![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
Atgriezties mājās
10 stundas vilcienā noteikti ir pārāk ilgs laiks. Tik daudz laika domāt, ka var paspēt izdomāt visādas trakas domas. Kā, piemēram – izlemt atgriezties Latvijā. Ceļā no Melburnas uz Adelaidi Lieldienu brīvdienās es izdomāju, ka pietiks man blandīties apkārt un ir laiks doties mājās. Patiesībā, tāda ideja mani neķer pirmo reizi. Jau kopš gada sākuma un augstskolas pabeigšanas mani epizodiski, bet regulāri, aizvien biežāk vajā doma par to, cik forši gan būtu atgriezties mājās. Visbiežāk es šādas domas pats ātri vien noraidu. Veselais saprāts saka, ka tā ir absolūti neprātīga ideja. Šeit ir fantastiska valsts, man ir viegls un labi apmaksāts darbs, es spēju sevi pilnībā uzturēt. Es varētu nodrošināt sev nākotni, veselības apdrošināšanu (kļūstot par pastāvīgo iedzīvotāju), dažādas sociālās drošības garantijas un visu citu, kas 1.pasaules valsts iedzīvotājiem pienākas. Te vienmēr spīd saule un ir silts. Izlausās fantastiski, un saprātīgs cilvēks nekad neizdomātu kaut ko tādu pamest. Ja mēs visi vienmēr rīkotos sapratīgi, tad pasaule būtu garlaicīga un tukša.
Veselais saprāts bieži vien smagi kļūdās savos aprēķinos. Organisms saka vienu, bet prāts pavisam ko citu. Un mēs visi zinām, kurš galu galā ir stiprāks. Jau no gada sākuma mans organisms mēģina man kaut ko pateikt. Mani vajā mistiskas sliktas pašsajūtas epizodes, kuras nav saistītas ar manu fizisko veselības stāvokli. Mans veselais saprāts ilgi cīnījās, un es pat vienu brīdi sev iegalvoju, ka tā varētu būt atkarība no kofeīna. Kā jau rakstīju, mani regulāri piemeklē savāds vājums, viegla galva, nedaudz drebelīga dūša. To var aprakstīt vienīgi kā sajūtu bērnam sēžot pirmo reizi uzgaidāmajā telpā pie zobārsta. Savāda, viegli kutinoša sajūta vēderā. Savāda gremošanas sistēmas darbība, bieži ļoti miegainas dienas (pat tad, kad ir labi gulēts). Pieļāvu, ka tas varētu būt iepriekšējā gada saspīlējums, neziņa par nākotni un karjeru, bet visiespējamākā diagnoze tomēr laikam ir ilgas pēc mājām. Nekas cits tas nevar būt.
Kad es jau 4 stundas biju sēdējis vilcienā, es sāku domāt par to, kāda gan jēga ir visai tai lielajai algai, ja es to visu iztērēju, lai varētu viens pats eksistēt Austrālijā? Visas tās “plašās karjeras iespējas”, kas šeit nākotnē varētu būt, labā sabiedrība, klimats – tas viss ir kaķim zem astes, ja tu esi viens pats. Es daudz labāk cīnos par iztiku kopā ar saviem draugiem Latvijā, nevis esmu bagāts un ēdu restorānā viens pats Austrālijā – otrā pasaules galā, kur pat īsti ar savējiem skaipā nevar parunāt lielās laika starpības dēļ. Es esmu sapratis, ka visas šīs labās lietas ir absolūti nesvarīgas. It īpaši tad, ja tu lielu daļu savā brīvā laika pavadi domājot, cik gan forši būtu atrasties kaut kur tuvāk mājām. Diemžēl saprast to kādam, kas nav bijis ilgu laiku izolēts tālu prom, būs grūti vai neiespējami. Tapēc tad, kad man kāds prasa (un man prasa daudzi) kapēc es pieņēmu tādu (muļķīgu) lēmumu, es varu stundām ilgi runāt par piederību, kultūru, identitāti, mājām un tādām lietām, bet patiesībā iemesls ir stipri fundamentālāks. Man ir sajūta, ka esot viens tālumā, es palaižu garām visu to cilvēku dzīves, kas man ir svarīgi. Man ir sajūta, ka es atbraukšu mājās pēc daudziem gadiem un es būšu svešinieks. Gan savai valstij un kultūrai, gan draugiem, gan ģimenei. Lūk.
Tādēļ es jau maija sākumā būšu atpakaļ Latvijā. Šie 3+ gadi Austrālijā ir bijuši nenovērtējami. Bez šiem gadiem es nekad nebūtu varējis saprast, kas es patiesībā esmu un kas man patiesībā ir svarīgi. Es esmu iemācījies daudz un gājis tālu uz priekšu radoši un profesionāli. Es domāju, ka darbu es atradīšu. Man ir kaudze ar idejām. Es gribu filmēt un taisīt filmas. Īsas, garas, vienalga kādas – tai auditorijai, no kā es pats esmu nācis. Es neatgriežos mājās, jo mani spiež apstākļi. Es to izvēlos. Varbūt tas izklausīsies absurdi, muļķīgi un salkani, bet es domāju, ka Latvija varētu būt par vienu kripatiņu labāka tad, ja es tur būtu. Katrā ziņā es centīšos, lai tā būtu.
mjaa, bet citi mieriigu sirdi aarzemees dziivo, un nekas.
es savlaik maaciijos sveshzemee, tepat netaalu - ziemeljeiropaa, tachu vienalga mani vilka uz maajaam...
Nauda un citi "iespaida" atribūti ir sūds.. bet to grūti tā no sirds saprast, kamēr nav SAVIEM SPĒKIEM pie tiem tikts. Un pavisam cits svars ir, kad to saka kāds, kas ir ticis, nevis tāds, kurš to pašu argumentu izmanto tikai savas nespējības attaisnošanai.
Es domāju, ka Latvija drīz miklām acīm sagaidīs vienu no saviem sakarīgākajiem dēliem! ;)
Un es zinu, ka mājās Tu noteikti esi gaidīts!!
un novēlu veiksmi, protams.
domāju, ka esi viens no tiem, kas veiksmi prot izmantot un pat pats sev to kaldini.
He, tad jau Jāņos moška varēsim DZIRNAVĀS volejbolu uzkapāt! ;)
Varbūt atbrauc uz LV, nedaudz atpūties, un tad tēmē uz tuvākām ārzemēm? Iespējams, UK, Londona būtu īstā vieta - pāris stundu lidojums no Rīgas, milzīgas iespējas, ut.t.
Katrā ziņā man liekas, Tavs talants un profesionalitāte iekš LV ātri izčabēs, te reti kad un reti kurš atļausies Tev maksāt par to ko gribi filmēt, te vairāk būs "še Tev 600 lati un uztaisi manam veikalam smuku TV reklāmu" :D
Kad atgriezīsies, pamēģini AIZIET (nevis meilus rakstīt) uz DDB, Mooz, Mccann Ericsson, Frank&Stein, pieredze ir labāka nekā dažiem vietējiem "guru", tā ka domājams tevi ātri vien piefiksēs sākumam, a iet pie filmētājiem... nu nez, te vēl aizvien ir lielāko tiesu "kastu" sistēma, ja neesi savējais, tad neesi, neatkarīgi no talanta un izglītības apjoma :)
Tikai galvenais neapstājies.
Bet, ja nopietni, tad welcome back! Bez darba jau nepaliksi, kā jau augstāk minēja, tomēr domāju, ka rick'n'james un Guigo teiktajā ir daļa taisnības, un atgriešanās eiforija var arī pāriet.
Jebkurā ziņā - daudz šejienes ļautiņu, kas, dzirdot par lēmumu, griezīs ar pirkstu pie deniņiem, un nesapratīs. Un Tu jau viņus arī ne :)
Veiksmīgi atgriezties!
Esmu _labi_ dzīvojis ~4 gadus citur. Tev vajadzēja labāk dabūt draudzeni, normālu latviešu meiteni un tad varētu dzīvot cepuri kuldams jebkur, ja tā vieta patīk, ja nē, tad visa pasaule jau ir vaļā.
Un ja esi jauns un uzņēmīgs, tad pavisam nebrīnos, ka būs tā, ka padzīvosi kādu brīdi LV un tad tāpat pārcelsies citur.
Sakumm meegjini kaadus tuvniekus no LV lai apciemo un pstaasta cik tomeer Down under ir smuki. Psham arii acis atveersies.
AD5 no Briseles.
Un ziņas par krīzi ir krietni pārspīlētas un tā jau arī iet uz galu. Ja neesi valsts ierēdnis, vai muzeja darbinieks, tad ir ok.
Reāli jau bija 2 lietas: pareksa glābšana un telšu pilsētiņa. Abas bija kļūdas. Rezonanse jau lielāka bija telšu pilsētiņai: darbspējīgi vīrieši absurdu prasību dēļ pārtiek no žēlastības dāvanām (btw, kuru netrūka).
Lai veicas!
Ir labi, ja zini ko patiešām vēlies un kā savas vēlmes piepildīt.
Kad būs LV, tad atbrauc uz manu Jaunciema pirti!
Gaidīšu kādas ziņas no Tevis. Mans mob. 29411202
Un "lol" par komentāru "5/04/2010 plkst. 03:37". :>
Tā pat jau plānoju nākamo braucienu atpakaļ, jo sapratu, ka mīlestība pret dzimteni IR, tomēr uzskatu ka der ik pa laikam aizbraukt un padzīvot mierīgi, pašam ar sevi...
Taviem draugiem ir savas gjimenes, un no vinju telefonugraamataam tavs numurs ir pazudis.
Vēl domāju, ka jauns, spējīgs un izglītots cilvēks ātrāk vai vēlāk arī šodienas Latvijā savu vietu atkal atradīs - neesi jau bijis pusgadsimtu prom...
Katrā gadījumā ģimenē būsim priecīgi, ka atkal būsi mūsu vidū - dziļi vārdi par tām garām aizejošām dzīvēm ....
izmācijos par gudru vīru, bet Austrālijā tādu ir daudz un nevienam mani tur nevajag. cerams ka Latvijā (banānu valstī) līmenis vēl nav tik augsts un speciālsitus vajag vairāk. Ja ar nevajadzēs, tad nu strādāt kādā ofisā par kafijas lējēju varēs arī Latvijā.
welcome back!
Zinu jau ka visai personīgs jautājums...bet tev jau viss te tāds dziļi personīgs...
Un..fui indietēm..mēs visforšākās sievietes pasaulē - gods un slava mums!!:)
R
Esmu gājusi cauri longdistance rel un zinu kas tā par elli...:/
Neesmu gan prom vēl tik ilgi, bet sajūtas saprotu 100%.
Īpaši par to, ka palaižam garām svarīgo cilvēku dzīves!
Tieši šodien runāju ar draudzeni par to...radu bērni izaugs lieli vien klausoties par Baibas tanti :)
Un es arī gribu taisīt filmas Latvijā un latviešiem...un iemīlēties arī gribu latvietī :)
Tāpēc es arī NOTEIKTI atgriezīšos Latvijā...lai glābtu Latvijas filmindutriju :D dzemdētu bariņu ar bērniem, ēstu rupmaizi, runātos ar šaviem mīļajiem latviešu valodā :)
:)
Es jau sāku skatīties PC mātesplates, jo ļoti iespaidojos no Taviem aprakstiem, bet tad padomāju "wtf, ko tas MXZ runā, man tak ir macbook un nav nekādu problēmu" :D
katrā ziņā, laipni lūdzam atpakaļ :)