![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Atkarība no kofeīna
Es mēdzu smieties un rādīt ar pirkstu uz cilvēkiem, kas apgalvo, ka tiem ir atkarība no kofeīna. Haha, es domāju, kā var būt atkarība no kafijas. Man gan nav nekādas atkarības – es varu dzert kafiju, varu nedzert, man ir pilnīgi vienalga. Atkarība ir tikai pieradums prātā. Enerģijas dzērienus, izņemot kolu, es arī nekad neesmu dzēris.
Pirms pāris nedēļām es izlēmu eksperimentālā kārtā vienu nedēļu piekopt tādu kā detoksifikācijas kursu vai diētu. Diezgan saspringtās pagājušā gada beigas un šī gada sākuma ar visām filmēšanām, absolvēšanu, darba meklēšanu un ar diezgan lielu apjukumu par to, kas notiks un ko darīt tālāk, atstāja zināmu iespaidu uz manu veselību, visjūtamāk uz gremošanas sistēmu. Viena epizode bija pašā gada sākumā, kad man likās, ka man paliek slikti ar sirdi. Protams, man nekad ar sirdi slikti nav bijis, un tādēļ es nezinu tieši kā tas ir, kad ir slikti ar sirdi, bet man bija savāda sajūta krūšu apvidū, diezgan mainīgs sirds ritms, viegla galva un tāds kā vājums. Protams, ka es uzreiz domāju – asinsrite un sirds. Sāku domāt- kas nu būs un ko nu darīt, un tā baidoties es tiku tā saucamajā “baiļu un reakcijas ciklā”, visus tos simptomus tikai pastiprinot līdz domai, ka vajadzētu laikam iet uz slimnīcu. Protams, ka slimnīcā, pēc 3 stundu ilgas manis vaktēšanas, mērīšanas, kustināšanas, fotografēšanas, nekāda vaina netika atrasta, un mani aizsūtīja mājās ar tekstu, ka varbūt man bija pārāk daudz skābes vēderā.
Kādu laiku es baidījos sportot vai jebkā citādi paātrināt sirdsdarbību. Kādu laiku mani vajāja tādi epizodiski vājumi, mazliet viegla galva un sajūta, ka es tūlīt ģībšu, bet tā arī nekad nenoģībstot. Palasot līdzīgu simptomu skartu cilvēku viedokļus internetā, es nolēmu, ka tomēr pie vainas ir vēders. Un, ja vainīgs ir vēders, tad īstenībā vainīga ir nervu sistēma. Vēderam ir tiešais savienojums ar smadzenēm. Nevienam nav pārāk sveša sajūta, kad lielas stresošanas vai uztraukuma laikā vēders diezgan aktīvi prasās “atviegloties”.
Tā nu es izdomāju garīgās un fiziskās veselības uzlabošanas nolūkos vienu nedēļu “attīrīties”, izņemot no sava ikdienas uztura populārus toksīnus. Izlasīju, ka 5-7 dienu gara tāda “diēta” radikāli uzlabo veselību, attīrot asinis, aknas, uzlabojot gremošanu, cirkulāciju un attiecīgi tālāk arī smadzeņu darbību un nervu sistēmu. Diēta paredz absolūtu nikotīna, alkohola, glukozes, glutenīna (?), kofeīna izslēgšanu no uztura uz 1 nedēļu. Nevar ēst olas, miltus (maizi), piena izstrādājumus (izņemot jogurtu) un gaļu. Jāēd ir tikai svaigi (neapstrādāti) dārzeņi, augļi, graudi, rieksti un jādzer daudz, daudz ūdens katru dienu. Jāēd regulāri arī jogurts, lai atjaunotu labās baktērijas un uzlabotu zarnu un kunģa floru. Ēdienreizēm arī jābūt mazām, bet biežām. Nekādā gadījumā nedrīkst ēst daudz.
Un viss gāja labi, izņemot faktu, ka es rupji lamājoties atteicos no pliku dārzeņu un augļu diētas jau otrajā dienā. Pēc jau pirmās dienas bez normāla barojoša ēdiena es sāku justies vājš, drusku aizmidzis ar viegli reibstošu galvu, nelielu, bet konstantu izsalkuma sajūtu un biju manāmi aizkaitināts uz visu pasauli. Es turpināju ēst jogurtu katru dienu, dzert probiotiskos mazos piena dzērienus. Ēdu maz, bet bieži, dzēru daudz ūdeni, bet vakarā gan neliedzu sev normāla izmēra ēdienu – visbiežāk gaļu ar salātiem un tad vakarā kādu našķi – tostu ar zapti vai cepumu, vai šokolādes gabalu. Pēc nedēļas jutos daudz labāk, un savādās vājuma epizodes ir gandrīz pārgājušas.
Bet… kofeīns. Es līdz šim nebiju apzinājies savu reālo kofeīna un cukura uzņemšanas devu. Izrādās, ka kofeīns nav tikai kafijā, bet arī tējā un šokolādē. Protams, arī gāzētajos, saldajos dzērienos. Tēju es dzeru diezgan daudz, vismaz 3-4 lielas krūzes dienā. Ar cukuru. Šokolādi es arī patērēju diezgan daudz. Sapratis, ka tēja tas pats, kas kafija vien ir, un, ka patiesībā es katru dienu uzņemu reāli lielu devu kofeīna, es izlēmu pāriet uz zaļo tēju bez cukura. Zaļā man drusku riebjas, bet kas jādara – jādara. Likās, ka jūtos diezgan labi, bet tad izrādijās, ka pat sūda zaļajā tējā ir kofeīns! Tagad es mēģinu pakāpeniski pāriet uz kumelīšu tēju ar medu. Jo bez kaut kāda saldinātāja es to vienkārši nevaru iedzert. Tāpat es šad tad jūtu, ka mani pārņem miegainība un man ir jāiedzer viena melnās tējas krūze, lai savu prātu atgrieztu pašreizējajā situācijā. Vai arī jāuzņem cukurs. Tapēc lūdzu sēdieties draudzīgi aplītī visi, un es sākšu…
Mani sauc Reinis un es esmu atkarīgs no kofeīna!
P.S. kad atceros, ka agrāk tējas krūzītei klāt liku trīs karotes cukura, sāk šķebināt ..
Bet bez lielas kafijas dienas vidū es nevaru, (0.5L krūze ar 2 mega lielām karotēm maltas kafijas) jo nāk virsū tādas kā vājuma lēkmes un gribas dikti nosnausties. parasti tas nozīmē atlūzt uz pāris stundām. Zems asinsspiediens, vajag to stimulēt, īpaši, ja ir mazkustīgs darbs.
Un man ir rezultāti - esmu ieguvis papildus darba spējas, labāk koncentrējos darbam, mazāk daru blakuslietas. daudz vairāk varu izdarīt.
1. Medicīnas enciklopēdija - stingri aizliegts pat vērt vaļā.
2. Trīs vīri laivā(To Say Nothing of the Dog)- satur ārstniecisko recepti.
Kofeīnam nevajadzētu būt zāļu (herbal) un tīrajās augļu tējās.
Bet ar zāļu tējām arī jāskatās, tajās ir visādu bioaktīvu vielu ;) Jādzer un jāskatās, kāda jušana.
A. taisnība - tās ir zāļu tējas - forsēt ar nevajag - pēc sajūtām, un, ja nu gluži sāk pumpas uz sejas mesties .. tad ar laikam nevaig :D
Arī kumelīšu tēju var garšā patīkamāku padarīt un dzert X veidos, pieliekot klāt šo un to citu. Neesmu eksperts (parasti tēju gatavo draudzene), bet pret tiem simptomiem, ko aprakstīji 100% atbilst kāda garšīga augu tēja, ko iedzert.
un jā, bez kofeīna tomēr ir savādāk. man gan bija otrādāk - domāju, ka atkarībai jābūt riktīgi. bet izrādījās, ka tīri labi var iztikt. bet pietrūkst gan..
Recepte - vienkārši dzīvot nost tā, kā pašam ir vispatīkamāk.