Katrā sabiedrībā ir idioti. Pat bagātās, sakārtotās un attīstītās valstīs. Tādēļ nevar vainot sabiedrību pie idiotu esamības, jo tie vienkārši ir visur. Pie tā, ka ir idioti, ir vainīgi tikai paši idioti, un nekad nedrīkst kādai grupai piešķirt idiotu titulu. Piemēram, velosipēdisti nevar teikt, ka auto vadītāji ir idioti, jo patiesībā starp velosipēdistiem ir tieši tik pat daudz velosipēdistu-idiotu, cik idiotu starp autovadītājiem. Kad satiekas auto vadītājs idiots ar velosipēdistu idiotu, tad notiek satiksmes negadījums.

Es esmu dzirdējis dažus velosipēdistus sakām, ka kājāmgājēji ir idioti, taču to parasti apgalvo tieši velosipēdu idioti. Dārgais, ja tu brauc pa trotuāru jeb gājēju ietvi, priekšroka, kā jau ietves nosaukums norāda, ir kājāmgājējiem. Tā ielas ir ierīkotas. Ja tu esi pieklājīgs, pacietīgs un prātīgs riteņotājs, tad tu izvēlēsies ielas, par kurām tu zini, ka tām ir platākas ietves, mazāk kājāmgājēju un vairāk vietas braukšanai. Pat ja gājēji ir, tos var mierīgi apbraukt, manevrējot pa ietves iekšmalu vai ārmalu. Cilvēki pēdējos pāris gados Rīgā ir kļuvuši daudz atsaucīgāki un mierīgāki – viņi parasti pat palaiž riteņotājus, ja viņi dzird vai jūt, ka aiz tiem ripinās velosipēds, gaidot drošu apdzīšanas manevru, un pavirzās maliņā tā, lai neaizņemtu visu ietvi. Dusmojas un bīstas parasti vecāki cilvēki, kas nav pieraduši vizuāli apstrādāt prātā objektus, kas kustas tik ātri, tādēļ ar šādiem cilvēkiem jābūt īpaši uzmanīgam. Nevajag tos forsēt no aizmugures, braucot uzkrītoši tuvu, vai spiesties garām šaurās vietās. Velosipēdu idioti parasti pa ietvi brauc pārāk ātri, cilvēkus apbrauc pārāk tuvu, strauji bremzē, lamā gājējus (un šoferus) un kopumā uzskata, ka viņi ir galvenais ķermenis visā satiksmes kustībā.

Tad dažreiz, kad velo idiotiem apnīk baidīt gājējus, tie izbrauc uz braucamās daļas. Ja tu brauc pa ielu, tad tu iekļaujies kopējā satiksmes plūsmā un pakļaujies visiem parastajiem noteikumiem, pēc kuriem vadās visi transportlīdzekļi. Tātad – sarkanā gaisma nozīmē stāvēt, zaļā – braukt. Taču tikai ne velo idiotiem. Viņi uzskata, ka luksofori ir automašīnām, un, tiklīdz priekšā ir sarkanā gaisma, visveiksmīgāk to atrisināt ir strauji un asi šķērsojot visu ielu, tajā virzienā, kur tajā brīdī deg zaļā gaisma vai ielu šķērso gājēji. Šis manevrs paver iespēju dažādiem krāšņiem negadījumiem, kas varētu ietvert kāda gājēja aizķeršanu vai kādu auto, kas tajā brīdī brauc aiz muguras vai blakus velosipēdistam un taisās apstāties pie krustojuma, un straujo un aso velo visas ielas šķērsošanu nav ierēķinājis savā trajektorijā. Īpaši interesanti tas ir uz ielām, kur ir vairāk par 1 braukšanas joslu vienā virzienā. Dažreiz velo idioti arī mēdz uzskatīt, ka viņi ir tiesīgi braukt pa joslas vidu, nevis pie brauktuves labās malas.

Es jau vairāk nekā mēnesi pārvietojos pa Rīgu tikai ar velosipēdu un esmu atjautis, ka riteņošana mūsu pilsētā var būt pavisam patīkama un droša nodarbe, pieņemot, ka tu neesi idiots. Nebrauc pārāk ātri, nebrauc pārāk tuvu gājējiem, palaid gājējus tur, kur viņi ir jāpalaiž. Izmanto braucamo daļu, ja uz ietves ir daudz gājēju, vai izmanto tukšu ietvi, ja uz ielas ir pārāk daudz auto. Dod priekšroku tiem šoferiem, kam tā pienākas pēc CSN un, ja tu nepārzini CSN, tad labāk turies tikai uz trotuāra. Vienmēr atceries, ka tu esi principā neredzams, nebrauc pārāk tuvu veikalu ieejām vai noparkotu auto durvīm un vienmēr uzmanīgi brauc ap stūriem un ārā no vārtrūmēm. Pasmaidi, vienmēr pasaki paldies tam, kas tevi palaiž, īpaši gājējiem, kas pieklājīgi pavirzās maliņā, lai tu varētu pabraukt garām, pamāj šoferiem, kas tevi ir pamanījuši un palaiduši, pat tur, kur priekšroka ir tev kā velosipēdistam. Vienmēr atstāj velosipēdu pieslēgtu tā, lai tas netraucē gājējiem, auto vai citiem velosipēdiem. Nebrauc ātri, nebrauc stulbi, neesi idiots un tu uz ceļa nesatiksi citus idiotus. Jo idiotus pievelk tikai citi idioti. Kad kaut kas ir ceļā un kustībā cauri tik daudz citiem kustīgiem objektiem, tik daudz nejaušiem notikumiem un ceļiem, tad Visumā darbojas pievilkšanās likums. Tu pievelc to, kāds pats esi.

Ir ļoti patīkami redzēt, kā Rīga pamazām kļūst eiropeiskāka, demokrātiskāka un prātīgāka. Es nezinu, vai pie milzīgā velosipēdistu pieauguma ir vainojams tas, ka pie mums tiek ievesti tūkstošiem lētu, lietotu riteņu no Nīderlandes, vai tā ir ekonomiskā situācija un tās sekas, vai arī mēs beidzot esam izauguši līdz apziņai, ka rūpēties par vidi un savu veselību ir forši, bet šovasar Rīgā ir vairāk velosipēdu nekā jebkad, un ir forši, ka pilsēta par tiem mēģina rūpēties. Gan veidojot dažādas ar ceļu satiksmes drošību saistītas kampaņas, gan uzstādot velosipēdu novietnes, gan iezīmējot velo celiņus un tā tālāk. Nākamajā vasarā es gribētu redzēt vēl vairāk celiņu un brauktuvju uzlabojumus tieši velosipēdiem (uzbraukšanas un nobraukšanas uz/no tiltiem šobrīd ir ļoti problemātiskas), vēl vairāk velosipēdu un daudz mazāk idiotu. Gan velo idiotu, gan auto idiotu.