Ražots Latvijā

Manuprāt, viena no pazīmēm, kas norāda uz attīstītu sabiedrību ar diezgan stipru piederības un identitātes sajūtu, ir izvēle atbalstīt vietējo ekonomiku, t.i., pērkot produktus un pakalpojumus no vietējiem uzņēmējiem. Austrālijā, piemēram, pāstav ļoti spēcīga identitātes sajūta, un vietējie komersanti uz to nekautrējoties kapitalizē. Visbiežāk mārketinga stratēģija un reklāma tiek pozicionēta tā, lai tā ļoti būtiski uzsvērtu to, ka konkrētais produkts ir ražots Australijā, kompānijas īpašnieki ir austrāļi, viņu darbinieki ir tādi paši austrāļi, viņi savus produktus ražo no Australijā sagādātiem izejmateriāliem. Tad viņi, īpaši nesatraucoties, uzliek produktam augstu cenu un tad sēž un skatās, kā visi skrien un pērk, pat tad, ja cena ir stipri augstāka nekā konkurentiem. Nav saprotams, cik daudz no tā visa ir mārketinga muļķības un cik daudz – patiesības, bet fakts ir tāds, ka tas darbojas.

Rosināšana sabiedrību stimulēt vietējo ekonomiku notiek arī no valsts puses. Valdība diezgan kampaņveidīgi reklamē, informē un uz to mudina. Braucu vienu dienu vilcienā uz mājam, un virs vienas no nebeidzamajām rindām ar graffiti (interesanti, kapēc urbanais graffiti vienmēr koncentrējas tieši gar dzelzceļa sliedēm) ir liels un sarkans uzraksts, kas uzpūsts ar parastu krāsas baloniņu – Give your kids a job, buy Australian! Situācija šeit ir delikāta lielā pagaidu un pastāvīgo imigrantu skaita dēļ. Āzieši un indieši gāžas te iekšā ar laivām katru dienu un ir cītīgi un gatavi strādat par kapeikām. Tā rezultātā viņi, protams, uzsit konkurenci un nosit algu vietējiem pilsoņiem. Viņi te apmetas, sāk savus biznesus, pieņem darbā tos, kas izskatās līdzīgi viņiem, sadarbojas ar saviem brāļiem, kas palikuši netīrībā, un galu galā tu ej pa ielu, lasi uzrakstus veikalu skatlogos nesaprotamās valodās un brīnies, kapēc visur smird pēc Tofu siera. Kā jau rakstīju – delikāta situācija. Tā vien liekas, ka pēc dažiem desmitiem gadu austrāļi te bus mazākumā paši savā zemē.

Tādos apstākļos acīmredzot uzturēt savu nacionālo identitāti, lepnumu un patriotismu ir svarīgi. Manuprāt, austrāļi ļoti labi saprot, kā tas mārketings darbojas, taisnība jau tam uzrakstam virs garāžām ir – ja vietējos neatbalstīsi, tad konkurenci tie neizturēs. Turklāt, kāpec gan nesamaksāt nedaudz vairāk? Tā papildus samaksātā nauda, kas ieguldīta vietējā attīstībā, taču agrāk vai vēlak pie pircēja atgriezīsies. Ja nu gluži ne naudas formā, tad vismaz ka kvalitatīvi valsts sektora pakalpojumi. Varbūt tas mazais uzcenojums gala beigās nopirks kādam ugunsdzēsejam labāku aprīkojumu, ļaus izmaksāt sociālos pabalstus un pensijas kādam ilgāk vai atļaus aizbērt vienu bedri uz ielas. Un tāda attieksme nav tikai tiem, kas ir bagāti šeit. Tāda attieksme ir visiem.

Atliek vien austrāļus apskaust par viņu identitāti un uzņēmību. Bet kā ir ar Latviju? Un galu galā – kā ir ar tevi? Vai tu atbalsti Latvijas uzņēmumus, kuru lielākā daļa pieder vietējiem uzņēmējiem – latviešiem? Vai tu pērc Latvijā ražotus produktus? Vai tu esi painteresējies, no kādām izejvielām (kur iegūtām) šie produkti ir ražoti? Vai tu esi kādreiz paskatījies uz kādas Spilvas burciņas etiķetes aizmuguri un nobrīnījies ieraugot, ka marinētie gurķi ir patiesībā ražoti Turcijā vai Polijā? Vai tu zini, ka vairāk nekā 40% no A/S Aldaris pieder Dāņu grupējumam Carlsberg? Vai esi padomājis, cik no tās naudas varētu aizplūst prom no Latvijas un cik – palikt vai atgriezties investīciju veidā? Par to ir vērts padomāt. Un vēl vairāk vērts ir nākamreiz ejot uz veikalu izvēlēties to, ko taisījuši, ražojuši un pakojuši latvieši. Pat ja tas ir nedaudz dārgāks.

Jāšpiko nedaudz no austrāļiem un jāsaka – atbalsti otru latvieti un pērc vietējo produktu. Tava paša alga, galu galā, ir no tā atkarīga.

18 komentāri

  • Mārcis
    Labs raksts. Paldies!

    Domāju ka šo rakstu būtu jāizlasa lielākam cilvēku skaitam kā apgrozās šeit. Ar ko domāju ka, ja iesūtīsi to kādam no ziņu portāliem, to publicēs sadaļā - lasītāja viedoklis.
  • Ieva
    Grūti sanāk izvēlēties to Latvijas preci. Jau minēto iemeslu dēļ — lielveikalā pie plaukta stāvot grūti izzīlēt, ka sensenā LV uzņēmuma Spilvas gurķīši ražoti Turcijā. Ko man jāiet pirms veikala apmeklējuma veikt izpēte, ko tad pirkt?
  • martinsb
    Vai Tu esi paskatījies, cik daudz "E-vitamīnu" ir daudzās Latvijā ražotās pārtikas precēs (es nesaku, ka 100% visās)? Un ka uz etiķetēm vēl ražotāji lepojas, ka tas konkrētais Exxx ir "identisks dabīgajam".
    Man nebūtu iebildumu samaksāt vairāk par preci tikai tāpēc, ka tā ir ražota Latvijā. Man toties IR iebildumi ēst ķīmiju.
  • martinsb: Priekš tam ir etiķetes. Es nešaubos, ka var atrast kaut ko bez E vielām.
  • garumzīme
    Gribētos definīciju - kas ir Australian? iezemieši - tad to ir ļoti maz, angļu kolonistu pēcteči - tad tie ir tādi pat iebraucēji kā aziāti.
    domāju, ka Austrālijas ekonomikai ir pie kājas vai produktu ražo balts vai melns, ka tik tas tiek ražots uz vietas, resp., netiek imortēts.

    arī LV nav būtiski, vai ražojums ir krieva, baltkrieva vai letiņa taisīts. ka tik tas ir ražots LV iedzīvotāju rokām/galvām un pašā LV.

    bet izvēle - dārgāk, bet atbalstīt savējos ir pārtikušas sabiedrības preregatīva.
  • garumzīme - laba doma. Definīcija ir ļoti "stiepta" un relatīva zinot Austrālijas imigrācijas situāciju un vēsturi. Ir ļoti grūti pateikt, kas un kāds tad īsti ir austrālis. Bet tieši tādā kontekstā ir vēl šokējošāk tas, kā viņi spodrina savu identitāti un patriotismu!
  • martinsb
    Reini, es tieši to arī lasu no etiķetēm, no kurienes gan citurienes?
    Protams, ka var atrast mantas arī bez e-vielām, taču ko darīt, ja blakus, spriežot pēc etiķetes informācijas, ir labs ievestais produkts, kas ir lētāks?
    Es nezinu, kā ir Austrālijā, bet, esot šeit, man rodas iespaids, ka man bieži tiek mēģināts iesmērēt pārcenotu nekvalitatīvu produktu, kas man ir jāpērk tikai tāpēc, ka tas ir "ražots Latvijā".
  • martinsb: Ja situācija ir tāda, ka ievestās preces ir kvalitatīvākas un lētākas par vietējo preci, tad tā ir problēma valstij.
  • varētu jau atbalstīt, bet nav jau ko :) ja produkti pirmkārt BŪTU, tas jau atvieglotu dzīvi, pagaidām gan praktiski viss kas ir 100% LV ir baudāms tā, 50/50. Tā kā alu nedzeru, īsti nezinu kā varu atbalstīt LV ražotāju, un tas zināmā mērā ir padumju.

    Viens aspekts ar ko vari palīdzēt LV tirgum pērkot LV produktus ir zemnieku tirdziņi - tur toč viss ir 100% LV. Bet cik viņu ir un cik liels ir klāsts?

    Secinājums ir bēdīgs - Latvijā gribēdams nevari atbalstīt vietējo ražotāju :) jo NAV piedāvājuma vietējiem. Ja arī ir, tad maz un tas pats gadās no leišiem vai igauņiem. fakeri, pat Kārumu maitas pārdeva...
  • Nedaudz gribu tēmu sašaurināt. Visvairāk (ikdienā) mēs pērkam pārtiku. Un te nu ir kā ir ar atbalstu Latviešu ražotājam. Rūpnīcas daudzviet pieder ārkapitālam un izejvielas tāpat pamatā tiek iepirktas globālajā tirgū. Es to sadalītu 2 daļās. Pārtiku ko izaudzē zemnieks un to, kuru var nopirkt lielveikalā. Ar visām četrām cenšos pārtiku pirkt pa tiešo no zemnieka, veikalam atstājot tikai to ko zemnieks neražo, vai kas šobrīd neaug. Kaut kā tā. Lielveikalu līgā neredzu jēgu kaut ko dalīt, jo E vielu kontekstā neticu, ka latvijas rūpnīcā ražo veselīgāku produktu nekā ārzemēs. Visi konservi tagad nebojājas 1/2 gadu :)
  • Man kaut kā tomēr šķiet, ka tas ir attieksmes jautājums. Viss ir iespējams, ja ir vēlēšanās. Austrālijā pat McDonalds bļaurē, cik viņi kruti, ka ņem burgeriem saviem lielopus no vietējiem zemniekiem-audzētājiem... Nu nezinu.
  • :) jā, tikai Latvijas McDonalds iepērk gaļu Polijā, jo šeit zemniekiem nevelkot kvalitāte / apjoms... Un bija arī skandāls, ka "Valmieras Piens" pārdeva savā fasējumā Vācu sieru.... ko te piebilst? Sanāk, ka vidējam Latvju pircējam jāstrādā kādā no specdienestiem lai varētu izsekot produktu ķēdēm... Tādēļ pārtika ir jāpērk pie kaimiņu onkas.
  • Armands
    Normāli. Alu tik dažreiz padzeru importa, ginesu, piemēram. Jo Latvijā ginesu neražo. Bet tā 90% Valmiermuižas. Varbūt arī tāpēc, ka latviešu, bet galvenokārt tāpēc, ka baigi labs!

    Gaļu ņemam no zemniekiem, cik iespējams, pārējo ekoveikalos - jēru, liellopu, vistas - arī no vietējiem nāk. Dažreiz gadās lielveikalā paņemt, bet reti.

    A vot sieri Latvijā manai gaumei tā īsti nav. Cietās desas tāpat. Tipa Lido ir uz pareizo pusi, bet tik un tā nav tas, kas itāļu dažas izvēlētās. Tās visas salami neskaitāmās, kas ir sakarinātas lielveikalos, šausmīgi negaršīgas ir. Pica pēc mēsla garšo, ja viņas izmanto.
    Jā, zemnieki, cik esmu mēģinājis dažus, labas taisa, gan jau tāpēc, ka neliek tos E-mēslus klāt, bet baigi reti var zemniekus ar desām sastapt.

    Tāda īsumā ir tā LV problēma - iedod piedāvājumu, būs no manis arī pieprasījums. Nu nevaru es 2x nedēļā izbraukāt visas piecas "točkas", lai visu nepieciešamo sapirktu. Jāstrādā arī bišku ir...
  • Kas nav? Kur nav? Ķelmēnu, Lāču, Liepkalnu maize (par ko ārvalstīs var tikai sapņot), Talsu ekopiens, Valmiermuižas alus, vietējā gaļa, vasarā visi iespējamie vietējie dārzeņi, ekobodes un tirdziņi uz katra stūra... Viss ir.

    Vienkārši nevajag rīt Lido sūdīgās vistas un tad sūdzēties par ķīmiju.
  • Mārtiņš
    Gribējas iebilst par to, ka spilva (un daudzi citi uzņēmumi) ražo no ārzemju izejvielām. Manuprāt vainot Spilvu ir netaisni, jo viņiem principā nav izvēles. Nu nav Latvijā lielu gurķu plantācijas, nav to mazo gurķu, kurus marinēt. Ļoti maz zemnieki audzē tādus un nepietiekamās tonnāžās. Tas vienīgais pie kā gribējās piekasīties.
    Dzīvojot pa UK arī bieži redzu šo patriotismu attiecībā uz vietējo preci. Teiksim pienam norāda diezgan precīzi, ka šajā iepakojumā piens ir nācis MAX no 50 jūdžu attāluma. Tas ir tīri patīkami redzēt ka lielie ražotāji atbalsta visus vietējos zemniekus, ja tie spēj saražot labu preci. Protams, lietojot latviešu strādniekus. :P
  • Armands
    Jā, kātad, nabaga Spilva, Latvijā ir tik maz zemes un tik daudz iedzīvotāju, bet visi zemnieki ražo eksportam.

    Vajag teikt precīzāk - Spilva Latvijā nevar _pa lēto_ iepirkt, bet peļņu ta gribas pēc iespējas lielāku!


    Bet tiešām, Spilvu jau nav ko vainot. Vainot vajag tirgus ekonomiku un Latvijas patērētāju, kurš nerada pareizo pieprasījumu...
  • Zivtins
    manuprāt problēma šeit ir nedaudz savādāka un cik esmu novērojis - tas ir pierādījies vairākkārt:
    latvietis latvietim latvietis
    jebšu
    labākā pārtika latvietim - cits latvietis
    jebšu
    kas latvieti iepriecina visvairāk? - ja kaimiņam nosprāgst govs

    tāds ir latvietis "klasiskais"
    /cenšos tāds nebūt/

    PS: nemēģinu nevienu aizskart, bet tāds viedoklis man izveidojies :( Sastrādāties ar latviešiem ārzemēs un cittautiešiem ir vieglāk, nekā ar savējiem. te pīļu dīķis pamatīgs...
  • Ruruu
    ĻOTI POPULISTISKS RAKSTS - Austrālija ir viena no vis ķīmiskākajām valstīm - pesticidi tiek gazti virsū nemaņā un nav jau nav tā, ka viņi izvēlas kādu produktu tik tapec, ka vietējais...vispār viņiem šeit nav nemaz tāda lieta kā zaļie tirdziņi...

    Sen jau Coles,Woolworth iznicinajuši vietējos mazos zemniekus..

    Kad man draugs uzzināja, ka mums ir partija Zaļie Zemnieki, viņs bij neizpratnē, kā tas ir iespējams, jo šeit viņiem tas ir kaut kas neiespejams - tiek lietots tik daudz ķīmiju,ka būtība nepastāv ta saukta organiskā saimniekošana...

    Vai nesen nelasīji rakstu, kur vienā zivju audzetavā zivis sāka dzimt ar divam galvam utt, jo blakus zemnieks savus avokādo smidzināja ar pesticidu, kas visur pasaulē aizliegts, jo izraisa mutācijas gēnos bet AUS atļauts???

    Viņiem pat zemenes zemeņu laikā garšo kā papīrs...

    Es uzskatu, ka tik naturali kā Latvijā viss notiek reti kur notiek - brizdienās aizlaižam pie cencīšiem pēc rukša karbonādites, burkaniem, kartupeliem, kuriem tik vien ka govs kaka uzlikta...tīrāk reti kur citur pasaulē notiek...

Ko tu domā?


Šādus tagus drīkst izmantot: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

FFWD