![[+]](http://reinistraidas.lv/raksti/wp-content/themes/mxz/img/icon.gif){kind=icon}
iPad
Es nevaru un nedrīkstu rakstīt Apple produktu apskatus, kaut šobrīd to daru. Es esmu Apple evanģēlists jau gandrīz veterāna statusā. Pēdējo reizi, kad mēģināju rakstīt pirmā iPhone aprakstu, tas beidzās ar to, ka apskats bija divus vārdus garš. Un pat tas bija pēc divu nedēļu ilgas agonizēšanas par to, ko īsti rakstīt un pēc kādiem kritērijiem ierīci vērtēt. Ir grūti iPad (un iPhone) apskatīt balstoties uz vispārpieņemtām vadlīnijām. Kas vispār ir iPad? Vai tas ir laptopa ekvivalents? Milzīgs iPod? E-grāmatu lasītājs? Spēļu konsole? Mobila multimediju ierīce?
Man bija iespēja aktīvi palietot iPad 64GB (3G) modeli, un skaidrības par to, kas tieši ir šī ierīce, man nav joprojām. Laikam ir jāsaprot un jāvērtē katra paša tīmekļa un multimediju lietošanas paradumi, lai varētu izvērtēt vai tāds ir nepieciešams, kaut gan es esmu stipri pārliecināts, ka iPad, līdzīgi kā savulaik agrīnais iPhone, ir ierīce, kas maina tās īpašnieku paradumus brīdī, kad īpašnieks to sev atklāj. Man nevajadzēja internetu uz ielas, kamēr tas nebija tik pieejams kā uz iPhone. Es neuzskatīju, ka man vajag karti, GPS, Twitter, YouTube, receptes, spēles, kalendārus, mākoņu satelītus, interneta radio – neko no tā man nevajadzēja, bet šodien es to visu aktīvi izmantoju. Gan mājās, gan darbā, gan pa ceļam. Man to nevajadzēja tikai tapēc, ka tas nebija pieejams. iPhone man pavisam izmainīja priekštatu par to, kas var būt “telefons”.
Ar iPad ir līdzīgi. Es ļoti ilgi biju skeptisks (tas pat ir dokumentēts) un nepārliecināts. Es, Apple fanbojs, skeptisks. Bet tad es to pirmo reizi dzīvē apskatīju un man vajadzēja kādas 24 sekundes, lai saprastu, kas tas ir. Jā, tablešu tipa datori nav nekas jauns. Es domāju – kā gan es varu izmantot tāda tipa datoru ikdienā? Pielietojumu atrast likās grūti, īpaši tādēļ, ka es tāpat lielu daļu laika uzturos pie galda datora, un visas tās pašas funkcijas (un vēl vairāk) man ir pieejamas. Šajā apgalvojumā es arī ļoti kļūdījos. Kopš es palietoju iPad, es vairs negribu atsevišķām lietām izmantot galda datoru. Piemēram, interneta pārlūkošanai. Patiesībā, es galda datoru vairs izmantot gribu tikai video montāžai, foto apstrādei un… es pat nezinu, kam vēl. Es gribēju minēt rakstīšanu, bet iPad virtuālā klaviatūra ir pietiekami liela, lai uz tās komfortabli rakstītu ar 6-8 pirkstiem. 70% no uzdevumiem, ko es veicu ar galda datoru, ar iPad veikt ir patīkamāk, komfortablāk, vieglāk un atrodoties ērtākā vietā un telpā. iPad nav tikai laptopa aizstājējs, bet gandrīz vai galda datora aizstājējs. Ja tā padomā, kam visbiežāk es izmantoju tās spožās 27 collas, 2500 pikseļus? Katru rītu tur tiek pa visu ekrānu izstiepts, milzīgi liels GMail. Pēc tam Google Reader, tad Twitter un tad Google News. Tas ir smieklīgi, jo visām tām lietām nav vajadzīga ne tik liela jauda, ne tik liela ekrāna telpa.
Tie, kas ir skeptiski par iPad, ir skeptiski par Apple vispār. Ir jābūt diezgan plānam, lai neredzētu to inženierijas un grafiskās saskarnes ģenialitāti, kas tur ir ielikta. iPad ir produktu produkts. Stikls, alumīnijs, ierastā recepte. Skaists ekrāns. Tā pati vide, kas iPhone. Iespējas ir tik ierobežotas, cik ierobežota ir aplikāciju izstrādātāju fantāzija. Jau no laika gala bija skaidrs, ka iOS pamatā ir ārkārtīgi pievilcīga platforma aplikāciju izstrādātājiem un tā arī piešķir iPad (un iPhone) tā unikālās iespējas. Dzelzis pats par sevi ir skaists, bet tas nebūtu nekas bez aplikācijām, kas uz tā ir pieejamas.
Tieši lielais aplikāciju skaits ir tas, kas apgrūtina iPad kā ierīces apskatīšanu un vērtēšanu. Tādēļ atgriežos pie sākotnējā – iPad nav iespējams apskatīt, jo to nav iespējams kategorizēt, klasificēt. Tas nav laptops, tas nav atskaņotājs, tas nav e-lasītājs, tā nav konsole, taču tas var būt jebkas un viss no šīm lietām. Man tas ir viss kopā. Grāmatu un žurnālu lasīšana ir primārā funkcija, kurā iPad ir neaizstājams nedz ar laptopu, nedz ar galda datoru. Vajag tikai apskatīt žurnāla Wired elektronisko versiju uz iPad, lai viss būtu skaidrs.
Mūzikas atskaņošana un radio ir diezgan nenozīmīgas funkcijas, tās ir tur tikai tādēļ, lai tu varētu kaut ko klausīties, kamēr tu raksti, lasi vai skaties. Video atskaņošana (VLC!) noder zināmās situācijās, kad normāla izmēra ekrāns nav pieejams un ir jākavē laiks. Spēļu spēlēšana noder jebkurā laikā, tāpat kā e-pasts, e-grāmatas, skaipošana un interneta pārlūkošana. Kalendārs un adrešu grāmata – cik nu šīs lietas katram ir aktuālas. Es esmu pieradis izmantot iPhone kalendāru, jo tas ir vienmēr pieejams. Bet tā viena sfēra, kurā iPad pavisam noteikti spīd un ir klases pārāks par jebkuru citu produktu, bez argumentiem, ir visas tās nebeidzamās radošās aplikācijas. Es varu stundām sēdēt un trinkšķināt SoundPrism vai ķēpāt idejas kadrējumiem iekš SketchBook Pro. Ja man būtu jebkāda interese elektroniskās mūzikas radīšanā, tad es zinu, ka ir pieejamas vismaz 8 iespaidīgas dažāda līmeņa samplošanas un mūzikas komponēšanas (laikam jau jāsaka – slāņošanas) aplikācijas. Es nedomāju, ka mums vairs ilgi jāgaida līdz pilna apjoma video montāžas aplikācijai. Ja iMovie jau ir lietojams uz iPhone, tad daudz ērtāka un labāka iPad versija nav tālu.
Vēl viens būtisks apstāklis, kas iPad padara patīkamu, ir pilnā ekrāna aplikācijas. Daudzi (arī es – agrāk) apgalvo, ka tas ir liels iOS trūkums, ka nav iespējas atvērt vairākas aplikācijas vienlaicīgi uz vienas darba virsmas. Nē, tas nav trūkums. Tā ir milzu priekšrocība. Tieši tapēc tā būs viena no nākamā OS X fīčām. Darbināt vairākas aplikācijas uz vienas darba virsmas ir ārkārtīgi traucējoši. Es līdz šim to nebiju pamanījis, taču, palietojot iPad, sapratu, ka daļa no tā lietošanas burvības ir faktā, ka man netraucē liekas lietas. Tieši tapēc es rakstot izmantoju Ommwriter, jo rakstīt vai lasīt, kad blakus fonā lēkā Skype, mirgo banneri, krīt jauni e-pasti ir ne tikai traucējoši, bet vienkārši neproduktīvi. Tieši tapēc mani neuztrauc multi-tasking, par ko klaigā daudzi, pārsvarā Windows lietotāji un skeptiķi. Lai vai kas, bet multi-tasking ir konceptuāla kļūda programmatūras dizainā. Es daudz labprātāk gribētu atrasties tikai un vienīgi tajā aplikācijā, kas man ir dotajā brīdī aktuāla. Tieši tapēc neviens spēles nespēlē loga režīmā, bet gan uz pilna ekrāna. Ja tu kādreiz esi redzējis profesionāļus pie foto, video vai audio montāžas, tad zināsi, ka viņi visi arī strādā pilnā ekrāna režīmā. iPad vai iPhone vidē multi-tasking nepieciešams ir tikai tiem, kas regulāri un ilgi spēlē spēles un vēlas tās pievērt, izdarīt darbus un tad atgriezties. iPad aplikācijas tāpat atver pussekundes laikā, līdz ar to ir iespaids, ka visas aplikācijas darbojas vienlaicīgi un konstanti.
Pārlūkot internetu ar iPad ir neuzbrūkoši un patīkami. Tu atver lapu, palasi, aizver. Atver grāmatu. Aizver. Noskaties kādu video. Nevis atver visu reizē uz vienas virsmas un tad mēģini visu darīt vienlaicīgi, vai ik pa brītiņam pārslēgt uzmanību. Tapēc darba dators lai paliek darbam. Visam citam iPad ir daudz piemērotāks. Pat YouTube pārlūkošana uz iPad ir neizmērojami labāka nekā no galda datora pārlūka, kur YouTube izskatās pabriesmīgi. Bet kā jau teicu, to nevar izstāstīt vai uzrakstīt. Tas ir jāredz un jāaptausta, un tikai tad var to līdz galam saprast, vai kā manā gadījumā, nesaprast – bet sajust.
Var būt skeptisks, bet nevar noliegt, ka iPad un tam līdzīgie jaunie planšetdatori ir tas, kas ir the future of computing. Gan formas faktora, gan saskarnes, gan konceptuālā ziņā. Katrā ziņā, turot rokā iPad, ir sajūta, ka nekas tāds nav nekad agrāk redzēts vai lietots. Kosmoss, vienkārši. Tā ir nākotne. Varbūt mēs vienkārši vēl tai neesam gatavi.
Noslēdzot jāsaka, ka iPad ir mainījis to, kā es lietoju datorus. Lielākoties tādēļ, ka datorus es vairs nelietoju.
Zemāk daži video par rakstā pieminētajām aplikācijām.
Nu, nu, nu, nu, nu...
Runājot par iPad un visiem tiem citiem Apple produktiem, man lielākā nepatika ir nevis pret pašu produktu, bet pret pašu kompāniju Apple, kas ierobežo cilvēkus. Ierobežo tavas iespējas atjaunot hardware utt. Var pat 100% teikt, ka pēc gada būs jau iPad 2.0 :) Tāda ir Apple taktika. Palēnām likt funkcijas un pelnīt uz savu fan base kas skries tūlīt mainīt savu veco, bet nevainojami darbojošos, ierīci pret jaunāku versiju. Tieši tādēļ es nevēlos nevienu Apple produktu sev iegādāties, bet labāk atrodu alternatīvas no citām kompānijām. Pat tad, ja tās nav tik "awesome" kā Apple produkts.
Kā tu viņu iegādājies?
_____
viena lieta - Mac'am nav full-screen. Un mani kaitina, ja es nezinu, vai atnāca tas meils, ko es gaidu, līdz neesmu atvēris epastu.
Un spriežot pēc apraksta - vienīgā autora nodarbe ir spēļu spēlēšana iekš iPad.
Papildus, saprotu, ka telefonā tāda fīča var būt lieka, taču, ja ir runa par tableti, tad tas jau ir pavisam cits stāsts.
Komentārs pievienots no iPad'a.
Protams, šāds iPad nav nekāds darba kompis, tāpēc manis minētās lietas neņemam vērā. Pievēršamies izklaidei. Lai vai kā, bet to pašu skaipu tomēr gribētos, ka var laist fonā un switchoties uz viņu pēc vajadzības. Lasu ziņas, forumus, twiterus un šmiterus un te pēkšņi kopējā čomu sarakstē kāds kaut ko saka. Hops, pārslēdzos, pārmijam pāris vārdus, daru tālāk savas lietas. Ja mēs katrs ielīstu skaipā tikai tad, kad esam nolēmuši tam speciāli veltīt laiku, tad mēs ar čomiem tur vienlaikus nemaz tik bieži nesatiktos. Vai arī būtu jāsarunā laiks caur meiliem - davai, tikos un tikos esam onlainā, parunāsim, kas jauns. Bet tas nekam neder.
Tas pats ar Twitteri. Lasu tvītus, ieraugu linku, click virsū un lasu. Raksta vidū saprotu, ka šito palasīšu vēlāk, switch back to twitter app un turpinu lasīt tvītus. Es regulāri šitā skrienot cauri tvītiem atveru vairākus iemestos linkus katru savā tabā. Beidzu lasīt tvītus, izskrienu cauri atvērtajiem tabiem. Lasot twitter plūsmu telefonā, parasti ir tā, ka atver linku, sāc lasīt.. saproti, ka raksts baigi garš un šobrīd tā pat nav laika un tad spied Back, vēlreiz uz linka un Read Later podziņu. Rezultātā ReadItLater`ā ir čupa ierakstu, kurus tāpat nav laika aplūkot. Savērtos tabus tu tik viegli ignorēt nevari - tie karājās vaļā, kamēr neapskati un neaizver.