dzīvot ārzemēs..
Pēc pirmās rindkopas jau sāku domāt nosaukumu uz draugiem.runā linku un tviteri.
Tiešām ļoti labi esi pateicis, mazliet asaras pat sariesās uz beigām.. lasot iedomājos to Kaupera video par Latviju un viss saplūda. Tiešām izcili. Viens no šī gada labākajiem blogu rakstiem. Paldies.
Rīt piedzeršos tā kārtīgi par Latviju !
es varētu parakstīties zem šī raksta. un nokliegties - stulbās žurkas, kas noniecina savu tautību, piederību valstij un mūk ar asti kājstarpē.
bet vienalga nesaprotu, kāpēc Tu tad nedzīvo šeit.
kopumā - ar aizejošo un par nākamo! priekā!
Taču man prieks man autora optimismu un pilnība atbalstu Reiņa ideju, ka mums kaut kas ir jādara kopējā labuma sasniegšanai.
Sis (ari pec komentariem spriezot) ir trapijis pa vissmeldzigakajam stigam, ja ta drikst izteikties...
Mums jau nav jaizlasa, ka Latvija ir skaista, mums tas ir dvesele ielikts jau piedzimstot
Skaistu Jauno gadu
Un veiksmīgu jauno gadu visiem latviešiem :))
Paldies autoram.
Par rakstu - visi jau visu ir pateikuši, neko nepiebildīšu...
Laimīgu jauno gadu Reini ! Tas tev pēc 10 minūtēm...
veiksmes un izturības pilnu jauno 2010. gadu!
Nu tad visi laipni aicināti atpakaļ baltajās pludmalēs pie smukajām meitenēm un savā identitātes pilnbriedā! Atpakaļ pie rupjmaizes, kefīra un štovētiem kāpostiem. Atpakaļ pie hokeja fenomena un cayenne/landkruiser/touareg sastrēgumos. Atpakaļ pie nemitīga lietus vasarās, +5 grādiem gan vasaras gan ziemas saulgriežos.
Es šeit dzīvoju un prom braukt negribu, ko novēlu svārstīgajiem Jaunajā gadā.
Tiekamies LV uz zoles vakaru, kas noteikti ari Tev pietrukst! :)
Tev te nav ko darīt.
Dari lietas tur un vienmēr uzsver Latviju.
Mēs te izdzīvosim, lol.
Nobirdināju skopu vīrieša asaru.
paldies, Reini, par lielisko rakstu! laikā, kad lielai daļai letiņu pašapziņa ir nokritusies zemāk par zāli un liekas, ka "labi ir tikai tur, kur mūsu nav", šāda sapurināšana ir dikti svētīga! ;)
Laimīgu Jauno gadu!
P.S. Neiesaku šo nevienam uztvert personīgi.
es ceru, es tik ļoti ceru...!
bet kad esi visā šitajā mazvalstiņā līdz kaklam iekšā, tad neatliek laika redzēt neko tādu, jo ir jācīnās lai izdzīvotu un nav laika un vēlmes lielajām apcerēšanām.
cerams, ka šis 2010. būs vismaz tik pat laimīgs kā pagājuāais!
Man arii taa visa nenormaali pietruukst (jau 7 meeneshus Itaalijaa dziivoju), gribeetos braukt atpakalj, bet tagad kkaa nu nemaz nesanaak... gan jau kkad braukshu atpakalj, kaut vai taas pashas aabolu sulas deelj. :D
Ceru, ka tomēr agri vai agri mēs dzīvosim citādākā, bet tomēr Latvijā!
Ar to emigraacijas paaudzi gan liekas taa pashvaki vecie (es) veel varbuut atgrieziisies, bet mans deels, kursh Austrijaa maacaas jau 4-to gadu, un turpinaas arii te maaciities, diezvai vinsh atgrieziisies uz pavisam...
Paldies!
Tas, kursh nekad nav dzivojis ilgstoshi prom no LV, nekad nesapratiis lidz galam sho visu.
Latvieši māk rakstīt...
visam savs laiks! un Tu to noteikti sajutīsi!
Arī es dodos prom, lai atgrieztos, jo zinu, ka Latvija man pietrūks jau pirmajā dienā, kad būšu tur. Bet es braukšu, lai atgrieztos. To apsolu sev un saviem tuvākajiem.
Liels paldies par rakstu - visiem būtu jāiemācās redzēt jau tās vienkāršākās lietas, priecāties par sīkumiem.
Sulas unmājās man abolu vīns mmm...
Bet es sheit prom no LV
Jā kā izteikteis rīta rasas gaajiens uz mežu!
Pat nieka griķi trūkts.
Bet neko darīt jāpadzīvo ārpusē lai var uz LV vest finanses atpakaļ :)
Reinis Traidās
30/12/2009 plkst. 15:45
Bļin, nu izjaucāt jūs manu lielisko poētisko salīdzinājumu. :) Uzvarēt = iemest normālus vārtus un uzvarēt kaut vai pamatlaikā.
Kāda starpība kā met, kā ripa iekrīt? Hokejā ļoti liela nozīme ir "haļavām" un tas, ka bullīšos uzvarējām tā gan nebija "haļava" bet gan viens pret vienu.. viss bija godīgi.. Un vienalga kāda uzvara tik un tā skaitās uzvara!
Un jā- lietas sāk novērtēt tad, kad to sāk trūkt.
p.s. sveiciens no RCHG.